Arī ārzemēs latvieši atzīmēja Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.

   Ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē, kur dzīvo latvieši un izveidojušās latviešu kopienas, svinīgi atzīmēja Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu. Par savu vizīti Lielbritānijā dzīvojošo latviešu kopienās stāsta  SIA „Per capita” valdes loceklis Dr. Atis Zakatistovs.

Foto: L.Jurševska

                                                                                                     Nepabeigtā revolūcija.

 

       18.novembra svinības Lielbritānijas latviešu kopienās ir patriotisma un latviskās kopības svētki. Kad Bradfordas latviešu biedrības namā uzstājās sieviešu vokālais ansamblis, klātesošie ar lepnumu saskatījās, jo sniegums bija gan muzikāli, gan vizuāli baudāms. Vietējā amatierteātra dalībnieki bija sagatavojuši aizkustinošu dzejas un dziesmu izrādi par Latvijas vēsturi. Taču vislielāko pacilātību pasākuma laikā sagādāja bērni, kuru dzīvelīgā draiskošanās neļāva svinībām kļūt samākslotām. Saimnieces bija gādājušas par desiņām un kāpostiem. Pirms svētku balles pasākuma dalībnieki vietējā bārā varēja baudīt Latvijas alu.

     Ar līdzīgu prieku un pacilātību latvieši valsts svētkus svinēja arī Daugavas Vanagu fonda Anglijas vidienes lauku muižas īpašumā “Straumēni”. Pasākuma ievadā tika demonstrēta Kristiana Luhaera un Mareka Bērenta dokumentālo filmu triloģijas “Savējie sapratīs” otrā filma “Septiņdesmitie. Spožums un posts” par Latvijas rokmūzikas vēsturi. “Straumēnos” latviskā sabiedriskā dzīve strauji attīstās. Pēdējā gada laikā ir nodibināta latviešu skoliņa un tautas deju kopa, darbību turpina jauktais koris, kuri ar saviem priekšnesumiem iepriecināja svētku koncerta skatītājus. “Saules mūžu Latvijai!” skanēja šampanieša tosts svinīgā pasākuma noslēgumā.

      Abos pasākumos es teicu svētku uzrunu. Nebija viegli izvēlēties tematu, jo prieks par latviešu rosību, uzņēmību un sabiedrisko garu Lielbritānijā mijas ar skumjām un pārdomām par iemesliem, kādēļ tik daudziem talantīgiem un strādīgiem cilvēkiem jāatstāj Latvija, lai nodrošinātu savas ģimenes ar cieņpilnu iztikšanu. Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, skolas tiek slēgtas, medicīnas pakalpojumu kvalitāte ir neprognozējama. Kā pārcelt atpakaļ uz Latviju šo entuziasmu, radošumu, patriotismu, ko redzēju Lielbritānijā? Par savām pārdomām un jautājumiem intervēju gan ‘vecās’ trimdas latviešus, kuru ģimenes Lielbritānija dzīvo kopš 2. pasaules kara beigām, gan arī latviešus, kuri Lielbritānijā ir atraduši ērtu ikdienu salīdzinoši nesen. Šīs sarunas kļuva par pamatu manai svētku uzrunai.

   Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, cilvēkos var sadzirdēt sarūgtinājumu par neizmantoto iespēju izveidot un attīstīt Latviju par zemi ar vienlīdzīgām iespējām, atklātu pārvaldību, kvalitatīviem pakalpojumiem. Daudzi uzskata, ka mūsu neatkarības atgūšana 1990.gadā ir kļuvusi par nepabeigto revolūciju. Lai gan savu valsiskumu esam atguvuši, taču padomju nomenklatūras gars turpina Latvijā dzīvot, jo valsts resursu izmantošana savtīgiem nolūkiem ir kļuvusi par normu valsts pārvaldē. Tas, savukārt, izveido dziļu pārliecību, ka Latvijā visās jomās ir atrodams dubultais standarts. Tiem, kuri ir pietuvināti padomju nomenklatūras tradīciju pārņēmējiem, iespēju netrūkst, taču cilvēkiem bez šādām pazīšanām daudzas durvis ir slēgtas. Tas rada rūgtumu, cilvēki nevēlas sevi pazemot, meklējot apšaubāma godaprāta amatpersonu labvēlību, un bieži lemj par labu aizbraukšanai.

     Otra tēma, kas parādījās sarunās, saistās ar bailēm par Latvijas tautas izmiršanu. Cilvēki uzskata, ka mūsu nācijas tiesības uz izdzīvošanu ir apdraudētas. Okupācijas laikā tik skaudri izjustā sāpe, ka mūsu tautas 4000 gadu vēsture var beigties, ir atgriezusies. Īsā nācijas drošības sajūta, kura radās ar neatkarības atgūšanu, ka savā valstī latviešu valoda un tauta spēs netraucēti attīstīties un augt, nu ir zudusi. Vairākuma tiesības nodot nākamajām paaudzēm valodu, ieražas, dzīvesziņu un tradīcijas ir apdraudētas visā Eiropā. Migrācijas problēma ir šobrīd nozīmīgākā problēma ne tikai Latvijā. Latvijas zeme nepazudīs, bet kurš gan te dzīvos?

   Visbeidzot, daudziem ir apnicis klausīties par vairāk vai mazāk pamatotām problēmām. Cilvēki grib dzīvot labi tagad. Punkts. Patērētāju sabiedrības domāšana ir plaši iesakņojusies un to nevienam nevar pārmest.

       Latvija savu simtgadi sagaida ar sašķeltu tautu un neskaidru nākotni. Demogrāfi mums paredz strauju izmiršanu. Tiek paredzēts, ka 2030.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā samazināsies līdz 1,6 miljoniem, bet 2080.gadā līdz 1,2 miljoniem.

