Tempus Project InterEULawEast ir starptautisks projekts, kura ietvaros top vienota maģistratūras programma starptautisko tiesību apgūšanai Austrumeiropas augstskolās, kuras veidošanā kā eksperts ir uzaicināta Latvijā reģistrētā Sociālo tehnoloģiju augstskola (STA). Projekta ietvaros šā gada 30.martā Rīgā notika dalībnieku (augstskolu pārstāvju, docētāju) tikšanās, kuras gaitā cita starpā, debatējot par topošās maģistratūras programmas saturu, tika risināti jautājumi, kas attiecas uz tādu jomu kā cilvēka drošumspēja (human securitability – a form of resilience). Tas ir starptautiski zināms jēdziens, un raksturo cilvēka adaptācijas spēju strauji mainīgā vidē.
Topošajā maģistratūras programmā kā viens no izvēles kursiem tiek izstrādāts un studentiem tiks piedāvāts kurss, kas ietver indivīda drošumspējas stiprināšanu cilvēkdrošības kontekstā. Tieši šī kursa satura veidošanā kā eksperts piedalās STA un šajā sakarā ir saņēmusi atzinīgu vērtējumu no projekta dalībniekiem, jo tika akceptēta STA piedāvātā ideja par kursa veidošanu, pamatojoties uz starptautisko normatīvo regulējumu, kas ietver Eiropas Sociālo hartu, un praksi, kas pastāv garantējot ES valstīs septiņas cilvēkdrošības vērtības.
STA piesaistītie Latvijas speciālisti sociālā darba jomā, kas pārstāv gan NVO, gan pašvaldības, gan citas augstskolas ir sagatavojuši pētījumu par Sociālās drošības garantijām, kas tiks analizēts projekta ietvaros vasaras nometnē. Veiktajā pētījumā, balstoties uz sadarbību ar NVO, kas pārstāv gan profesionālās apvienības, gan bērnu tiesību aizsardzības organizācijas, gan dažādas sociālās grupas, kas apvienojas uz dažādu sociālo problēmu risināšanas nepieciešamības pamata, ir noskaidrots, ka tieši šīm NVO, lai realizētu savu palīdzību sabiedrībai un informētu sabiedrību par dažādām palīdzības iespējām, ir nepieciešami sociālie darbinieki, kurus iespējams sagatavot studiju virziena Sociālā labklājība programmās, nelielās grupās, akcentējot praktiskās apmācības, iesaistot tajās sadarbības partnerus, tai skaitā NVO.
Tā kā STA kā starptautiski atzīta augstskola, kuras studiju procesu katru gadu sertificē starptautiska firma IES (International Education Society Ltd London) ir iesaistījusies Tempus Project InterEULawEast, tad 2014.gadā likumā noteiktā kārtībā ir ticis iesniegts pieteikums jauna studiju virziena ‘’Sociālā labklājība’’ atvēršanai, saņemot LR 11.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas A.Barčas (28.08.2014.) un LR Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktora vietnieces I.Skrodeles-Dombrovskas (12.08.2014) pozitīvus atzinumus studiju programmām (profesionālā bakalauru un profesionālā maģistru) Sociālais darbs Sociālo tehnoloģiju augstskolā.
