Mēness ielas namā dīvainas lietas turpinās

   Savā laikā jau informējām sabiedrību par visnotaļ mīklainiem apstākļiem, kādos namīpašums Mēness ielā 15/17 ieguva patreizējos saimniekus.

Sev vien zināmu mērķu sasniegšanai  patreizējie namīpašnieki laimīgi tikuši vaļā no praktiski visiem abu māju īrniekiem, izmantojot ne tikai likumīgas, bet arī visai nosacīti par tādām saucamas metodes.

Par jaunām peripetijām šajā namīpašumā informējam no portāla http://www.procesilatvija.lv  pārpublicētajā  Ritas Krastas rakstā.

 

Maldinot tiesu izpildītāju no dzīvokļa izņem un aizved mantas

 

Saistībā ar namīpašumu Rīgā, Mēness ielā 15/17 gaidāmi kārtējie tiesu darbi. Lai arī dzīvokļa īrniekam ir tiesas atzīts spēkā esošs īres  līgums, viņš no sava mājokļa ir izlikts, bet viņa mantas aizvestas un nodotas glabāšanā “atbildīgai personai”. Tagad atklājies, ka zvērināta tiesu izpildītāja, kura realizējusi īpašnieka ievešanu valdījumā, attiecībā uz minētā īrnieka statusu un tiesībām tikusi maldināta.

Minētā nama 16. dzīvokļa īrnieka Jurija Aganova konflikts ar ēkas īpašnieku pilnvaroto pārstāvi ilgst jau vismaz pāris gadus. J.Aganovs stāsta, ka, neskatoties uz to, ka katram dzīvoklim bijis individuāls līgums ar elektroenerģijas piegādātāju, 2015. gada 22. septembrī visiem dzīvokļiem atslēgta elektroenerģija. Līdz ar to dzīvokļi palikuši arī bez apkures, jo lielākoties dzīvokļi apsildīti ar gāzes vai elektrosildītājiem, kuri bez elektrības nedarbojas. Atslēgta arī ūdens padeve.

Īrnieki – pārsvarā cilvēki gados, pakļāvušies pārvaldnieka prasībām un namu atstājuši, bet Jurijs Aganovs savas tiesības aizstāvēja tiesas ceļā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. pants nosaka: „Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi”.  Savukārt J.Aganovam ir joprojām spēkā esošs vēl 1988.gada 30. novembrī noslēgts īres līgums, kuru 2015.gada 27.oktobrī  par spēkā esošu atzina arī  Administratīvā rajona tiesa, norādot, ka īres līgumu par spēkā neesošu var atzīt tikai vispārējās jurisdikcijas tiesās.

Lai arī neviena vispārējās jurisdikcijas tiesa nekad nav skatījusi lietu par J. Aganova īres tiesībām uz dzīvokli Nr.16 Mēness ielā 15/17 un nav pieņēmusi lēmumu par viņa izlikšanu no minētā dzīvokļa, ēkas īpašnieku pārstāvis mutiski paziņojis, ka līgumu neatzīst, bet tiesas ceļā to apstrīdējis nav.

Tā kā dzīvot mājoklī, kuram atslēgta elektrība un nav arī ūdens, praktiski nav iespējams, otrās grupas invalīds Jurijs Aganovs ir spiests mitināties pie radiem un paziņām, un par tiesībām atgriezties savā likumīgajā deklarētajā dzīvesvietā cīnās rakstot iesniegumus policijai, prokuratūrai un citām valsts iestādēm. Rezultātu pagaidām nav.

Dodoties piespiedu „emigrācijā” J.Aganovs katram gadījumam sagatavoja sava dzīvokļa un tā iekārtas fotofiksāciju, ko apstiprināja zvērināts tiesu izpildītājs.

