2017

Ar sveicienu Ziemassvētkos un vēlot panākumiem bagātu Jauno gadu

Biedrības ‘Par taisnīgumu un atklātību” valde

Astrīda Babāne un Valerijs Markuns

Obligāto sociālo iemaksu regulējuma grozīšanas epopeja 2016.gada nogalē

2015.gada 30. novembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šajos grozījumos tika izveidots jauns pants 20.3prim, kurš stātos spēkā 2017.gada 1.janvārī. Grozījumu rezultātā uzņēmējiem, kuri nodarbina darbiniekus nepilnu darba laiku, būtu jāmaksā par viņiem valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi (turpmāk tekstā VSAOI) no minimālās algas. Šie likuma grozījumi skartu mazos uzņēmējus,  jo tieši to ekonomiskā situācija neļauj nodarbināt darbiniekus pilnu darba laiku – pašizmaksas aprēķini, nepietiekams pircēju, pakalpojumu ņēmēju skaits un citi iemesli.

Norādītās normas spēkā stāšanās radītu nelabvēlīgas sekas mazajiem uzņēmējiem, jo:

• Nepilna darba laika nodarbinātie – veselie, nepensionāri, arī tie, kuri nav notiesāti – tiktu diskriminēti salīdzinājumā ar tām cilvēku kategorijām, kas norādītas minētās normas grozījumos (20.3prim panta 10.daļa) – ieslodzītie, studenti, pirmspensijas vecumu sasniegušie darbinieki un citas sociālās grupas, kas minētas atvieglojumos;
• Likuma grozījumu rezultātā noteiktais nodokļu slogs veicinātu uzņēmējdarbības ierobežošanu, samazinātu mazo uzņēmēju konkurētspēju;
• Uzņēmēji, kuri maksātu nodokli 34.09% apmērā pēc 20.3prim panta būtu diskriminēti pret tiem uzņēmējiem, kuri maksātu 23.59% saskaņā ar 14.pantu, tādejādi radot atšķirīgu nodokļa likmes sadalījumu starp darba devēju un darba ņēmēju, kā rezultātā nepilna darba laika nodarbināto darba devējs maksātu lielāku VSAOI nekā uzņēmējs, kurš nodarbina darbiniekus, kuru alga sasniedz vai pārsniedz minimālo algu.
• Faktiski būtu jāmaksā VSAOI par praktiski nepaveiktu darbu, nesaražotu produkciju, neveiktu pakalpojumu.

Arī darbinieki tiktu ierobežoti savā izvēlē strādāt nepilnu darba laiku.

90.gadu beigas Eiropas Savienības darba tirgū iezīmējās ar divu direktīvu pieņemšanu, kuras noteica uz noteiktu darba laiku un nepilna darba laika regulējumu – Padomes direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (direktīva par darbu uz noteiktu laiku) un direktīvu 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (direktīva par nepilna darba laika darbu). Direktīvu mērķis bija sniegt efektīvu risinājumu tā laika darba tirgus izaicinājumiem, proti, strauju nepilna darba laika un uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu pieaugumu (Nepilna darba laika un uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu regulējums Eiropas Savienībā, N.Mickeviča, LBAS, 2012) Direktīvā norādīts – ieteicamāk, ka nodarbinātais veic nepilnu darba slodzi, nekā nestrādā vispār (tas mazina sociālā budžeta resursu patēriņu).

Tatjana Bernharde, kā uzņēmēja, kuru būtiski skartu šie likuma grozījumi, 7.oktobrī devās pie Ekonomikas ministra Ašeradena kunga, lai runātu par iespējamām problēmām Latvijas tautsaimniecībā. Tā bija tikai tāda parunāšana, jo Ašeradena kungs uzskatīja, ka lai tik norma stājas spēkā, un tad jau redzēs, kā tā darbosies! Tāpēc bija jādodas pie vietējā uzņēmēju kluba Cēsīs, lai meklētu risinājumu šī jautājuma risināšanā.

