Astrīda Babāne
Biedrības” Par taisnīgumu un atklātību” Valdes priekšsēdētāja
Raksts publicēts izdevumā “Latvija Amerikā” 2015.gada 17.janvārī.
Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ir pagājuši divdesmit pieci gadi, un gribētos ticēt, ka Latvijā valda sakārtota uzņēmējdarbības vide un ikviens var justies drošs par savu īpašumu. Diemžēl pēdējos gados arvien izplatītāks kļūst reiderisms – svešu uzņēmumu, arī privātīpašumu, sagrābšana ar prettiesiskām metodēm. Lai cīnītos pret reiderismu esam nodibinājuši biedrību „Par taisnīgumu un atklātību”, un viens no biedrības uzdevumiem ir arī sabiedrības informēšana par reiderisma problēmu.
Reiderisms ir prettiesiska uzņēmumu pārņemšana, to mantas izsaimniekošana un darboties spējīgu uzņēmumu novešana līdz maksātnespējai. Reideri, balstoties uz it kā tiesiskiem līdzekļiem – tiesas spriedumiem, uzņēmuma valdes, dalībnieku vai akcionāru lēmumiem, privātpersonas parādzīmēm, ceļot prasības tiesās un citādi darbojoties, pretlikumīgi pārņem funkcionējošu uzņēmumu, vērtīgu privātīpašumu, vai izsaimnieko tā mantu. Nereti uzņēmuma vai īpašuma pārņemšanu ar ārēji tiesiskiem līdzekļiem papildina pretlikumīgi līdzekļi, piemēram, šantāža, draudi, dažādu dokumetu, tajā skaitā parādzīmju, viltošana, arī fiziska ietekmēšana.
Kam uzbrūk reideri?
Par reideru uzbrukuma objektiem visbiežāk kļūst bagāti uzņēmumi, kuriem pieder vērtīgi nekustamie īpašumi, ražošanas iekārtas, ir apjomīgs apgrozījums un ievērojami finanšu līdzekļi. Viena no iecienītākajām metodēm ir uzņēmuma novešana līdz maksātnespējai un bankrotam ar tiesu palīdzību. Proti, reideri ceļ sadomātas prasības tiesā, panāk uzņēmuma kontu apķīlāšanu prasības nodrošināšanai, un ja uzņēmējs nevēlas izputēt, viņš ir spiests maksāt reideru prasītās „mierizlīguma” summas.
To, ka problēma ar reiderismu visdažādākajās tā izpausmēs Latvijā ir nopietna, atzina arī 2014.gada 29.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētā konference pret reiderismu, kurā piedalījās vairāk nekā 100 uzņēmēju un amatpersonu.
Ar konferences materiāliem, kā arī ar Biedrības atbalstu tapušo dokumentālo filmu „Reiderisms Latvijā” var iepazīties Biedrības portālā www.reiderisms.com.
Diskusijas un risinājuma meklējumi reiderisma apkarošanai turpināsies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Biedrību „Par taisnīgumu un atklātību” rīkotajā konferencē „Uzņēmumu neētiska un nelikumīga pārņemšana – juridiskie aspekti,” kura notiks 2015.gada 21.janvārī Rīgā. Šajā konferencē aicināts piedalīties LR tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, tiesību jomas eksperti kā no Latvijas, tā ārvalstīm, likumdevēja pārstāvji.
Problēmas nopietnības ilustrēšanai minēšu dažus Latvijas publiskajā telpā plašu ievērību guvušos gadījumus.