Tikmēr zvērināta tiesu izpildītāja pakalpojumus J.Agonova dzīvokļa atbrīvošanai izmantoja arī ēkas pārvaldnieks. Zvērinātas tiesu izpildītājas K.Priednieces lietvedībā atrodas izpildu lieta par ievešanu nekustamā īpašuma Mēness ielā 15/17 Rīgā, valdījumā. Tas nozīmē, ka izpildu lietas ietvaros saskaņā ar Civilprocesa likuma 620.5.panta pirmo daļu parādniekiem, t.i. personām, no kuru valdījuma izņemams nekustamais īpašums, tiek nosūtīts paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu, vienlaikus informējot par ieguvēja piespiedu ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. Tāpat parādniekiem tiek lūgts sniegt ziņas par zināmiem īres/nomas līgumiem attiecībā uz nekustamo īpašumu. Pieprasītās ziņas par īres/nomas līgumiem zvērinātās tiesu izpildītājas K.Priednieces birojā netika saņemtas. Savukārt J. Aganovs uzsver, ka nekādu informāciju par viņa klasificēšanu kā parādnieku un izlikšanu nav saņēmis, un arī nekāda tiesas sprieduma par viņa īres tiesību zaudēšanu nav. Tikmēr J.Aganova dzīvoklī esošās viņam piederošās mantas izvestas un nodotas atbildīgā glabāšanā trešajām personām. Kā šāda situācija varēja rasties?

Pirms stāties pie reālās īpašnieku ievešanas valdījumā, zvērinātā tiesu izpildītāja rakstiski lūdza īpašniekus sniegt informāciju par esošajiem īres līgumiem. Nekādu atbildi viņa nesaņēma. Arī īpašnieku pārstāvis apgalvoja, ka neko nezinot par jebkādiem īres līgumiem, tādējādi apzināti maldinot tiesu izpildītāju.

Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā notika klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem. Dzīvoklī Nr. 16, kā tas norādīts K.Priednieces sastādītajā aktā, atradās mantas, bet nebija elektrības un ūdens, un vairākas pazīmes liecināja, ka dzīvoklī ilgstoši neviens nav uzturējies. J.Aganovs saka – protams, ka nebija uzturējies – kā gan lai dzīvo mājoklī, kurā nav ne elektrības, ne ūdens! Savukārt pārvaldnieks tiesu izpildītājai esot teicis, ka viņam nav zināms, kam dzīvoklī esošās mantas pieder. Interesanti atzīmēt, ka, ierodoties tiesu izpildītājai, 16.dzīvokļa durvis nebija aizslēgtas. Mantas lielākoties jau bijušas  saliktas kastēs, kuras tiesu izpildītāja attiecīgi aizlīmēja un nozīmogoja. Tika aprakstītas un novērtētas arī tādas lielgabarīta mantas kā mēbeles u.c., sastādīts akts, un viss 16. dzīvoklī esošais īpašums izvests un nodots kādai personai atbildīgā glabāšanā. Dzīvoklim nomainītas atslēgas. Par sava īpašuma izvešanu Aganova kungs uzzināja tikai pēc kāda laika, kad ieradās Mēness ielā, lai paņemtu kaut ko no savām mantām.

Par notikušo tika uzrakstīta sūdzība LR Tieslietu ministrijai, norādot uz faktu, ka personas izlikšana no dzīvojamās telpas, bez tiesas lēmuma un izpildu raksta, uzskatāma par tīšu un prettiesisku darbību.

Tieslietu ministrija savā 17.11.2016. g. atbildē norāda, ka īrnieks nav uzskatāms par personu, no kuras valdījuma nekustamais īpašums izņemams (parādnieks), jo īrnieks atbilstoši Civillikuma 876. pantam ir nekustamā īpašuma turētājs. Īrnieks konkrētajā gadījumā uzskatāms par trešo personu. Jaunā īpašnieka ievešanas valdījumā fakts neietekmē īrnieka tiesības lietot nekustamo īpašumu atbilstoši noslēgtajam īres līgumam. Ievešanas valdījumā procesā netiek īstenota personu izlikšana no telpām, kā tas noticis gadījumā ar J.Aganovu.

Zvērinātā tiesu izpildītāja K.Priedniece rīkojusies atbilstoši likumam un saskaņā ar viņai apzināti maldinoši sniegto informāciju. Savukārt J.Aganovam jāatgūst atbildīgajā glabāšanā nodotā manta un jāpanāk, lai netiktu celti šķēršļi turpināt dzīvot mājoklī, uz kuru viņam ir joprojām spēkā esošas un jaunajam īpašniekam saistošas īres tiesības.

Saskaņā ar J.Aganova teikto neatbilst patiesībai arī ēkas pārvaldnieka apgalvojums, ka namīpašums tiek atbrīvots no īrniekiem, jo paredzams abu namu kapitālais remonts. Likumīga pamata šādām darbībām nav, jo Rīgas Būvvaldē  attiecīgie dokumenti nav iesniegti.