25.oktobrī Cēsu uzņēmēju klubs organizēja informatīvo saietu uzņēmējiem, kur bija uzaicināts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, lai runātu par iespējamo rīcību šo netaisnīgo normu atcelšanai. Tika sagatavota publiska vēstule Sociālajiem partneriem, Saeimai, Ministru prezidentam, Finanšu ministrei, lūdzot izņemt no likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.3 pantu, un labot arī likuma “Par mikrouzņēmumu nodokli” tiesisko regulējumu attiecībā uz VSAOI maksājumiem.

26.oktobrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) tikās ar Ministru prezidentu Kučinska kungu. Sarunas laikā tika pieaicināti LTRK biedri no reģioniem, tajā skaitā Cēsu uzņēmēju klubs. Tikšanās laikā Cēsu uzņēmēju kluba vēstule tika nodota personīgi rokās gan Kučinska kungam, gan Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Cēsu uzņēmēju klubam pievienojās 29 citu pilsētu uzņēmēju klubi. Aktīvi cīņā par minētās normas atcelšanu iesaistījās nevalstiskās organizācijas, tajā skaitā biedrības Latvijas Juristu apvienība, Par taisnīgumu un atklātību, Samariešu fonds,  Latvijas Pilsoniskā alianse un citas.

Cēsu uzņēmēju kluba pārstāvji pabija dažādās instancēs, lai pārliecinātu ierēdņus, deputātus par pieņemtās normas graujošo ietekmi uz mazā biznesa darbību, tajā skaitā Nacionālās trīs pušu sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē, Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, Saeimas Sociālo un darba lietus komisijas sēdēs, FM Nodokļu plānošanas departamentā.

Lai arī sākotnēji publiskajā telpā gan ministri, gan deputāti bija noliedzoši jautājumā par minētā likuma grozīšanu, tad vēlāk tika izveidota Saeimas Socialo un darba lietu komisijas darba grupa, kurā piedalījās arī Cēsu uzņēmēju klubs, nevalstiskās organizācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vēlāk Finanšu ministre publiskajā telpā norādīja, ka valdība ir gatava mainīt sociālās grupas likuma izņēmumos. Bet jānorāda, ka tas nerisinātu jautājumu pēc būtības. Kā jau iepriekš norādīts, likuma grozījumi ierobežotu individa – uzņēmēja – tiesības veikt uzņēmējdarbību, jo maksājot atšķirīgu un lielāku VSAOI maksājumu procentuālo likmi, kā arī veicot VSAOI maksājumu par nepadarītu darbu, tiktu būtiski palielināta uzņēmēja pašizmaksa, tādejādi radot nevienlīdzīgus apstākļus starp uzņēmumiem, kuri nodarbina nepilna darba laika nodarbinātos, un starp uzņēmēumiem, kuri nodarbina pilna darba laika nodarbinātos.

Jāatgādina ir arī tas, ka likuma grozījumu anotācijas dokumentos nav atrodams samērīguma principa izvērtējums, kas pats par sevi norāda, ka izpaliek vērtējums par to, kādu labumu no šiem likuma grozījumiem iegūs sabiedrība, bet kādu sliktumu indivīds, kura tiesības tiek ierobežotas, šajā gadījumā uzņēmējs. No iepriekš norādītā var saprast, ka sabiedrība nav ieguvēja, jo publiskajā telpā izskanēja informācija, ka uzņēmēji atbrīvo nepilna darba laika darītājus, kuri nav sociālajā grupas izņēmumos, kas norādīti likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.3.prim panta 10.daļā. Uzņēmēji norādīja, ka izskata varbūtību nodarbināt darbiniekus nelegāli, kas pēc būtības liecina par ēnu ekonomikas pieauguma iespējām.

Vēlāk TV NET ziņu portālā bija redzams, ka “Providus” rīkotajā diskusijā Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks norādīja – Saeimas pieņemtais lēmums, ka uzņēmējiem sociālais nodoklis būs jāmaksā vismaz no minimālās algas, ir kļūda. Viņš atzina, ka arī “Vienotība” šajā gadījumā pieļāvusi milzīgu kļūdu, pieļaujot šādu regulējumu.

Kopumā to varēja atzīt par pozitīvu tendenci, jo potitiķi lēnām, bet tomēr divu mēnešu laikā mainīja savu nostāju, atzīstot, ka grozītajā likumā  “Par valsts sociālo apdrošināsanu “20.3.prim pantā kaut kas īstī nav kārtībā.