     Taču nevajag ļauties nolemtības sajūtai, jo Lielbritānijā redzētais latviskais spīts dod cerības. Tāds spīts ir arī Latvijā. Pārmaiņas valstij ir jāsāk ar sevi. Nākamais ir ne tikai Latvijas simtgades gads, bet arī vēlēšanu gads. Mums visiem kopā ir iespēja ar plašām strukturālām reformām pabeigt 1990.gada nepabeigto revolūciju, lai radītu apstākļu kopumu, kas dos iemeslu latviešiem dzīvot savā valstī.

 

Dr. Atis Zakatistovs

 

 

 

 

 

 

 

 

Bija vai nebija, redzēja, vai tomēr neredzēja…

Ar šādu virsrakstu 2017.gada 18. aprīlī rakstījām par ceļu satiksmes negadījumu, kad 2015. gada septembrī vēlā vakarā uz neapgaismotas šosejas pasažieru autobusa vadītājs notrieca velosipēdistu.

Kādreiz bija populārs teiciens „Dieva dzirnas maļ lēni, bet labi”. Pārfrazējot mūsdienās var teikt „Tiesas dzirnas maļ lēni, bet vai labi”.  Un tā – tikai 2017.gada 11 septembrī tapa Rīgas rajona tiesas spriedums, kura pilnais teksts kļuva pieejams tikai 2017.gada 5. oktobrī. Joprojām nesauksim procesa dalībniekus vārdā, jo tiesvedība turpinās

Un tā ar Rīgas rajona tiesas 11. septembra spriedumu autobusa šoferis notiesāts pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem, un, piemērojot Krimināllikuma 44.panta 3. daļu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem.

Tiesas spriedums  pilnā mērā pārsūdzēts apelācijas instancē. Apsūdzētā advokāta ieskatā apsūdzētā darbībās nav  nozieguma sastāva, tiesa nav objektīvi vērtējusi  lietā esošos pierādījumus, kā rezultātā tiesa pieņēmusi kļūdainu spriedumu par apsūdzētā vainu viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā.

Kādi ir galvenie apsūdzētā aizstāvības argumenti. Pirmkārt, tiesa nekādā veidā netika devusi novērtējumu cietušās personas – velosipēdista rīcībai, kas vidējas dzēruma pakāpes alkohola reibumā vadīja velosipēdu un iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, netika izvērtēta viņa vainas pakāpe un līdzdalība notikušajā. Tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka pats velosipēds nebija pienācīgi aprīkots un tam nebija atstarojošu un brīdinošu elementu, izņemot pedāļu uzlikas, kas acīm redzami ir nepietiekamas un slikti saskatāmas tumšos laika apstākļos. Tāpat apsūdzības pienākums bija pierādīt, ka riteņbraucējs bija tērpts labi redzamā atstarojošā vestē. Pati veste uz lietas izskatīšanas brīdi nav saglabāta, par tās esamību vispār liecības visai pretrunīgas. Analoģiski ir arī ar cietušā velosipēdu – arī tas ir iznīcināts.

Interesanti, ka auto tehniskās ekspertīzes atzinumā nav sniegta atbilde uz ļoti būtiskiem jautājumiem, kā: autobusa kustības ātrums sadursmes brīdī, sadursmes vieta ar velosipēdu, bet pats ceļu satiksmes negadījuma mehānisms noteikts tikai varbūtēji. Galvenais šajā ekspertīzē ir norāde, ka ekspertīzes ceļā nav iespējams noteikt vai autobusa vadītājam bija tehniska iespēja novērst sadursmi ar riteņbraucēju.

Tādejādi saskaņā ar Latvijas KPL 19. pantu, tiesas pienākums ir stingri ievērot nevainības prezumpciju un visas saprātīgās šaubas, kuras nav iespējams novērst, tulkot par labu apsūdzētājam.

Diemžēl, šajā gadījumā nevainības prezumpcija vispār netika ievērota.

Tad nu atliek vien cerēt, ka  Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija izskatīs šo lietu pēc būtības un tās spriedums būs pamatots un objektīvs.

Pagaidām padzīvojis vīrietis, šoferis ar lielu darba stāžu, līdz šim nesodīts, spiests pārtikt no bezdarbnieka pabalsta, bet, tam beidzoties, strādāt jebkādu darbu. Labi vēl, ka šim vīram rokas īstajā vietā…

Diemžēl jākonstatē, ka cilvēku attieksme pret savu drošību un dzīvību ir augstākā mērā vieglprātīga. Gandrīz vai katru vakaru TV pārraidēs runāts par atstarojošu elementu gājēju un velosipēdistu aprīkojumā nepieciešamību. CSD darbinieki gan soda tumsā neredzamos gājējus, gan dāvina tiem atstarojošās vestes, bet negadījumu skaits, kad bojā iet autovadītājam neredzami gājēji un velosipēdisti ir vienkārši satriecošs. Cik daudz traģiski aprāvušās dzīves, cik daudz pārdzīvojumu negadījumos iesaistītajiem autovadītājiem. Un tas viss varētu arī nebūt, ja vien cilvēkos nemājotu vieglprātīgā atziņa, ka ar viņiem jau nekas nenotiks…

Ir gada tumšākie vakari. Būsim saprātīgi un tumsā saredzami !  Bet par to, vai tiesas dzirnas šajā gadījumā malušas, kaut lēni, bet taisnīgi, informēsim.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”’

Valdes loceklis                               Valerijs Markuns

Deputātiem dokumentus bez cīņas nedod, jeb kā LOK un Ventspils pašvaldība kārtējo biedrību tapina

 Likumdošanas tiesības Latvijā pieder Saeimai, un ja reiz parlaments ir pieņēmis un Valsts prezidents izsludinājis likumu, tad tas jāievēro visiem. Prakse rāda, ka ir arī izņēmumi – Ventspils domē attiecībā uz opozīcijas deputātiem  jau kuro gadu pēc kārtas visai savdabīgi tiek traktētas kā “Likuma par pašvaldībām”, tā  Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma normas. Nule Ventspils domē nonākts pat līdz tādam absurdam, kā piedraudēšanai ar policiju, lai tik opozīcijas deputāti netiktu pie Ekonomikas un budžeta komisijā skatīto dokumentu kopijām.

     Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā skaidri un nepārprotami ir noteikts, ka pirmkārt, deputāts ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī to domes institūciju darbā, kuru sastāvā viņš nav ievēlēts.  Otrkārt, deputāts ir tiesīgs iepazīties ar valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrību dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts. Minētajā likumā atrodama arī norma, kura uzdod pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām izsniegt deputātam viņa pilnvaru realizēšanai nepieciešamo dokumentu norakstus. Vērtējot gadiem ilgušās stīvēšanās ap dažādu dokumentu neizsniegšanu opozīcijas deputātiem, nākas atzīt, ka Ventspils domē strādā cilvēki, kuri sevi par pašvaldības iestāžu darbiniekiem neuzskata. Pretējā gadījumā diezin vai rastos absurdā situācija, kad Kapitāla pārvaldības nodaļas vadītāja Rita Ozoliņa atteiktos dot deputātam viņa pilnīgi likumīgi pieprasītos dokumentus, un pat piedraudētu ar policiju “kašķīgā” deputāta aizraidīšanai.

 

Biedrība nodokļu nemaksāšanai?

     Trillera cienīgs ir jau šī stāsta sākums. Lai arī ikviens deputāts ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties arī to domes komisiju darbā, kuras viņu labprātāk redzētu ejam, nekā nākam, informāciju par dažu komisiju sēdēm opozīcijas deputātiem izdodas uzzināt galvenokārt nejauši. Pat neskatoties uz lūgumu viņus informēt par komisiju sēžu laiku, tas darīts netiek. Izņēmums nebija arī 9.novembra Ventspils pilsētas domes ekonomikas un budžeta komisijas sēde, kurā piedalījās Latvijas Olimpiskās komisijas prezidents Aldons Vrubļevskis, no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ar saviem vietniekiem, izbijušais SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils”” valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis,  bet ziņoja Ventspils pilsētas domes Kapitāla pārvaldības nodaļas vadītāja Rita Ozoliņa.  Sēdē tika skatīts jautājums par iespējamo SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils” funkciju pārdali, jaunas biedrības “Ventspils olimpiskā vienība” dibināšanu, kura tad varētu nemaksāt valstij Uzņēmuma ienākuma nodokli. Kāpēc tāds gājiens ir nepieciešams? Izrādās, visa sāls slēpjas finansiālās palīdzības sniegšanā “Augstas klases sportistu atbalsta programmas” ietvaros. Ja 2016. gadā šiem mērķiem tika novirzīti vairāk kā 490 tūkstoši eiro, tad šogad naudiņa jau ir lielāka – 536 tūkstoši eiro. Minētā programma tiek finansēta piesaistot LOK un pašvaldības finansējumu, kā arī saimnieciskās darbības un reklāmas ieņēmumus.

    Vis a bēda tā, ka sākot no 2018.gada arī par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem būs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis 25% apmērā. Taču biedrībām un nodibinājumiem šāds nodoklis jāmaksā nav, tādēļ minētai programmai paredzēto naudu plānots novirzīt uz jaundibināmo biedrību. Citiem vārdiem – tas ir elegants veids, kā pilnīgi likumīgā kārtā izvairīties no UIN maksāšanas. Ņemot vērā sēdē apspriežamā jautājuma sensitīvo saturu, internetā tā translēta netika.

     Deputāts Aivis Landmanis informēja, ka Apvienotā saraksta deputāti par šo sēdi uzzinājuši nejauši, un viņa, kā arī deputāta Ivara Landmaņa ierašanās sēdē klātesošajos esot izsaukusi manāmu apjukumu. “Lūdzām mūs nodrošināt ar izskatāmā jautājuma dokumentiem, taču  Aivars Lembergs viņam pašam pieejamās dokumentu kopijas mūsu rīcībā nodot atteicās, bet domes darbinieki steidza materiālus slēpt. Tikai pēc atkārtotas uzstājīgas dokumentu pieprasīšanas, Kapitāla pārvaldības nodaļas vadītāja Rita Ozoliņa solīja ar pieprasītājām dokumentu kopijām mūs nodrošināt pēc attiecīgās sēdes beigām,” atbildot uz jautājumu par sēdes norisi stāstīja Aivis Landmanis.

 

Solīts makā nekrīt

     Teorētiski dokumentu saņemšanas jautājumam ar šo solījumu vajadzētu būt atrisinātam, taču pēc sēdes beigām apvienotā saraksta pārstāvjus gaidīja nepatīkams pārsteigums. Sēdei beidzoties, Ozoliņas kundze tik steidzīgi devās prom, ka deputātiem nācās viņai sekot, lai  atgādinātu par solījuma nekavējošu izpildi. Kā jau minēts, saskaņā ar likumu deputātiem ir visas tiesības saņemt viņu pilnvaru realizēšanai nepieciešamos dokumentus, un, tā kā šajā gadījumā runa bija par iespējamo Ventspils OC funkciju pārvaldi, tad deputātiem savu vēlētāju interešu pārstāvībai bija ne vien tiesības, bet arī pienākums pieprasīt sīku un detalizētu informāciju par to, kurp tad tādā gadījumā aizplūdīs arī Ventspils nodokļu maksātāju nauda.  Pēc A.Landmaņa stāstītā R.Ozoliņa mēģinājusi izvairīties, un tikuši meklēti iemesli solījuma nepildīšanai vai daļējai pildīšanai.