Var prognozēt, ka miers un saticība šajā īpašumā tik drīz vēl nevaldīs, jo dzīvokļu īrnieki ir apņēmības pilni turpināt taisnības meklējumus  tiesībsargājošajās iestādēs.  Tanī pat laikā jāatzīmē, ka  gadījumi, kad dzīvokļi ar prettiesiskiem līdzekļiem tiek atbrīvoti no nevēlamiem īrniekiem, Latvijā joprojām nav retums.

Rita Krasta

Barikāžu laika piemiņas pasākums pie Valsts Prezidenta

  Barikāžu laiks – 1991. gada janvāra un augusta notikumi, kad izšķīrās Latvijas neatkarības liktenis, katru gadu tiek atzīmēts ar dažādiem atceres pasākumiem. Kā viena no neaizmirstamākām tā laika epizodēm ir vienīgā reālā kauja par Latvijas neatkarību, kad OMON kaujinieki uzbruka Iekšlietu ministrijai, kuru aizstāvēja tikai saujiņa Latvijai lojālo miliču, tostarp arī 8 milicijas darbinieki no Bauskas, kuru vidū bija arī Valerijs Markuns – tagad Trīs Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vairāku nevalstisko organizāciju un arī biedrības „Par taisnīgumu un atklātību ‘’ valdes loceklis.

   Kā katru gadu, arī šogad 20. janvārī notika  piemiņas pasākumi ar Valsts Prezidenta piedalīšanos.

Attēlā Valerijs Markuns (vidū)  ar Valsts Prezidentu barikāžu laika piemiņai veltītajā atceres pasākumā.

Veidojam Tautas Saimes Grāmatu

  Biedrības Rīgas aktīvo senioru alianse (RASA) un NVO kopienu apvienības izveidotā projekta Tautas Saimes Grāmata kārtējā iniciatīvas grupas sanāksme notika 20.janvārī biedrības RASA telpās. Biedrību „Par taisnīgumu un atklātību” , kā NVO kopienu savienības locekle, pārstāvēja Astrīda Babāne.

Projekta uzdevums ir izveidot pirmreizēju un unikālu Latvijas tautas rakstītu Grāmatu, kas veltīta Latvijas valsts Simtgadei. Grāmata sastāvēs no piecām daļām – Rīga, Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale, katru no kurām veidos personu izdarīti ieraksti, kas saturēs informatīvus vēstījumus ar patriotisku saturu.

Paredzams, ka projekta realizācija tiks uzsākta ar 2017.gada martu.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”’

Valdes priekšsēdētāja                                   Astrīda Babāne

Kārtējais nepārdomātais lēmums

    Pagaidām sabiedrībā plašu rezonansi tā arī nav guvusi kārtējā Izglītības un zinātnes ministrijas izauklētā ideja par RPIVA pievienošanu Latvijas Valsts universitātei. Atkal izskan jau līdz bezjēdzībai nodrāztais arguments par efektīvāku  valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Bet netiek sniegti aprēķini, cik tad izmaksās konkrētās mācību iestādes reorganizācija un kāds būs ietaupījums budžetā.

     Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” vēlējās uzzināt kompetentas personas viedokli par šo jautājumu un vērsās pie mag.iur.Barbas Girgensones.

Publicējam cienījamās juristes viedokli.

Laiks  pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei, kas it kā nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu..

Kā persona, kas  bijusi iesaistīti Latvijas Policijas Akadēmijas likvidācijas procesā,  pēc būtības izprotu augstākās izglītības saturiskās un organizatoriskās problēmas, kas nav risināmas administratīvām metodēm.

Latvijas Policijas Akadēmijas kā augstākās mācību iestādes likvidācija ir novedusi pie kvalificētu nozares speciālistu trūkuma un esošo speciālistu, kas tiek gatavoti pirmā līmeņa augstākajā mācību iestādē (koledžā) nepietiekamas profesionalitātes.

Specializētas mācību iestādes, kas vērsta uz padziļinātas profsionālās nevis akadēmiskās augstākās izglītības iegūšanu, un apvieno nozares speciālistus gan kā mācību spēkus, gan kā studentus, kas paaugstina savu kvalifikāciju, trūkums rada vispārēju sociālu spriedzi, nozares struktūru nekompetenci, kas izsauc visaptverošu bezspēcību un nevēlēšanos risināt nozarei aktuālas problēmas.