Neskatoties uz minētajām aktivitātēm, ko ir veikusi un turpina veikt STA, šā gada 20.aprīlī ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.204 (prot. Nr.18 58.§) ‘’Par atteikumu atvērt studiju virzienu “Sociālā labklājība” sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Sociālo tehnoloģiju augstskola”’’, kura izvērsts teksts ir pieejams laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Cilvēks ar augstu drošumspēju ir par sevi drošs, radošs cilvēks, spējīgs parūpēties par sevi un citiem, pielāgoties apstākļiem. Līdz ar to viens no NAP2020 (Nacionālās Attīstības Plāns 2020) mērķiem radīt spēcīgu vidusšķiru un arī nodrošināt tautas ataudzi Latvijā – valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas labklājību. Plānā cita starpā ir norādīts, ka lai uzlabotu savu labklājību, viens no priekšnoteikumiem ir efektīva sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības un sociālās drošības sistēma. Lai sasniegtu vienu no NAP2020 mērķiem ‘‘iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi’’, ir paredzēts pasākumu kopums sociālās atstumtības riska mazināšanai, sociālās aprūpes un rehabilitācijas daudzveidošanai, kā arī atbalsta pasākumi ģimenei krīzes situācijās, un šajā sakarā Ekonomikas ministrijas ir izstrādājusi Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kurā norādīts, ka pieprasījums pēc sociālo lietu speciālistiem arvien pieaug, kā arī atzīmēts – ja netiks mainīta izglītības struktūra, līdz 2020. gadam var veidoties augstāko izglītību ieguvušo speciālistu trūkums sociālās labklājības jomā.
Te jānorāda, ka sociālo lietu speciālists nav speciālists sociālo pakalpojumu jomā, kurus gatavo medicīniskas ievirzes studiju programmas, un kuru skaits pēc Ekonomikas ministrijas datiem jau tagad ir pietiekams un turpmākajos gados darba tirgū nav paredzams to iztrūkums. Atšķirībā no sociālā darbinieka, speciālists sociālo pakalpojumu jomā saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, realizē ‘’pasākumu kopumu, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās’’, un darbojas sociālo pakalpojumu sfērā. Bet sociālais darbinieks saskaņā ar profesijas standartu var būt nodarbināts institūcijās labklājības sistēmā, izglītības sistēmā un tiesu sistēmā. Profesijas standartā noteikts, ka ‘’Sociālais darbinieks identificē klienta (indivīda, grupas) sociālās problēmas un vada sociālā gadījuma risināšanas gaitu; apziņa, mobilizē, organizē un piesaista resursus; izveido starpprofesionālo komandu, nodrošina tās vadību un ilglaicīgu funkcionēšanu; pārstāv klienta intereses un tiesības citās institūcijās; analizē sociālo problēmu cēloņus un izstrādā priekšlikumus sociālo problēmu risināšanai mikro, mezo un makro līmenī; veicina uzlabojumus un izmaiņas kopienas un visas sabiedrības sociālajā attīstībā, sakārtojot kopienas un valsts sociālo vidi; novērtē sociālās politikas efektivitāti, sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību iedzīvotāju vajadzībām, kā arī pakalpojumu pieejamību sabiedrībai; veic un attīsta sociālā darba pētījumus, programmas un projektus; organizē un veic profilaktisko sociālo darbu, lai novērstu sociālo problēmu rašanos; veic supervīziju; vada citus darbiniekus. Vada sociālās institūcijas labklājības sistēmā; izstrādā sociālā mārketinga stratēģiju; pēta un attīsta sociālā darbinieka profesijas identitāti, sociālā darba nozaru praksi un sociālā darba zinātnes apakšnozari.’’
Tā kā var prognozēt, bet nevar zināt, kādi apstākļi ietekmēs Latviju un tās iedzīvotāju attīstību, un Latvija ir atvērta Eiropas tautsaimniecībai, kas pakļauta arvien straujākām izmaiņām globalizācijas laikmetā, tad cilvēkiem ir svarīgi stiprināt drošumspēju. Un studijas, kuru pamatā ir studenta un augstskolas noslēgts studiju līgums, uz kuru tāpat kā jebkuru citu saistības nodibinošu līgumu attiecas līguma brīvības princips, saskaņā ar kuru puses brīvi izlemj, kam ar ko slēgt līgumu un kādu saturu tajā ielikt, studiju virzienā Sociālā labklājība var būt saistītas ne tikai ar izglītības, kas nepieciešama profesionālo pienākumu veikšanai, bet arī ar izglītības, kuras mērķis ir indivīda drošumspējas stiprināšana, iegūšanu.