 

Domē var gaidīt tiesu izpildītāju

Saskaņā ar Apvienotā saraksta deputātu stāstīto, sākotnēji   paziņots, ka deputātiem nepienākas informācija, kura saistīta ar augstas klases sportistu atbalsta programmu. Pēc tam mēģināts vispār nedot dokumentus, paziņojot, ka deputātiem esot jāiesniedz rakstisks pieprasījums. Ticis draudēts pat ar policijas izsaukšanu. Tad sarunai pievienojies A.Lemberga vietnieks G.Blumbergs un paziņojis, ka domes deputātiem ir tiesības piedalīties sēdē, bet nav tiesības saņemt sēžu materiālus. Saprotot, ka visus dokumentus tajā brīdī nebūs iespējams saņemt, tika panākta “vienošanās” un deputātiem tika izsniegta daļa no Ekonomikas un budžeta komisijā skatītajiem materiāliem.

    Deputātiem pagaidām vēl nav izdevies saņemt: SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils”” 2017. gada ziedojumu un reklāmas līgumu finansējuma pārskatu; SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils”” mērķfinansējuma augstas klases sportistu atbalsta programmai un sporta attīstībai 2016.un 2017.gadu pārskatu. Varam tikai minēt, kas šajos dokumentos ir slēpjams no deputātiem un Ventspils sabiedrības.

     Savukārt runājot par G.Blumberga kunga apgalvojumu, ka deputātiem nav tiesības saņemt sēžu materiālus, nocitēsim dažas rindas no LR Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016. gada maija lēmuma lietā par kādas novada domes deputāta prasību pret novada pašvaldību, kura arī bija nospriedusi, ka deputātam dokumentu kopijas nav jāizsniedz. Proti, “Ja pašvaldības domes deputātam ir tiesības saņemt informāciju no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, tad vēl jo vairāk šādas tiesības viņam ir attiecībā uz pašas domes rīcībā esošo informāciju.”

     Tikmēr Ventspils domes opozīcijas deputāti ir apņēmības pilni mainīt desmitgadēs pastāvošo kārtību. Ja būs nepieciešams, pēc dokumentiem deputāti turpmāk ieradīsies tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, notāru, tiesu izpildītāju pavadībā.

 

Pārpublicēts no „Ventspilnieks.lv” Nr.37 no 17.11.2017.g.

SVEICAM LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS 99. GADADIENĀ!

Nāk rudens apgleznot Latviju,

Bet nepūlies, necenties tā,

Man viņa ir visskaistākā,

Tik un tā.

(Māra Zālīte)

 

Cirst vai nē – tāds ir jautājums

     Zemkopības ministrija sadarbībā ar meža nozari ir sagatavojusi priekšlikumus noteikumu grozījumiem, šādi vēloties dot iespēju intensīvākai meža apsaimniekošanai Latvijā.

     Šobrīd karstākās diskusijas ir par divām noteikumu grozījumu jomām – priežu mežaudžu apsaimniekošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā un ciršanas caurmēru samazināšanu priežu, egļu un bērzu mežaudzēm.

     Ierobežotās saimnieciskās darbības ietekmē piejūras meži ir kļuvuši par teritorijām ar nozīmīgu ainavisko un rekreatīvo nozīmi. Daudzi Latvijas iedzīvotāji un viesi šeit atpūšas, daudziem šeit ir tradicionālās sēņošanas un ogošanas vietas. Piejūras mežos sastopamas arī bioloģiski augstvērtīgas mežu teritorijas. Kopš 2005. gada ierobežotas saimnieciskās darbības joslā jau bijis atļauts kailciršu pielietojums, izņemot sausās priežu tīraudzes. Tagad Zemkopības ministrija uzskata, ka kailcirtes būtu nepieciešamas arī priežu mežaudzēs, grozījumu nepieciešamību pamatojusi ar vajadzību saglabāt priedi –  mežs jācērt, lai jaunajām priedēm būtu iespēja attīstīties. Nevar nepiekrist, ka priedēm ir nepieciešama gaisma, taču ir iespējams piemeklēt dažādus modeļus priežu mežaudžu “labturībai”. Grūti saprast, ka vienīgais risinājums ir ekoloģiski nepamatotās un vizuāli nepievilcīgās dažādu ģeometrisko figūru kailcirtes. Pasaules Dabas Fonds ir sagatavojis priekšlikumus un tos iesniedzis Zemkopības ministrijā, kas varētu būt mēģinājums rast vidusceļu starp vides un ekonomiskajām interesēm, nodrošinot gan koksnes ieguves un jauno kociņu atjaunošanas un attīstības iespējas, gan reizē mazinot ietekmi uz vides un sociālajām vērtībām. Diemžēl māc bažas, ka vajadzību kardināli mainīt kārtību pamato ne tikai rūpes par priedi, bet arī kāre pēc koksnes resursiem un peļņas šodien un nākotnē. Diskusija par piejūras mežiem ir atklāti norādījusi uz kādu būtisku problēmu Latvijas mežsaimniecībā. Proti, klasiskās mežsaimniecības nespēju pielāgoties sabiedrības pieprasījumam, vienmēr piedāvājot tikai vienu recepti – kailcirti.

     Otras “karstās” grozījumu jomas mērogs ir plašāks – ciršanas caurmēru samazinājums priežu, egļu un bērzu mežaudzēs Latvijā. Tātad, varēs nocirst tievākus un jaunākus kokus galvenajā cirtē, tādējādi vēl paplašinot kailciršu pielietojumu valstī. Pieņemot šādus grozījumus, vēl plašāk pieaugs izcirtumu īpatsvars mežu masīvos, samazināsies vecāko mežu īpatsvars, meži pakāpeniski kļūs vienveidīgāki, mazāk sastopami būs lielu caurmēru koki. Pieaugot kailciršu pielietojumam, pastiprināsies apdraudējums Latvijas dabas daudzveidībai, t.sk. aizsargājamam sugām un bioloģiski augstvērtīgām teritorijām. Plašāka kailciršu mežsaimniecība pastiprinās konfliktus saistībā ar meža ainavisko veidolu, rekreatīvo vērtību, tā arī nepalīdzēs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam vecākie meži ir nozīmīga vieta ogošanai un sēņošanai, tātad atbalsts ikdienas tēriņiem vai ziemas rezervēm. Šobrīd vēl Zemkopības ministrija nekādas piesardzības pasākumus nepiedāvā, tātad nesaredz nekādus dabas vai sociālo vērtību riskus šādiem grozījumiem.