Latvijas kā nelielas valsts specifika rada pieprasījumu pēc specializētām nelielām augstākajām mācību iestādēm, kas nodrošina profesionālā bakalaura un maģistra programmu apguvi, kā arī iespēju celt profesionālo kvalifikāciju īstenojot mūžizglītības programmas. Šādu augstskolu piedāvātās programmas ir elastīgas un konkurētspējīgas globalizācijas apstākļos, tās izstrādājuši un realizē praktizējoši nozares speciālisti, tās atbilst Boloņas procesa pamatnostādnēm. Nevar piekrist IZM apgalvojumam, ka  augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse, kuras mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Šāds apgalvojums ir pamatots attiecībā uz akadēmiskām mācību iestādēm, kas pamatā nodarbojas ar zinātnisko pētniecību, bet nozarei, kā to pierāda RPIVA sekmīgā darbība no 1994.gada, ir vajadzīgi profesijā sagatavoti praktiķi.

Nenoliedzot Latvijas Universitātes Pedagoģiskās fakultātes kā augstu standartu akadēmiskas augstskolas nozīmi pedagoģiskās izglītības kvalitatīvā sniegšanā, gribu vērst uzmanību uz akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības specifiku un nozīmi attiecīgajā nozarē. Šajā sakarā ar profesionālo augstāko izglītību jāsaprot nevis augstskolu piedāvātās programmas, bet to realizācijas iespējas specializētā nelielā augstskolā, kuras docētāji ir profesionāļi, kas savu akadēmisko darbību savieno ar praktisko darbību izglītības iestādēs.

Tāpēc, ņemot vērā minēto,nepieciešams  kategoriski uzstāt uz jautājuma aktualizāciju, iesaistot  nevalstiskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī izvērtēšanu nozares, pašvaldību un valdības līmenī.

Barba Girgensone,  Mag.Iur.

Mums raksta

Acīmredzot mūsu apraksts par notikumiem biedrībā “Ozolaines  Nami” izraisījis satraukumu arī ārzemēs mītošajiem latviešiem – dzīvokļu īpašniekiem Latvijā.

Publicējam no Toronto, Kanādā saņemto vēstuli.

 

Biedrībai „Par taisnīgumu un atklātību”

Izlasīju Jūsu mājaslapa rakstu par nelikumīgu valdes iecelšanu un esmu ļoti uztraukusies.

Man arī Rīgā daudzdzīvokļu māja pieder dzīvoklis. Man ir daudzi paziņas gan tepat Kanadā, gan arī ASV, kuriem arī Rīgā un dažās citās Latvijas pilsētās pieder dzīvokļi. Iznāk, ka nevaram būt droši, ka kādi mums nepazīstami cilvēki vilto pilnvaras un dokumentus un sāk apsaimniekot mūsu īpašumus.

Lūdzam Jūs darīt visu, ko var panākt nevalstiska organizācija, lai tādas lietas nevarētu notikt !

Novēlu sekmes Ozolaines namu likumīgajiem pārstāvjiem, lai viltvarži tiktu atcelti un sodīti !

Turpināsim interesēties par šiem notikumiem, un ceram, ka par to varēsim izlasīt Jūsu mājaslapā!

Lai veicas !

Ar cieņu,   Elizabete Petersons

Toronto, Canada

2017.g. 10. janvārī

Reiderisms Latvijā zeļ un plaukst

Nekas no jauna nav jāizgudro. Jau sen labi „atstrādāta” shēma –  it kā notikusi biedru kopsapulce, vecās valdes locekļi  nomainīti pret jauniem, atbilstoši noformēti dokumenti iesniegti LR Uzņēmumu reģistram, jaunā valde reģistrēta ar visām pilnvarām un, viss notiek ! It sevišķi, ja atceramies, ka Uzņēmumu reģistrs iesniegtos dokumentus pēc būtības nepārbauda – tik vien vajag, lai iesnieguma veidlapa būtu pareizi aizpildīta, pievienotie dokumenti cauršūti un numurēti…

