Pozīcija saistībā ar migrācijas krīzi Eiropas Savienībā

Latvijas juristu apvienības valdes sēdē, kurā piedalījās arī biedrības “Par taisnīgumu un atklātību” valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, izskatīja iespējamos sabiedrisko organizāciju iesaistīšanās variantus migrācijas krīzes risināšanā Eiropas Savienībā. Sēdes dalībnieki nonākuši pie vienotas nostājas, ka kopējā migrantu plūsma ir iedalāma vairākās daļās, attiecīgi politiskajos bēgļos, kara bēgļos, ekonomikas migrantos, kā arī krimināla rakstura elementos (tostarp teroristisko kustību pārstāvjos). Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu nepieciešams precīzi izšķirt no kopīgās migrantu plūsmas patvēruma meklētājus, identificējot katra migranta iebraukšanas pamatojumu. Atbilstoši noskaidrotai informācijai, jāseko konkrētas dalībvalsts varas iestāžu reakcijai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš karantīnas zonu izveidei un filtrācijas nometņu izveidei, nolūkā nepieļaut krimināla un teroristiska rakstura elementu ieplūšanu ES dalībvalstu teritorijā. Latvijas juristu apvienība un biedrība “Par taisnīgumu un atklātību” atbalsta Latvijas pilsoniskās aliances iniciatīvu NVO pārstāvju grupas veidošanā ar nolūku rast risinājumu migrācijas krīzei. Dalībai šajā grupā pilnvarots tiesību zinātņu doktors Ēriks Treļs, kurš savu promocijas darbu veltīja policijas darba izpētei multikulturālā sabiedrībā. Nolemts neatbalstīt uzņemamo migrantu skaita noteikšanu Latvijai imperatīvā veidā un uzskatīt, ka uzņemamo personu skaita palielināšana var notikt tikai Latvijas politisko spēku vienošanās gaitā.

Biedrības “Par taisnīgumu un atklātību” valdes loceklis

Valerijs Markuns

Patvēruma meklētāji un likumpārkāpumu prevencijas problēmjautājumi

Dr. iur. Ēriks Treļs

Šobrīd par vienu no aktuālākiem jautājumiem Latvijā ir kļuvis jautājums par bēgļu uzņemšanu. Politiskās retorikas un pretrunīgo ziņu krustugunī nonākošie Latvijas iedzīvotāji, ieskaitot šī raksta autoru, bieži vien nav spējuši izprast, kas mūsu valsts sagaida tuvākā nākotnē.

Latvijas Televīzijas raidījumā “De facto”, atsaucoties uz Drošības policijas oficiālo viedokli, informēja sabiedrību, ka patvēruma meklētāji draudus nacionālajai drošībai šobrīd nerada [1]. Raksta autora ieskatā atslēgvārds šajā apgalvojumā ir „šobrīd”… Bez tā „pilnībā izslēgt tādu iespēju, ka patvēruma meklētāju piesegā Eiropā ierodas uz terorismu tendētas personas, nav iespējams” [1].

Pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā zinātniski saucās – prevencija [2]. Preventīvos pasākumus ir iespējams īstenot arī, lai nepieļautu noziegumus, kas vērsti pret valsti, pret cilvēci, pret mieru, kara noziegumus un genocīdu [3]. Profesors A. Vilks darbību, kas virzīta uz noziedzīgo nodarījumu nepieļaušanu no atsevišķu sociālo grupu pārstāvju puses (nepilngadīgo, migrantu, agrāk tiesāto u.c.) sauc par speciālo preventīvo darbību [4]. Raksta autora ieskatā speciālā preventīvā darbība attiecībā uz šīm grupām ir jāveic abpusēji – gan lai nepieļautu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu no minēto grupu pārstāvju puses, gan lai panāktu, ka par noziegumu upuriem nekļūst paši grupu pārstāvji.

Turpinot jēdzienu skaidrošanu, jākonstatē, ka Patvēruma likuma izpratnē patvēruma meklētājs ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu [5]. Iekšlietu ministrija, atsaucoties uz ANO Konvenciju par bēgļa statusu [6], skaidro, ka Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī (bezvalstnieks – savā iepriekšējā mītnes zemē) un, ja iepriekšminēto iemeslu dēļ, persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas [7].