23.novembrī notika pikets pie Saeimas pret Mikrouzņēmuma nodokļa likvidēšanu.

Lielu neskaidrību vētru ienesa 7.decembra Ministru prezidenta Kučinska kunga pieņemtais lēmums, ka ir strauji jāmaina normas attiecībā uz obligātajām sociālajām iemaksām. Uzradās tik daudz populistu! Varēja salīdzināt, ko ierēdņi, deputāti runāja tikšanās reizēs ar Cēsu uzņēmēju kluba pārstāvjiem, un ko tie runāja publiskajā telpā! Deputāti Sudraba un Parādnieks bija no tiem deputātiem, kuri sadzirdēja Cēsu uzņēmēju klubu, iestājoties par šo normu atcelšanu.

Šobrīd tā visa jau ir vēsture, jo Saeima steidzamības kārtībā divos lasījumos ir grozījusi Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, izslēdzot netaisnīgo normu, kā arī tika grozīts Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju likums, palielinot likmi līdz 15%, iekļaujot tajā lielāku procentuālo sadalījumu sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

Patreiz pieņemtais likumdošanas variants nav ideāls attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli, jo 15% likme ir par augstu, bet saprotams, ka šis bija kompromisa lēmums, palielinot sociālā nodokļa procentuālo apjomu šajā nodokļa maksājumā. Apsveicama ir deputātu rīcība, ka grozījumi likumā “Par sociālo apdrošināšanu”, kas tika pieņemti 2015.gada novembrī, tika atcelti vēl šajās dienās. Tas atvieglo gan uzņēmējus, gan Latvijas valsti no gara tiesāšanās procesa Satversme tiesā, un neiznīcinās mazos uzņēmējus reģionos.

Tomēr lielākajai daļai deputātu un ierēdņu vēl joprojām nav izpratnes par šo likuma grozījumu būtību. Tas ka, mēs gribam, lai visi būtu sociāli apdrošināti ir apsveicami, bet to nevar darīt uz uzņēmēju rēķina, kā tas bija paredzēts šajos grozījumos. Uzņēmējs darbojas, lai gūtu peļņu, nevis lai dāvinātu darbiniekiem sociālo apdrošināšanu par nepadarītu darbu. Pašam cilvēkam arī ir jāveido uzkrājums vecumdienām. Mikrouzņēmumu darbiniekiem ir iespēja veikt brīvprātīgo apdrošināšanu. Kāpēc no apmēram 90 tūkstošu darbinieku tikai 81 darbinieks ir veicis šo brīvprātīgo sociālo apdrošināšanu?

Cēsu uzņēmēju kluba pārstāvji kopā ar domumiedru grupas Turpināt!  cilvēkiem dosies pie LTRK, lai vienotos par turpmāko sadarbību ar mazajiem uzņēmējiem. Nav izslēgta jaunas biedrības veidošana, kura pārstāvēs mazos uzņēmējus. Šobrīd tas ir ļoti aktuāli, jo valdībai līdz 2017.gada aprīlim ir doma izstrādāt jaunu nodokļu politiku. Cēsu uzņēmēju klubs grib līdzdarboties jaunās nodokļu likumdošanas izstrādes gaitā.

Paldies visiem, kas iesaistījās šajā procesā, kā rezultātā netaisnīgais likums tika grozīts! Īpaša pateicība Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, deputātei Ingūnai Sudrabai Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamerai Jāņa Endziņa un Aigara Rostovska personās, Agnesei Pastarei SIA PB Finanses dibinātājai no Ventspils, Cēsu uzņēmēju kluba prezidentam Arkādijas Sušķinam, kā arī nevalstiskajām organizācijām –Latvijas pilsoniskai aliansei, Latvijas juristu apvienībai un biedrībai „Par taisnīgumu un atklātību”.

2016.gada nogalē

ar vislabākajiem vēlējumiem

Tatjana Bernharde

Latvijas mazie uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas var uzelpot.

Viss decembra mēnesis ir pagājis spraigās diskusijās, vai ,pareizāk sakot, cīniņā par pagājušā gada nogalē pieņemto mazo uzņēmumu, tā saukto mikrouzņēmumu un nevalstisko organizāciju turpmāko eksistenci apdraudošo Grozījumu Likumā par valsts sociālo apdrošināšanu  atcelšanu.