Biedrību  „Par taisnīgumu un atklātību” par izveidojušos situāciju informēja dzīvokļu īpašnieku biedrība „Ozolaines nami”.  Visas nedienas sākušās, kad nedzīvojamās telpas biedrības pārvaldītajā namā nopirka kāds pilsonis K. Pagaidām vārdā nesauksim, jo uzsākta tiesvedība, iesaistīta policija u.t.t. Neilgā laika periodā šim K. uzkrājās apsaimniekošanas parāds vairāk, kā 6 tūkst. EUR apmērā. Lai risinātu jautājumu par attiecīga koeficienta piemērošanu K. īpašumā esošajām nedzīvojamām telpām un arī citus ar nama apsaimniekošanas jautājumiem saistītus jautājumus, 2016.gada 26. novembrī tika sasaukta dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku kopsapulce, par kuras dienaskārtību, vietu un laiku īpašniekiem savlaicīgi paziņots. Diemžēl kvoruma trūkuma dēļ kopsapulce nebija lemttiesīga, par ko sastādīts akts. Lūdzam pievērst uzmanību faktam, ka šī bija dzīvokļu īpašnieku kopsapulce !

Tālākie notikumi risinājās visnotaļ operatīvi. Jau 2016.gada 17.decembrī tiek sasaukta atkārtota sapulce. Tikai maza nianse – šoreiz tā ir nevis īpašnieku, bet biedrības „Ozolaines nami” biedru it kā atkārtotā sapulce ar pavisam citu dienaskārtību: jaunas valdes vēlēšanu. Protams, par jaunās valdes priekšsēdētāju ievēlēts tas pats parādnieks, pilsonis K. Un vēl – pretrunā ar biedrības Statūtiem, par vienu no valdes locekļiem ievēlēts nevis dzīvokļa īpašnieks, bet gan īrnieks, kuram īpašnieks nekādu pilnvarojumu nav devis ! Lieki piebilst, ka dabā nekāda sapulce nav notikusi, šo faktu ar saviem parakstiem apstiprinājuši divdesmit deviņi biedrības biedri.

Tātad – nenotikušas biedrības „Ozolaines nami” biedru kopsapulces protokols iesniegts LR Uzņēmumu reģistrā, nelikumīgā jaunā valde ķērusies pie darba, vispirms uzlaužot biedrības biroju, lai piekļūtu dokumentiem, ieguvusi parakstu tiesības arī bankā. Vērts pieminēt – bankā glabājas arī apmēram 18 tūkstoši EUR uzkrājuma fondā. Iepriekšējās likumīgās valdes nama pārvaldīšanas laikā īpašumam nav komunālo maksājumu parādu. Tātad, visai iepriecinošs „mantojums”.

Protams, nelikumīgi atceltā valde attiecīgi rīkojas. LR Uzņēmumu reģistra galvenajam notāram iesniegts iesniegums par nepamatotu valsts notāra lēmumu par biedrības „Ozolaines nami” valdes sastāva maiņas reģistrāciju. Arī Valsts policijai iesniegts iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu  sakarā ar dokumentu viltošanu

Bet ir vēl  viens visai interesants moments. Savulaik biedrība ‘’Ozolaines Nami”’ vērsusies tiesā, lai civiltiesiskā kārtībā piedzītu no pilsoņa K. parādu , kas uz šo brīdi sastāda 6168,81 EUR.  Kā minēts iesniegumā policijai, ir pamats domāt, ka pilsonis K. veica pretlikumīgās darbības, lai iejauktos sev par labu tiesvedības procesā civillietā, iespējams, pat iznīcinot biedrības dokumentos esošo informāciju un pierādījumus. Jebkurā gadījumā tagad izveidojusies odioza situācija – K. Ir prasītājs, kā biedrības valdes priekšsēdētājs un pie viena arī atbildētājs – ka parādnieks ! Nu ko vēl piebilst, mūsu valsts tiesvedība ne to vien pieredzējusi !

Gadījums ar valdes locekļu nelikumīgu nomaiņu, diemžēl, ne tuvu nav vienīgais. Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” turpinās sekot notikumu attīstībai  kā nevalstiska organizācija, kuras mērķi un uzdevums ir cīņa pret reiderismu visās tā izpausmēs, attiecīgi informējot plašsaziņas līdzekļus un  sabiedrību.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                      Astrīda Babāne