Speciālais preventīvais darbs, kuru jāveic kompetento iestāžu amatpersonām ar valstī dzīvojošiem cittautiešiem, var būtiski atšķirties, ņemot vērā šo personu piederību kādai no sociālajām grupām: nacionālajām minoritātēm, imigrantiem, patvēruma meklētājiem, bēgļiem, ekonomiskiem migrantiem vai valstī īslaicīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem. Tā, piemēram, nacionālo minoritāšu pārstāvji atšķīrās no pārējiem ar to, ka viņi „paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai” [8]. Patvēruma meklētājiem un bēgļiem nav saites ar Latvijas zemi, kas varētu būt iegūta tikai pēc ilglaicīgās uzturēšanās šajā teritorijā. Minētais apstāklis var apgrūtināt arī speciālās preventīvās darbības efektivitāti.

Viens no speciālās preventīvās darbības efektivitātes priekšnosacījumiem ir regulārie kontakti un praktiskā sadarbība ar sabiedrību, tai skaitā „uzticēšanās attiecības starp iedzīvotājiem un policiju, kā arī dažādu veidu un metožu savstarpējs atbalsts” [9]. Minētie pasākumi Eiropas Savienības valstīs ir pazīstami ar nosaukumu „Uz sabiedrību vērsts policijas darbs” (community policing – angļu val.), un izpaužas kā policijas sadarbība ar sabiedrību, risinot ar noziedzību un sabiedriskās kārtības traucējumiem saistītās problēmas [10]. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kontaktus ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem apgrūtinās valodas barjera. Ņemot vērā to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda [11] Latvijā dzīvojošiem patvēruma meklētājiem un bēgļiem būtu nepieciešams apgūt latviešu valodu. Savukārt Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus, lai patvēruma meklētāji un bēgļi varētu bezmaksas apgūt latviešu valodu.

Raksta autors neizslēdz arī iespējamās naida izpausmes pret iebraucējiem un radikalizācijas pieaugumu Latvijas sabiedrībā. Pēc Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā saskarsme ar atšķirīgas rases, ādas krāsas, tautības, etniskās izcelsmes, reliģijas vai kultūras pārstāvjiem pieauga un turpina pieaugt ar katru gadu. Saskarsmes pieredzes un informācijas trūkums ir labvēlīga augsne aizspriedumiem un stereotipiem, kas savukārt var kļūt par iemeslu naida noziegumiem. Arī nelabvēlīga ekonomiskā situācija valstī un problēmas sociālā jomā veicina aizspriedumus un naidīgo attieksmi pret iebraucējiem. Piemēram, publiskajā telpā veiktajās diskusijās jau tagad bieži salīdzina bēgļa pabalstu Latvijā – 256 eiro mēnesī – ar vidējās pensijas apmēru – 248 eiro mēnesī [12]. Kas kārtējo reizi apliecina sociālo nevienlīdzību mūsu valstī, kā arī pierāda, ka pie varas esošie nespēj apmierināt Latvijas pamatiedzīvotāju vajadzības.

Ņemot vērā minēto, raksta autors piebiedrojās partijas “No sirds Latvijai” paustiem uzskatiem, ka pašreizējie pasākumi nerisina problēmu ilglaicīgi, un, ka būtu lietderīgi „izstrādāt un īstenot konkrētus risinājumus un pasākumus, kas ietvertu Eiropas Savienības robežu nostiprināšanu, bēgļu izvietošanu drošās valstīs blakus karadarbību skartajiem reģioniem, bēgļu izceļošanas cēloņu novēršanu un nesaudzīgu cīņu ar cilvēku kontrabandu. Šādu pasākumu īstenošanu Latvijai varētu atbalstīt gan finansiāli, gan ar tehniku un cilvēkresursiem” [13]. Autors piekrīt arī šīs partijas līderes I. Sudrabas teiktam, ka “mūsdienu Latvijas politiķiem nav jābūt padomju laika funkcionāriem, kuri, saņemot uzdevumu, bez ierunām un iebildumiem meklēja dzīvokļus un nodrošināja darba vietas iebraucējiem no Austrumiem, aizmirstot par Latvijas pamatiedzīvotāju vajadzībām” [13].