     Pasaules Dabas Fonds uzskata, ka sabiedrības vajadzības ir primāras un tām, ne koksnes resursu ieguves un audzēšanas ekonomiskajiem rādītājiem,  ir  jābūt kā starta pozīcijai meža apsaimniekošanas plānošanā un praksē. Diemžēl Latvijā šodien privātas intereses ir nozīmīgākas nekā sabiedriskās vajadzības. Izprotot meža nozares devumu Latvijas ekonomikā, koksnes resursi noteikti ir iegūstami Latvijas mežos, un meža īpašniekiem ir jāgūst ekonomisks labums no īpašuma apsaimniekošanas. Tomēr mežs ir dabas sistēma ar tai piemītošām īpatnībām un tam ir plaša nozīme arī sabiedrības visdažādāko vajadzību nodrošināšanai, un plašais izcirtumu klāsts Latvijas ainavā ar 5-10 saglabātiem kokiem uz hektāra neveicinās šo dažādo vērtību savietojamību. Latvijas mežsaimniecībai būtu nepieciešams mainīties.

 

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonds

Sandijs Semjonovs, Vides fakti

“Biznesa attīstības asociācijas” jautājumā skaidrību nevieš

 Finanšu ministres Dana Reiznieces-Ozolas atbilde uz piecu deputātu –  Artusa Kaimiņa, Ivara Brīvera, Jura Viļuma, Vara Krūmiņa un Eduarda Smiltēna jautājumu par A.Lemberga valsts amatpersonas amata savienošanu ar amatu biedrībā “Biznesa attīstības asociācija”, izrādījusies īsts birokrātiskās atrakstīšanās šedevrs. Ja atceramies, ka ministres kundze nāk no reģionālās partijas “Latvijai un Ventspilij”, īpašu izbrīnu tas neizraisa.

Kā kļūt par miljonāru, darbojoties biedrībā?

      “Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs 2000. – 2016. gadā no Biedrības “Biznesa attīstības asociācija” saņēmis ievērojamu naudas summu – aptuveni 2,7 miljonus eiro. A.Lembergs norādījis, ka nezina, ar ko minētā biedrība nodarbojas un kādi konkrēti ir tās ieņēmumu avoti,” raksta deputāti.

     Šī nav pirmā reize, kad deputāts Artuss Kaimiņš pievērsies “Biznesa attīstības asociācijas” jautājumam. Vēl augusta beigās deputāts lūdza Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt A.Lemberga darbību minētajā biedrībā. Toreiz deputāts uzsvēra, ka “valsts amatpersonas kļūšana par miljonāru no darbības biedrībā ir netipisks un varbūt pat bezprecedenta gadījums Latvijā. Šāda situācija rada pamatīgas aizdomas par ilgstoši veikto darbību likumību un to patieso mērķi,” un aicināja izvērtēt, vai Lembergs kā biedrību “Ventspils attīstības aģentūra” un “Biznesa attīstības asociācija” amatpersona nepārkāpj pašvaldības finansējuma saņemšanas noteikumus, tostarp nesaņem publisko finansējumu virs amatpersonu atlīdzības likumā noteiktā. Šobrīd KNAB savas kompetences ietvaros veic pārbaudi par Aivara Lemberga darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām, ieņemot amatu un gūstot ienākumus biedrībā “Biznesa attīstības asociācija”. Kamēr pārbaude nav pabeigta, sīkākas informācijas nebūs.

 

Nauda birusi kā pa reni

     “Biznesa attīstības asociācijas” darbība sabiedrības redzes lokā nav pirmo gadu. Minētās organizācijas darbība un finansēšanas kārtība ne reizi vien bijusi žurnālistu uzmanības centrā. Piemēram, 2012. gadā mediji ziņoja: biedrības gada pārskati liecina, ka kopš 2002.gada biedrības ikgadējos ieņēmumus veidoja finansiālā palīdzība no dažiem uzņēmumiem. Vispirms 125 tūkstošus latus (177 859 EUR) gadā atvēlēja akciju sabiedrība “Ventspils nafta”, pēc tam trīs gadus pa 140 tūkstošiem (199 202 EUR) ziedoja SIA “Ventspils Nafta Termināls”. Kopš 2007.gada donora lomu uzņēmās “Latvijas Kuģniecība”. 2007.gadā tā atvēlēja asociācijai 178 tūkstošus latu (253 271 EUR), bet nākamos divus gadus – pa 140 tūkstošiem. 2010. gada pārskatā asociācija ziedojumos uzrādīja 330 tūkstošus latu (469 548 EUR), tomēr labvēļi vairs nav atšifrēti, jo likums biedrībām to vairs neprasīja darīt.  Latvijas Radio savulaik ziņoja, ka togad uz divām Lemberga vēstulēm reaģējusi “Latvijas Kuģniecība,” kura janvārī piešķīra asociācijai 140 tūkstošus, bet oktobrī vēl 190 tūkstošus latu (270 345 EUR).  Kad “Latvijas Kuģniecība” un “Ventspils Nafta” nonāca koncerna “Vitol” ietekmē, šo uzņēmumu labvēlība “Biznesa attīstības asociācijai” beidzās. Interesanti, ka 2012. gadā  asociācijas gada pārskatā tās darbība aprakstīta visai kodolīgi – tā turpina strādāt, lai radītu labvēlīgu vidi un izstrādātu attīstības idejas komercdarbībai. Šogad atklājās, ka pēdējais minētās organizācijas gada pārskats iesniegts 2012. gadā. VID laipni nosūtīja biedrībai brīdinājumu par gada pārskata neiesniegšanu par 2016.gadu, pie viena ietverot tajā atgādinājumu iesniegt gada pārskatus arī par 2013., 2014. un 2015. gadiem. Šobrīd  trūkstošie pārskati esot iesniegti. Vai sekos arī administratīvā pārkāpuma process, rādīs laiks.