Tikai spēcīgas uzņēmēju un nevalstisko organizāciju darbības rezultātā izdevās panākt, ka valdība tomēr uzklausīja argumentus par šī likuma normu  Grozījumu  graujošo ietekmi uz  mikrouzņēmumu un arī nevalstisko organizāciju darbību, faktiski nolemjot tos lēnai iznīcināšanai, tādejādi nevis palielinot strādājošo sociālo aizsardzību, bet taisni otrādi un Saeima atcēla šīs likuma normas, kurām vajadzēja stāties spēkā ar 2017.gada 1. janvāri.

Bet, kā saka – beigas labas, viss labs.

Rezumējot visas ar minēto likumu grozījumu atcelšanu saistītās peripetijas, lūdzām vienu no visaktīvākajām cīnītājām par tiesībām mazajiem uzņēmumiem turpināt savu darbību, Cēsu uzņēmēju kluba pārstāvi Tatjanu Bernhardi sniegt savu redzējumu par situācijas attīstību un rezultātiem. Paldies viņai par neizsīkstošo enerģiju  šajā visai sarežģītajā procesā, kas tomēr vainagojās ar panākumiem !

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”’

Valdes priekšsēdētāja                                  Astrīda Babāne

Vēlreiz par budžetu

                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                   Ar dzejnieces Rasmas Urtānes laipnu atļauju sniedzam viņas skatījumu un asociācijas, kādas raisījusi ažiotāža ap un par budžetu nākamajam gadam.

 

SNIEGA BUDŽETS

Ziemeļvējš pie loga gaudo,

Lietus bungas rūtī sit.

Sniega māte nebeidz raudāt –

Sniega budžets apgraizīts.

 

Nu ir pienākuši laiki !

Naudas sniegam nepietiek.

Budžets izkūpējis tvaikos,

Ziema brīdi izpaliek.

 

Vēl jau ziedi dārzos raisās,

Decembrī tas nekas jauns.

Sniega mātei tukšums maisos,

Ziemelim par to nav kauns.

 

Dienas gaismā sniegu sola,

Naktī visu noplītē.

Rīta pusē acis bola,

Ko tas budžets neštimmē.

 

Runas garas, darbi īsi,

Sniega mātei tīrais posts,

Ielāps sniega maisam plīsis,

Izbiris sniegs dienvidos.

 

Kamēr sniega maisu lāpa,

Ziemas valstī brīnumi.

Sniega cenas strauji kāpa,

Tie – nekādi sīkumi.

 

Ko lai sniega māte dara ?

-Sniega deķi pušu plēš!

Nebēdājiet, ziema gara.

Martā sniegs jums garantēts.

 

3.Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongress „Tiesībsargājošo un kontroles iestāžu sadarbība ar uzņēmējiem”

Sestdien, 10.decembrī Salaspils kultūras namā „Rīgava” norisinājās 3.Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongress „Tiesībsargājošo un kontroles iestāžu sadarbība ar uzņēmējiem”’

Uz šo pasākumu bija pulcējušies vairāk kā 200 uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji no visas Latvijas.  Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikumu kongresam nolasīja LTRK valdes priekšsēdētājs, moderators Jānis Endziņš.

Par reģionālo uzņēmēju vietu un lomu Latvijas tautsaimniecībā, uzņēmēju problemātiku sadarbībā ar valsti un pašvaldībām, galvenajiem traucēkļiem normālai uzņēmējdarbības attīstībai savu skatījumu sniedza Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un Salaspils Uzņēmēju biedrības priekšsēdētājs Miks Balodis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens  referēja  par valsts ekonomisko attīstību un reģionālajiem uzņēmējiem, sadarbību ar reģioniem uzņēmējdarbības attīstībā. Par šo tematu runāja arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Par valsts ieņēmumu dienesta stratēģiju sadarbībā ar uzņēmējiem, pamatprincipiem jaunās VID vadības darbībā, sadarbību ar reģionālajiem uzņēmējiem stāstīja, nesen amatā apstiprinātā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Klātesošie ar lielu interesi uzņēma Cīrules kundzes vēstījumu par jaunām vēsmām VID darbībā – no kontrolējošas un galvenokārt sodošas  institūcijas VID pārtaps par konsultējošu un, protams arī kontrolējošu un, tikai nepieciešamības gadījumā, sodošu iestādi.