[1] Drošības policija: Patvēruma meklētāji draudus nacionālajai drošībai šobrīd nerada. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/drosibas-policija-patveruma-mekletaji-draudus-nacionalajai-drosibai-sobrid-nerada.a145439/ [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].

[2] Juridisko terminu vārdnīca. I. Krastiņa red. Rīga: Nordik, 1998. 214.lpp.

[3] Krimināllikuma IX un X nodaļa: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8.jūlijs, Nr.199/200.

[4] Vilks A. Policijas darbības efektivitāte noziedzības novēršanas jomā: pieeja pētnieciskās problēmas izzināšanā. Grām.: Valsts policijas darba efektivitātes vērtēšanas kritēriji. Zinātniski pētnieciskā projekta materiāli. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Policijas akadēmija, 2008, 65.lpp.

[5] Patvēruma likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2009. 30.jūnijs, Nr.100.

[6] Konvencija par bēgļa statusu: starptautisks dokuments. Latvijas Vēstnesis, 1997. 4.jūlijs, Nr.171/174.

[7] Patvēruma meklētāju uzņemšana Latvijā: biežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Pieejams: http://iem.gov.lv/files/text/Patveruma_mekletaji_jautajumi_atbildes1.pdf [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].

[8] Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2005. 31.maijs, Nr.85.

[9] Velšs A. Policijas vieta un loma sabiedrībā. Grām.: Valsts policijas koledžas 1. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: Valsts policijas koledža, 2012, 15.lpp.

[10] Fridell L. The Defining Characteristics of Community Policing. In: Community Policing: The Past, Present, and Future. Fridell L., Wycoff M. A. eds. Washington: Police Executive Research Forum, The Annie E. Casey Foundation, 2004, p.3.

[11] Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1993. 1.jūlijs, Nr.43.

[12] Ar ko bēgļu bērns labāks par latviešu? Bēgļi Latvijā saņem 7 reizes lielāku summu.

Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/559546-ar_ko_beglu_berns_labaks_par_latviesu_begli_latvija_sanem_7_reizes_lielaku_summu [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].

[13] Bēgļu problēma risināma stratēģiski. Pieejams: http://nosirdslatvijai.lv/lv/aktualitates/jaunumi/beglu-problema-risinama-strategiski.html [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].

LEDUS LAIKMETS

     PhD, LVU profesors Leons Taivans

Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas bēgļu problēmas skice

Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas bēgļu jautājumam varētu būt dažādi skatu punkti. Pirmais ir bioloģiskais.

Cilvēks ir dzīvās dabas organiska sastāvdaļa. Līdzīgi tam, kā dzīvnieki pārvietojas no vietas uz vietu barības un viņam derīgas vides meklējumos, tā arī cilvēks bēg no nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, no bada apņemtām teritorijām uz citām vietām, kurās ir pārtika un citi dzīvei nepieciešamie iztikas līdzekļi. 10. gadsimtā, sakarā ar tā dēvētā „mazā ledus laikmeta iestāšanos sākās skandināvu – „vīkingu” izceļošana uz Eiropas kontinenta dienvidiem. Savā ceļā vikingi pakļāva slāvu ciltis un nodibināja rjurikoviču dinastiju, kas valdīja Krievijā daudzus gadu simtus. Vikingi savos sirojumos sasniedza Konstantinopoli un nodibināja savu valsti Sicīlijā un Dienviditālijā, kur līdz tam bija valdījuši arābi.

Gadsimtu vēlāk sākās krusta kari (1096), kas bija „bada gadu” rezultāts Eiropā. „Svētās zemes” atkarošana no tjurkiem bija tikai iegansts. 1096.gadā izbadējušies zemnieki no Vācijas, Francijas un Itālijas ar sievām, bērniem un citiem mājiniekiem devās krusta karā – bez bruņojuma, bez militāras vadības, bez sagatavošanās. Līdzpaņemtais ēdamais drīzi beidzās; sākās diedelēšana un ubagošana, kas drīzi pārauga laupīšanā. Arī šī vēstures epizode nebija nekas cits, kā „tautu staigāšana”, iztikšanu meklējot.