Deputāti grib skaidrību, bet saņem atrakstīšanos

     Skaidras atbildes uz jautājumu – ar ko konkrēti minētā asociācija šobrīd nodarbojas un par kādiem nopelniem Aivars Lembergs no tās gadā saņem 190 tūkstošus eiro, joprojām nav. Deputātu iesniegtajā jautājumā teikts: “Medijos izskanējusi informācija, ka Biedrība “Biznesa attīstības asociācija” nodarbojas ar labvēlīgas biznesa vides radīšanu Ventspilī, komercdarbības attīstības ideju izstrādi, analizē likumdošanas, saimniecisko un politisko situāciju. Biedrība lēmusi par AS “Ventspils nafta” un ar to saistīto uzņēmumu darbību un attīstību, un daļa peļņas, ko ieguva ar AS “Ventspils nafta” saistīti uzņēmumi, caur minēto biedrību ieskaitīta A.Lemberga privātajā bankas kontā. Minētā informācija liecina, ka A.Lembergs ilgstoši saņem liela apjoma finansējumu no Biedrības “Biznesa attīstības asociācija” biedriem un ziedotājiem, kas darbojas arī Ventspils brīvostā.  Biedrības darbība un ieņēmumu avoti ir neskaidri arī pašam tās valdes priekšsēdētājam”.

     Tieši šajā kontekstā deputāti prasa skaidrojumu par VID darbībām gadījumos, ja tiek konstatēts, ka biedrība faktiski nodarbojas ar komercdarbību kā pamatdarbību vai peļņu sadala starp biedriem (esošais tiesiskais regulējums to aizliedz); kā no interešu konflikta viedokļa vērtējama situācija, kad valsts amatpersona, kurai aizliegts ieņemt amatu kapitālsabiedrībā, ar saimniecisko darbību nodarbojas biedrības ietvaros; vai KNAB un VID savas kompetences ietvaros ir vērtējis A.Lemberga darbības “Biznesa attīstības asociācijā” likumību?

     Finanšu ministrija savā atbildē sākumā izskaidroja, kas īsti ir biedrība Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē, norādīja, ka atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pašvaldības domes priekšsēdētāja amats patiešām ir valsts amatpersonas amats, un cita starpā nocitēja likuma normu, kurā noteikts ar kādiem amatiem pašvaldību domju priekšsēdētājiem atļauts savienot valsts amatpersonas amatu. Šajā sarakstā iekļauts arī amats biedrībā vai nodibinājumā, un līdz ar to ir atļauts arī saņemt par šī amata pildīšanu atalgojumu. Tāpat Finanšu ministrija informē, ka tā kā parasti biedrības ir privāto tiesību subjekti, un amati šajās biedrībās nav valsts amatpersonu amati, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas uz minētajām personām nav attiecināmas. Arī VID saskaņā ar FM atbildi izrādās apbrīnojami bezzobains – “līdzšinējā VID īstenotā valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtība ir balstīta uz deklarācijas aizpildīšanas kārtības ievērošanas pārbaudi”. Seko likuma prasību atstāts, kādos gadījumos tad VID veic šo deklarāciju pārbaudi. Skaidras atbildes deputātu jautājumā izklāstīto faktu kontekstā nav.

     Jāatzīmē, ka sākotnēji deputātu jautājums bija adresēts arī Vides un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, tomēr par pašvaldību lietām atbildīgais ministrs atrakstoties, ka uzdotie jautājumi ir VID un KNAB kompetencē, no atbildes sniegšanas izvairījās. Iespējams, lai lieta būtu pavisam droša, ministrs savā atbildes vēstulē Saeimas kancelejai norādīja, ka sanāksmē, kurā tiks runāts par minētajiem jautājumiem, piedalīties nevarēšot, jo būšot darba vizītē ārpus Rīgas.

Pārpublicēts no „Ventspilnieks.lv” Nr.36 no 10.11.2017.g.

Kāpēc opozīcijas deputāti vērsās pie tiesneša Borisa Geimana?

Rubrika: Viedoklis

 

Ģirts Valdis Kristovskis

Ventspils domes deputāts

 

     Jau sen nav noslēpums, ka Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs ir atstādināts no pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas, jo tiesa ir noteikusi aizliegumu pildīt šo pilsētas dzīvei tik nozīmīgo un ietekmīgo amatu. Nešaubāmies, ka vairums ventspilnieku ir informēti, ka šāds kriminālprocesuāls līdzeklis A.Lembergam piemērots tāpēc, ka šī skandalozā persona tiek tiesāta par neskaitāmiem finanšu noziegumiem un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Un tomēr Tiesas noteiktais aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu tiek ilgstoši pārkāpts, jo 2009., 2013. un 2017. gadā A.Lembergs atkārtoti ir ticis ievēlēts šajā amatā, kuru it kā nepilda.

     Ikvienam tiesiskās kategorijās valstiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka neievēlamas personas ievēlēšana šādā nozīmīgā amatā ir prettiesisks Tiesas noteiktā aizlieguma pārkāpums. Uz to mēs, Ventspils pilsētas domes Apvienotā saraksta, jeb opozīcijas deputāti norādījām pavisam nesen – 2017. gada 19. jūnija domes sēdē, kad aicinājām no partijas “Latvijai un Ventspilij” ievēlētos vairākuma deputātus pilsētas domes priekšsēdētāja amatā virzīt tādu kandidātu, kam Tiesa nav noteikusi aizliegumu tieši šo amatu pildīt! Par spīti tam deputāts A.Lembergs prettiesiski tika no jauna ievēlēts, pie tam viņam pašam pirmkārt būtu bijis jāparāda cieņa Tiesu varai un no šādas tiesiskas valsts principu pārkāpšanas akta jāatsakās. Taču tas netika darīts. Rezultātā katru dienu turpinās pārkāpums, kuru mēģina notušēt ar Tiesas noteiktā lieguma respektēšanas vāju imitēšanu. Tas iespējams tāpēc, ka likums neuzliek Tiesai par pienākumu kontrolēt, cik godprātīgi tās noteiktais drošības līdzeklis tiek respektēts.