Viltotas pilnvaras izmantošana
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Vecrīgas pieczvaigžņu viesnīcas „Royal Square Hotel & Suites” pārņemšana 2012. gadā, izmantojot viltotu pilnvaru. Izliekoties par „555 Brand Hotel” vienīgā īpašnieka, Apvienotajā Karalistē reģistrēta uzņēmuma „Brook Organisation L.P.” pilnvaroto pārstāvi, ar uzņēmumu nesaistīta persona uz viltotu dokumentu pamata atcēla „555 Brand Hotel” valdes locekli un valdes priekšsēdētāja amatā iecēla sev lojālu personu. Šādu darbību veikšanai saskaņā ar likuma prasībām jaunajam pilnvarniekam bija jāsasauc sabiedrības valdes sapulce, taču šīs prasības apiešanai reideri rada savu risinājumu. Proti, sabiedrības valdes adresē tika saņemta aploksne ar tukšu, baltu lapu. Šis pasta sūtījums vēlāk kalpoja par apliecinājumu, ka uzaicinājums uz sapulci it kā ticis nosūtīts. Pēc valdes maiņas uz viltotu dokumentu pamata tika atsavinātas arī visas „Brook Organisation L.P.” piederošās „555 Brand Hotel” daļas citam Lielbritānijā reģistrētam uzņēmumam. Nākamajā dienā pēc viesnīcas pārņemšanas, to pārdeva kompānijai – SIA „Norde Finance Group”, kura pieder Belīzē reģistrētam uzņēmumam „NPS Imp Ex Inc.”, un kuru pārstāv Latvijā bēdīgi slavenais afgāņu izcelsmes uzņēmējs Gulami. Lai arī „Brook Organisation L.P.” patiesais īpašnieks paziņoja, ka nekad nav pilnvarojis ar uzņēmumu nesaistīto personu veikt jebkādas darbības uzņēmuma vārdā, tomēr viņam sava taisnība jāpierāda gan Apvienotās Karalistes, gan Latvijas tiesā. Tiesvedība turpinās.
Padomes un valdes nomaiņa
A/S „Pilsētprojekts” un SIA „Latvijas projektēšanas sabiedrība” (LPS) lietu Latvijas tiesību jomas speciālisti atzinuši par klasisku reiderisma piemēru. Galvenais uzbrukuma objekts bija LPS piederošais vairāk kā četrus miljonus eiro vērtais namīpašums – biroju ēka Rīgā. 28% no īpašuma pastarpināti piederēja A/S “Pilsētprojekts,” tādēļ sākumā tika pārņemtas šās akciju sabiedrības kapitāldaļas. 2008. gada beigās tās akciju vairākumu kopā ar ģimenes locekļiem ieguva zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons. Jaunie īpašnieki nomainīja uzņēmuma padomi un valdi ar sev lojāliem cilvēkiem, bet akciju kontrolpaketi nodeva jaunizveidotam uzņēmumam – SIA „Pilsetprojekts Invest”, kurš pieder ASV reģistrētai kompānijai „Menard Port LLC,” un kura patiesais labuma guvējs ir advokāts Miķelsons. Naudu no uzņēmuma kontiem kā bezprocentu aizdevumu aizskaitīja uz citu „Menard Port LLC” piederošu uzņēmumu, kurš drīz vien izsludināja maksātnespēju. Ar atpakaļejošiem datumiem sastādīja fiktīvus darījuma aktus par „Pilsētprojekta” neesošām saistībām, un rezultātā uzņēmumam piederošās LPS daļas tika advokāta Miķelsona kontrolētajam uzņēmumam, bet AS „Pilsētprojekts” nonāca līdz maksātnespējai. Nākamais solis bija varas pārņemšana LPS – uzņēmumā, kuram piederēja vērtīgais namīpašums. Miķelsona kontrolētais SIA „Pilsetptojekts Invest” ar speciāli konstruēta civiltiesiska strīda palīdzību panāca tiesas nolēmumu, ar kuru LPS dalībnieku vairākumam tika liegtas balsstiesības, bet „Pilsetprojekts Invest” un vēl daži dalībnieki kā mazākuma akcionāri iecēla sev lojālu valdi. 2010.gada oktobrī, kad UR galvenais valsts notārs lēmumu par LPS valdes nomaiņu atsauca, izrādījās – uzņēmuma konti ir tukši, noslēgti fiktīvi līgumi par ēkai it kā veicamo renovāciju, bet pati māja par 0,7 miljoniem latu ieķīlāta Jaunzēlandē reģistrētam ofšoram „Pegass Consulting Ltd,” kura patiesais labuma guvējs bija Miķelsons. Tiesvedība turpinās, bet advokātam Miķelsonam un vēl citām personām šīs lietas sakarā ierosinātajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turamā statuss.