Septītajā gadsimtā sākās arābu iekarojumi Vidusjūras apkārtnē. Arī arābus dzina no Arābijas tuksnešiem bads. Šis iekarojums izveidoja Tuvo Austrumu pasauli, kādu to pazīstam šodien. Arī mūsdienu „bēgļu krīze” pamatā ir līdzīga kustība. Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā šodien ir 25 miljoni pusbadā dzīvojošo. Tie arī meklē ceļus uz citurieni un vienīgais ir – uz ziemeļiem, uz Eiropu, kur daudz pārtikas un maz iedzīvotāju. Doties uz dienvidiem – uz Āfriku – nav jēgas. Tur šobrīd 234 miljoni badojas un paši meklē ceļus prom no dzimtenes.

Tuvo Austrumu nebūšanās parasti vaino politiķus. Tas ir otrs skatu punkts.Vieni saka, ka vainīga ir Amerika ar saviem iebrukumiem Irākā un Lībijā; citi vaino Tuvo Austrumu valstu politiķus neizdarībā, nemākulībā, vai ļaunprātībā. Lielai daļai šo apgalvojumu var piekrist, taču pamatā ir ekonomiskā krīze, kurai nav redzama risinājuma. Un tas būtu trešais skatu punkts. Ja tādas kādreiz atpalikušas zemes, kā Ķīna, vai Dienvidkoreja mūsdienās ir izaugušas par industriālās pasaules gigantiem, tad Tuvo Austrumu arābu zemju lielais vairums ir tur, kur Ķīna un Koreja bija pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Arābu zemēm ir nafta un gāze, ko gan iegūst ne bez ārzemju komupāniju palīdzības, taču viss arābu zemju zinātniskais potenciāls nav lielāks par ASV Forda kompānijas zinātnieku saimi. Ar tādu zinātnisko jaudu progresu nesasniegt. Tai pašā laikā Tuvie Austrumi ir lielākais graudaugu importētājs pasaulē: Ziemelāfrikas lielās valstis ir tuksnešainas un turienes lauksaimniecības zemes sastāda 5% no visu valstu kopējās platības. Pie šāda izkārtojuma nekāds politiķa ģēnijs nevar neko padarīt: kopīgais maizes klaips ir par mazu, lai to sadalītu tā, ka visiem pietiktu.

Karš ir labs katalizators krīzei un parasti kara rezultātā daļa iedzīvotāju dodas bēgļu gaitās. Latviešiem nācās pamest dzimteni brīvprātīgi un arī spiesti divu pasaules karu gaitā un rezultātā. Tagad sākusies „iziešana” no Tuvajiem Austrumiem. Šogad dzimteni ir pametuši 800 tūkstoši, uz nākamo gadu prognozē divtik lielu skaitu. Daudzas autoritātes uzskata, ka šo procesu nevarēs apturēt. Krusta kari ilga 150 gadus. Arī Tuvo Austrumu „iziešanu” prognozē kā ilglaicīgu procesu.

Ja šīs prognozes piepildīsies, Eiropai iestāsies grūti laiki. Kādreiz – sākot ar 5.gadsimtu un vēlāk, kad Eiropu pārpludināja izceļotāji no Ziemeļķīnas un Eirāzijas stepes, sabruka Romas impērija. Pa pilsētām un laukiem klīda bruņotas bandas, valdības krita, visādi avantūristi nāca un gāja. Pagāja vairāki gadu simti, iekams izveidojās jauna civilizācija, kurā dzīvojam mēs.

Ienācēji pārstāvēs svešu civilizāciju ar citām vērtībām. Islāma tradīcija dziļi nicina Eiropas cilvēkus, bet vēlas to sapelnītos labumus. Protams, ir cilvēcīgi palīdzēt nelaimē nonākušajiem, bet paradokss ir tas pats, kas parādījās Otrā pasaules kara izskaņā: mēs pārstājām būt par saimniekiem savā zemē. Arī šodien mēs neesam atguvuši pilntiesīga saimnieka tiesības.

Latvija ir tukša zeme. Mēs bērnus nedzemdējam un neauklējam. Nu ko, nāksies auklēt svešus un pelnīt tiem iztiku. Vidējais Tuvo Austrumu iedzīvotāju vecums ir 16 gadu. Tas nozīmē, ka bēgļi ir jauni cilvēki, raduši pie lielas dzimstības un plašām ģimenēm.

Daba nemīl tukšumu.