     Daļēji to attaisno tiesneša Borisa Geimana un viņa vadītā tiesas sastāva atrašanās Rīgā. Taču Ventspils pilsētas domes Apvienotā saraksta, jeb opozīcijas deputāti atrodas Ventspilī uz vietas. Patiesībā ikviens ventspilnieks un valsts iedzīvotājs var pārliecināties, ka deputāts A.Lembergs savā darbībā nepārprotami izmanto un lieto varu Ventspils pilsētas pārvaldē, kas nodrošina ietekmi plašāk valstiskās lietās. Tas ir iespējams tikai ieņemot nepārprotami nozīmīgo Ventspils pašvaldības vadītāja amatu. Redzot, ka Tiesas noteiktais drošības līdzeklis tiek prettiesiski apiets, mēs vērsāmies pie tiesneša Borisa Geimana un viņa vadītā tiesas sastāva ar aicinājumu vērtēt tā efektivitāti. Šādu soli  mēs speram, jo uzskatām, ka ikviena deputāta pienākumos ietilpst tiesiskas valsts un labas pārvaldības principu ievērošana un likuma varas respektēšana Ventspils pilsētas pārvaldē. Domes priekšsēdētāja amats ir jāpilda ar sevišķu atbildību pilnā apjomā kā to prasa likuma “Par pašvaldībām” normas. Nav pieļaujams, ka tiek lietoti absurdi paņēmieni, lai viena deputāta savtīgo interešu dēļ veidotu konstrukcijas, kas ļauj deputātam A.Lembergam augstprātīgi pacelties pāri likumā noteiktām prasībām. Diemžēl Ventspils pašvaldībā to mēģina attaisnot un  nostiprināt kā kādu Ventspilij raksturīgu, gluži normālu parādību. Tā nav normāla parādība! Tā ir prettiesiska darbība! Opozīcijas deputāti nevar un nedrīkst samierināties ar situāciju, kad smagos noziegumos apsūdzētas personas interesēs tiek degradēta valsts tiesiskā kārtība, tiek pārkāptas elementāras morāles un ētikas normas. Tas neapšaubāmi grauj sabiedrības izpratni un ticību taisnīgumam, cilvēki zaudē pašcieņu, tiek postīta to paļāvība uz godprātīgu valsts pārvaldi.

 

Pārpublicēts no „Ventspilnieks.lv” Nr.35 no 3.11.2017.g.

Opozīcijas deputāti: Lembergam ir jāliedz ieņemt jebkuru vadošu amatu pašvaldībā

  Ventspils pilsētas domē strādājošie četri opozīcijas deputāti Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis ir vērsušies pie Rīgas apgabaltiesas tiesneša Borisa Geimana vadītā tiesas sastāva ar iesniegumu, lūdzot mainīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga piemērotā drošības līdzekļa grozīšanu uz tādu, kas attaisno un sasniedz tā pielietošanas mērķus. Proti, tieši liegt A.Lembergam ieņemt jebkuru vadošu amatu pašvaldībā.

     Kā laikrakstam “Ventspilnieks.lv” uzsvēra no apvienotā saraksta ievēlētie deputāti, smagos noziegumos apsūdzētais deputāts A.Lembergs pašreiz viņam piemēroto drošības līdzekli “faktiski klaji ignorē un nepārprotami imitē tā ievērošanu”, kas pamatīgi nokaitinājis opozīciju, kuras iniciētie jautājumi, kā ierasts, domes sēžu dienaskārtībā netiek iekļauti. “Drošības līdzeklis A.Lembergam aizliedz pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils pilsētas Brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus, kas ir noteikts jau kopš 2007.gada 13.augusta. Situācija, kurā apsūdzētais A.Lembergs tomēr ieņem šos amatus, ir ne tikai neloģiska un absurda, bet arī prettiesiska,” teikts opozīcijas deputātu sagatavotajā dokumentā.

Imitē drošības līdzekļa ievērošanu

     Kā uzsver deputāti, jaunā Ventspils pilsētas domes sasaukuma pirmo četru darba mēnešu laikā viņiem un ne tikai neskaitāmas reizes nācies daudzkārt pārliecināties, ka būtībā tieši A.Lembergs pilda Ventspils pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja pienākumus. “Viņš [A.Lembergs – red.] imitē drošības līdzekļa ievērošanu, jo tā aprobežojas tikai ar atsevišķu pienākumu – Ventspils domes vai Finanšu komitejas sēžu vadības deleģēšanu domes priekšsēdētāja vietniekiem, arī attiecīgo sēžu protokolu vai atsevišķu domes dokumentu parakstīšanas uzticēšanu citām Ventspils domes amatpersonām. Jau tas vien, ka domes priekšsēdētājs deleģē pienākumu kādam uzņemties priekšsēdētājam ar likumu uzliktos pienākumus, ir nepārprotama Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja tiesību un pienākumu realizācija,” uzsver deputāti.

     Deputāti norāda, ka pašreizējā drošības līdzekļa piemērošana nepārprotami paredz aizliegumu pildīt pilnīgi visus Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus, nevis aizliegumu tikai uz kādu atsevišķu abu minēto amatu pienākumu. “Selektīvs atsevišķu domes priekšsēdētāja funkciju izpildes aizliegums, vienlaicīgi pieļaujot, ka daļa domes priekšsēdētāja pienākumu tiek pildīta, ir nepārprotamā pretrunā ar likuma “Par pašvaldībām” 25.pantu, kas nosaka, ka domes darbu vada tās priekšsēdētājs.” Tāpēc minētie Ventspils pilsētas pašvaldības opozīcijas deputāti akcentē, ka pildot pilsētas domes priekšsēdētāja amatu nav iespējams kāds starpstāvoklis. Tātad “vai nu vada, kā to nepārprotami nosaka likuma normu vai nevada!”