Tādejādi atbalstot viedokli, ka cilvēks ar pietiekamu drošumspēju spēj rast risinājumus ne tikai sev un tuvākajiem, bet arī sabiedrībai kopumā, bet cilvēks ar nepietiekamu drošumspēju nevar saskatīt iespējas attīstīties, jūtas apdraudēts, neuzticas citiem, nesaredz savu saikni ar Latviju un neiesaistās tās attīstībā, jānorāda uz to, ka pastāvot izvēles iespējai par to vai iegūt izglītību valsts vai privātā augstskolā, kuras piedāvā līdzvērtīgus studiju virzienus, tomēr studiju process ir atšķirīgi veidots, jo privātā augstskola ir mobilāka, kompaktāka un var piedāvāt netradicionālas un inovatīvas studiju metodes, nedrīkstētu administratīvā kārtā ierobežot potenciālo studēt gribētāju vai virzīt viņu kādas konkrētas mācību iestādes virzienā.
Valsts pienākums būtu nodrošināt reflektantiem izvēles iespējas un maksimāli objektīvu un izsmeļošu informāciju par augstskolas piedāvāto studiju virzienu un tā realizācijas kvalitāti, kā arī atbalstīt augstskolu iesaistīšanos starptautiskos projektos attīstot arī tos studiju virzienus, kas sagatavo speciālistus sociālā darba un sociālo tiesību jautājumos.
Vēsturiskā pieredze, sabiedrības noslāņošanās un krīzes apstākļi ļoti ietekmējuši daudzu cilvēku drošumspēju. Valsts un sabiedrības uzdevums ir radīt apstākļus drošumspējas stiprināšanai. NAP2020 iekļautos cilvēka drošumspējas uzdevumus, savstarpēji sadarbojoties, īsteno ne tikai valsts un pašvaldības, bet arī pilsoniskā sabiedrība un katrs personīgi. Valstij arī ar augstākās izglītības sistēmas palīdzību būtu jārosina iedzīvotājus ar augstu drošumspēju gādāt ne tikai par sevi un tuviniekiem, bet arī par līdzcilvēkiem un valsti. Ja valsts drošumspējas ietvaros ir noteikusi rīcības virzienu “Cienīgs darbs”, tad ņemot vērā, ka cienīgs darbs nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu atalgojumu, darbavietas drošību, ģimenes sociālo aizsardzību, labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālajai integrācijai, brīvas iespējas apvienoties un piedalīties lēmumu pieņemšanā, tad cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei un uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu labklājību un spētu pielāgoties darba tirgus izmaiņām, un Augstākās izglītības padome ir norādījusi, ka studiju virziens “Sociālā labklājība” var tikt atzīts par prioritāru Latvijas tautsaimniecības attīstībā, tad sabiedrībai kopumā būtu nepieciešams, ka šis studiju virziens tiek realizēts ne tikai valsts, bet arī privātajās augstskolās akcentējot virzību uz starptautisku sadarbību, starptautisku programmu veidošanu, sadarbību ar citām Latvijas augstskolām.
Diemžēl minētajā Ministru kabineta rīkojumā Nr.204 ir teikts, ka studiju virziens Sociālā labklājība ‘’nenodrošinās sabiedrības intereses iegūt izglītību tajā jomā, kas nepieciešama valsts tautsaimniecības attīstībai’’. Tomēr saskaņā ar NAP2020 uzstādījumu tikai tad, kad vairums cilvēku būs ar pietiekamu drošumspēju, Latvija piedzīvos augšupeju, tātad arī valstij būtu jāmaina attieksme pret privātajām augstskolām, kas ne tikai var nodrošināt kvalitatīvas izglītības apguvi, bet nodrošina darbu personālam, docētājiem veido starptautisku sadarbību, maksā nodokļus un dod pozitīvu pienesumu konkrētās nozares teorētiskajai bāzei, veicot pētījumus un organizējot zinātniskas konferences.
Tempus Project InterEULawEast Latvijas ekspertu pārstāve Mg.iur. Barba Girgensone
bpta.lv 