Visai interesantu priekšlasījumu par nodokļu administrēšanas pamatprincipiem un sadarbības modeli ar uzņēmējiem Igaunijā sniedza Igaunijas Nodokļu un Muitas pārvaldes priekšnieks Mareks Helms.

Paneļdiskusijās izvērsās diskusijas starp valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjiem un konferences dalībniekiem no uzņēmēju puses par visai aktuālām tēmām, kā: uzņēmēji un iepirkumu procedūras, uzņēmēji un kontrolējošās iestādes, uzņēmēji un VID, tā struktūrvienības un Finanšu ministrija, uzņemēji un pašvaldību iestādes. Ar uzņēmēju pārstāvjiem diskutēja VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jautājumos Dace Pelēkā, VID Kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine, Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis, VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis  un citi.

Cēsu Uzņēmēju kluba rosinātā Kongresa Rezolūcija par nodokļu sistēmas stabilitāti pauda atbalstu LR Ministru prezidenta Māra Kučinska iniciatīvai par minimālo sociālo iemaksu likmes atcelšanu un mikrouzņēmumu noodokļa palielināšanu līdz 15%. Kongresa dalībnieki ar balsojumu 97%  „par” pieņēma šo Rezolūciju, tā adresēta Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, LR Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Kā viesi kongresā piedalījās arī Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka un biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”’valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                               Astrīda Babāne

Krīze pilsoniskās sabiedrības jomā

Aptuveni 3000 cilvēkiem , kas strādā biedrībās un nodibinājumos, draud atlaišana no darba, ja netiks ieviesti izņēmumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” , kas pieņemti 30.11.2015.gadā un stāsies spēkā 01.01.2017.gadā, ietverot šajos izņēmumos arī biedrības un nodibinājumus kā izņēmumu grupu.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības īstenošanas Memoranda īstenošanas padome ,kas pārstāv vairāk, kā 400 nevalstiskās organizācijas , vērsās pie Saeimas attiecīgajām komisijām ar aprēķiniem un pamatojumiem, ka biedrībām un nodibinājumiem nav papildus resursu, ar ko segt starpību sociālajai apdrošināšanai no minimālās algas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 01.12.2016.g. komisijas  sēdē uzstāja, ka izņēmums varētu būt attiecināms tikai uz sabiedriskā labuma organizācijām.

Šāda  Saeimas komisijas  nostādne faktiski panāks, ka nevalstiskās organizācijas, kurām nav sabiedriskā labuma statuss, tiks vājinātas vai būs spiestas savu darbu izbeigt neadekvāti pieaugušā nodokļu apjoma dēļ.

Jāatzīmē, ka minētie likuma grozījumi tika veikti nekonsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas liecina, ka daļai Saeimas deputātu nav pilnīgas izpratnes par NVO sektoru un tā nozīmi Latvijas tautsaimniecībā.

Arī pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izveidotās darba grupas, kuras uzdevums optimizēt minētos Likuma grozījumus, pārstāvji  aktīvi centās pierādīt nepieciešamību piešķirt arī NVO izņēmuma statusu, tomēr izteiktie aprēķini un priekšlikumi atbalstīti netika. Minētajā darba grupā bija  pārstāvēta arī Latvijas juristu apvienība un līdz ar to arī tās sadarbības partnere – biedrība „Par taisnīgumu un atklātību”, tās valdes priekšsēdētājas Astrīdas Babānes personā. Visai argumentētus iebildumus pret esošajiem likuma grozījumiem izteica arī LJA pārstāvis Aigars Evardsons. Diemžēl, nesekmīgi.

Jāpiekrīt Latvijas Pilsoniskās alianses paziņojumam, ka šo likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” stāšanās spēkā izraisīs krīzi desmit Liepājas metalurgu apjomā.

NVO turpinās meklēt iespēju dialogam ar Saeimu, pretējā gadījumā , iespējams ,vērsīsies Satversmes tiesā.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                           Astrīda Babāne