 

Domē savējiem “priekšsēdētāja kungs“

 

    Iesniegumā Rīgas apgabaltiesai deputāti vērš uz uzmanību arī uz absurdajiem argumentiem, ar kuriem “piesedzas” Ventspils pilsētas domes valdošā politiskā spēka deputāti un tai lojālā domes administrācija, kas rīkojas ar pārliecību, ka “aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus, tomēr pieļauj smagos noziegumos apsūdzētai personai šo amatu ieņemt”. Savtīgu motīvu vadīts, A.Lembergs ik brīvu brīdi turpina dezinformēt sabiedrību, daudzinot, ka domes priekšsēdētājam patiesībā pat tādu, ar likumu uzliktu pienākumu praktiski neesot.

      Tā kā tiesas A.Lembergam piemērotais drošības līdzeklis nesasniedz savu mērķi, deputāti aicina apgabaltiesu to precizēt vai grozīt. Opozīcija atsaucas arī uz šā gada septembrī viņiem sniegto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokli, kas konstatē, ka drošības līdzeklis apsūdzētajam A.Lembergam pašreizējā formā nav pietiekams un lai sasniegtu tā mērķi, būtu nepieciešams izvērtēt tā grozīšanas lietderība.

     Līdz ar to deputāti aicina tiesu lemt par procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšanu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 249.pantam. “Ar tiešu aizliegumu būtu jāliedz apsūdzētajam A.Lembergam ieņemt jebkuru vadošu amatu vai pildīt tā pienākumus Ventspils pašvaldībā, pieļaujot viņa darbību, kas izriet no viņa pienākumiem kā likumīgi ievēlētam deputātam. Piespiedu līdzekļa grozīšana sasniegtu mērķi, ja tas tieši aizliegtu apsūdzētajam A.Lembergam ieņemt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatus līdz stājas spēkā spriedums A.Lemberga kriminālprocesā,” pauž deputāti.

 

Aizmālē acis ar dezinformāciju

 

     A.Lemberga krimināllietu apgabaltiesā skata jau kopš 2009.gada, kurā viņu apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.

     Tiesa ir uzsvērusi, ka A.Lembergam šajā lietā kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus. Taču visos vietējos informācijas kanālos, pompozajos pasākumos, reklāmās un bukletos A.Lembergs tiek minēts tieši kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un tā tiek pieteikts arī vietējā informatīvā kanāla tiešraidēs, sižetos un domes komisijas sēdēs, kuras, starp citu, tiešraidē var vērot internetā un ikviens var pārliecināties, kurš ir konkrētu komisijas sēžu vadītājs.

 

Pārpublicēts no „Ventspilnieks.lv” Nr.35 no 3.11.2017.g.

Notika Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) valdes sēde.

      Tuvojas nobeigumam 2017. gads. Latvijas Senioru kopienu apvienība, kas izveidota šī gada maijā, jau var atskatīties uz zināmiem panākumiem. Tā, ciešā sadarbībā ar Rīgas aktīvo senioru aliansi RASA, līdzdalība Vislatvijas akcijā – rakstām Lielo Saimes Grāmatu. Organizēts pirmais Latvijas simtgadnieku salidojums Rundāles pilī. Piedalīšanās EURAG 55 gadu jubilejas simpozijā Vīnē šī gada 1. oktobrī. Pieredzes apmaiņa Berlīnes senioru namā. Nākošais, 2018. gads būs sevišķs – Latvijas valsts simtgades gads.

   Lai noteiktu Latvijas Senioru kopienas darba prioritātes 1. novembī notika LSKA valdes sēde.

Kā viena no nozīmīgākajām prioritātēm noteikta :

     Iesaistīšanās stratēģiski politisku jautājumu risināšanā, lai sekmētu senioru dzīves kvalitātes celšanos. Konkrēti – valdības līmeni pacelt jautājumu par veselības aprūpes pieejamību valsts reģionos, par vecuma cenza atcelšanu valsts apmaksātajos ikgadējos skrīninga izmeklējumos sievietēm un vīriešiem pēc 69 gadu sasniegšanas.

     Panākt nodokļu politikas pārskatīšanu attiecībā uz strādājošiem pensionāriem. Nav izprotams, kādēļ pie aktuālā darbaspēka trūkuma Latvijā strādājošiem pensionāriem nodokļi tiek atvilkti jau no pirmā eiro, tas ir, pensija tiek pielīdzināta it kā algai otrā darbavietā.

     Starpreģionalā LSKA biedru sadarbība un  jaunu biedru piesaistīšana, arī starpkultūru un starptautiskā sadarbība ar Baltijas valstīm.Komunicējot ar senioru kopienām akcentēt faktu, ka valstī pienācis laiks pārmaiņām, veicinot Latvijas senioru aktivitāti ,kā arī izpratni par valsts un pašvaldību līmenī notiekošajiem procesiem.Vēstules sagatavošana reģionālajām senioru apvienībām, tiešas komunikācijas uz vietām organizēšana.

     Valdes sēdē apspriesti arī vairāki būtiski organizatoriski pasākumi. Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” ,kā viena no LSKA dibinātājām, izteica gatavību aktīvi piedalīties visos pasākumos, tostarp arī tiešā komunikācijā ar reģionālajām senioru kopienām aicinot uz aktīvu darbību, lai veicinātu pārmaiņas mūsu valstī, kas nodrošinātu arī senioru vecumu sasniegušajiem valsts pilsoņiem cilvēka cienīgu dzīvi darba mūža nogalē.

Astrīda Babāne

 BPTA valdes priekšsēdētāja, LSKA valdes locekle