Civiltiesisku strīdu konstruēšana
„ Menard Port LLC” un Mārča Miķelsona vārds izskanēja arī šīs vasaras skaļākajā ar reiderismu saistītajā skandālā. Proti, minētais ofšors cēla prasību tiesā pret koncerna „Nordic Partners” uzņēmumiem, kuru vidū bija arī nacionālie saldumu ražotāji „Laima” un „Staburadze”. „Menard Port LLC” un tas pats advokāts Miķelsons no Nordic Partners grupas grib iegūt ap astoņiem miljoniem eiro par kopīpašumā esošajam uzņēmumam „NP Business centre” it kā nodarītajiem zaudējumiem. Lietas materiāli liek secināt, ka „Menard Port LLC”, kurš tagad uzstājas kā ASV investors, „NP business centre” nav ieguldījis nevienu ASV izcelsmes dolāru. „Menard Port LLC” piederošās 33,33 „NP Business centre” daļas advokāts Miķelsons no NP grupas pirms vairāk kā desmit gadiem ieguva kā atlīdzību par juridiskajiem pakalpojumiem
Prasības nodrošināšanai „Menard Port LLC” pieprasīja tiesai apķīlāt vairāk kā divdesmit ar minēto lietu vispār nesaistītu NP grupas uzņēmumu kontus. Tiesa prasību apmierināja, un tikai pēc Civilprocesa likuma izmaiņām prasības nodrošinājuma piemērošanai, vairumam NP grupas uzņēmumu kontu apķīlāšanu atcēla. Šis gadījums ievērojams arī ar to, ka advokāts Miķelsons, kurš vairāk kā desmit gadus sniedzis Nordic Partners grupai juridiskos pakalpojumus un ieguvis komercnoslēpumu saturošu informāciju, vēršas pret bijušo klientu tiesā. Līdz ar to ir rupji pārkāpti advokāta konfidencialitātes un ētikas principi. Diemžēl nekāda reakcija no Latvijas zvērinātu advokātu padomes puses šim nodarījumam nav sekojusi. Arī šajā lietā tiesvedība turpinās.
Pārņemšanas mēģinājumi turpinās
Īsi pirms Ziemassvētkiem pie biedrības „par Taisnīgumu un atklātību” vērsās dzīvokļu īpašnieku biedrības „Lāčplēsis” valdes pārstāvji. Šī dzīvokļu īpašnieku biedrība apsaimnieko vairākus daudzstāvu namus, tā gada apgrozījums ir vairāk kā miljonu eiro liels, un pēc biedrības valdes locekļu teiktā, šobrīd notiek mēģinājums to nelikumīgi pārņemt. Tikusi sasaukta dzīvokļu īpašnieku sapulce, kurā ielaisti tikai iespējamiem pārņēmējiem lojālie dzīvokļu īpašnieki (citus neielaida speciāli nolīgti apsargi), ir bažas par negodīgu balsošanu, arī pati sapulces norises kārtība nav atbildusi Latvijas likumdošanā noteiktajām prasībām. Pašreizējā biedrības rīcībā esošā informācija rada iemeslu bažām par kārtējo reiderisma mēģinājumu. Ar biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” atbalstu Dzīvokļu īpašnieku biedrība „Lācplēsis”, vēršoties attiecīgajās institūcijās,cenšas novērst nelikumīgo pārņemšanu.
Reideri nozares un biznesa jomas nešķiro – būtībā par upuri var kļūt jebkurš uzņēmums, arī turīgs privātīpašnieks, kam iet labi un kuram ir labi biznesa rādītāji. Pašu uzņēmēju nepietiekama vērība, neiedziļināšanās līgumu nosacījumos un pieredzes trūkums šādos gadījumos var novest pie uzņēmuma vai īpašuma zaudēšanas vai lieliem finansiāliem zaudējumiem. Tādēļ biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” uzdevums ir palīdzēt saviem biedriem gan ar juridiskām konsultācijām, gan vienotu informācijas apmaiņas bāzi, gan priekšlikumu izstrādi un lobisma aktivitātēm, nodrošinot likumdošanas un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu valstī, kā arī problēmas atspoguļošanu gan pašmāju, gan ārzemju preses izdevumos. Ar biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” aktualitātēm var iepazīties mājaslapā https://biedribapretreiderismu.wordpress.com
bpta.lv 