Biedrības „Ozolaines nami” sāgas turpinājums.

Reiderisms ir kā nezāle dārzā – reiz ieviesusies, tā turpina zelt un plaukt, neskatoties uz pūlēm to iznīcināt vai vismaz apkarot.

Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” atkārtoti atgriežas pie notikumiem, saistītiem ar klasiska reiderisma izpausmēm, Rīgā, Patversmes ielā 30/2, kad savtīgu iemeslu vadīts, viltojot dokumentus, uz neilgu laiku par biedrības „Ozolaines nami” valdes priekšsēdētāju kļuva Renārs Kadžulis.

Par notikumiem šajā namā pēdējo reizi informējām 27. martā ar rakstu „Cīņas par varu turpinās”, solot pie peripetijām šajā īpašumā atgriezties un turpināt sniegt attiecīgo informāciju.  Lielākoties blēdīgi darboņi vairās no publicitātes, tādēļ viens no viņu apkarošanas veidiem nenoliedzami ir nelikumīgo darbību ‘’izvilkšana dienasgaismā”, kā tas ir arī šajā gadījumā.

Tātad, kādi ir jaunumi. Vispirms jau fakts, ka ar Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras lēmumu apmierināta likumīgās „Ozolaines namu” valdes sūdzība, un pret reideri uzsākts kriminālprocess gan par dokumentu viltošanu, gan arī par likumīgās  valdes dokumentu un privātpersonu mantas piesavināšanos.

Otrkārt, visnotaļ rosīgais Kadžuļa kungs saukts arī pie administratīvās  atbildības par nelikumīgu būvniecību. Un te jāatceras, ka tieši viņš cēla trauksmi piedraudot šai mājai  ar Maxima likteni. Tātad jāsecina – pats vien vainojams pie, no būvniecības viedokļa māju apdraudošas situācijas radīšanas. Rīgas Būvvalde  konstatējusi, ka Kadžuļa kungs būvdarbus, viņam piederošajā dzīvoklī, veic ar būtiskām atkāpēm no Apliecinājuma kartē paredzētā risinājuma, demontētas starpsienas, tostarp, iespējams arī nesošā sienā pārbūvēta durvju aila. Cita starpā konstatēts, ka Kadžulim piederošajās telpās esošā koplietošanas elektrokabeļa tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs (vietām nolietojusies izolācija). Te vietā piebilst, ka nama apsaimniekotāji šajās telpās netiek ielaisti, kādēļ tika atrasts cits tehniskais risinājums, tādejādi izlietojot kopējos nama līdzekļus. Par Būvvaldes konstatētajām atkāpēm no Apliecinājuma kartē paredzētā telpu remonta risinājuma, kas klasificējama kā nelikumīga būvniecība, Kadžulis saukts pie administratīvās atbildības.

Bet tas vēl nav viss – lai apkurinātu savu dzīvokli, Kadžuļa kungs ierīkojis gāzes apkuri un atkal vērojama pilnīga visatļautības apziņa. Rīgas Būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors 2017.gada 4. aprīlī apsekoja minēto ēku un konstatēja, ka ēkas pagalma puses ārsienā izveidots caurums un izvadīts apkures katla metāla caurules dūmvads, kas gar ēkas ārsienu izbūvēts virs ēkas jumta. Savukārt pie ēkas fasādes esošās gāzesvada caurules ir izveidots atzars, kas caur ēkas ārsienu ir ievadīts ēkā. Tāpat ēkas ielas puses fasādē izurbti vairāki caurumi. Piedevām, uz visu šo aprīkojumu, nav būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā izstrādāta dokumentācija, kas apliecinātu apkures un ventilācijas sistēmu izbūves likumību, un arī šeit konstatēta nelikumīga būvniecība, un uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība.

Rodas likumsakarīgs jautājums. Kādēļ Renārs Kadžulis sevi uzskata par personu, kurai viss atļauts. Gribu – organizēju „varas pārņemšanu”, vienalga kādiem līdzekļiem. Gribu – viltoju dokumentus, nerēķinoties ar sekām. Gribu – savā dzīvoklī, un ne tikai tajā, jaucu, ceļu, urbju, pievienoju, atvienoju un ,piedodiet, nospļaujos par kaut kādiem tur tehniskajiem noteikumiem, Apliecinājumiem un tamlīdzīgi.  Vai tikai šādu superpašapziņu neizsauc fakts, ka Kadžuļa kungs ir SIA „SOAAR’’ valdes loceklis un līdzīpašnieks, bet šis uzņēmums saņem valsts pasūtījumus par programmēšanas pakalpojumiem no daudzām valsts institūcijām – Valsts ieņēmumu dienesta, Zemes dienesta, Lauku atbalsta dienesta un arī Centrālās vēlēšanu komisijas. Tieši šis SIA uzvarējis konkursos par elektroniskā balsu skatīšanas pakalpojuma nodrošināšanu gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanām, tostarp kopā ar CVK īsteno 691 153 eiro vērtu projektu, lai nodrošinātu dažādus elektroniskos pasākumus arī šogad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Neapšaubot šī kunga profesionālo varēšanu, gribas apšaubīt viņa pilsonisko attieksmi pret līdzcilvēkiem. Kā sacīt, ko tu kungam padarīsi….u.t.t.

Lai nu kā, bet cerams ka uzsāktais kriminālprocess, un saukšana pie administratīvās atbildības kaut nedaudz atvēsinās viņam galvu, un pārskatamā nākotnē namā Patversmes ielā 30/2 vairs nebūs karastāvoklim līdzīgu situāciju.

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                      Astrīda Babāne

Brīdina par iespēju “nozagt vēlēšanas”

       Pārpublicējam rakstu no laikraksta Ventspilnieks.lv 2017.gada 12.maija numura. Iespējams, ka rakstā analizētā problēma varētu būt aktuāla arī citās Latvijas pašvaldībās.

Pašreizējais pašvaldību vēlēšanu normatīvais regulējums paredz iespēju manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem, īpaši nelielās pašvaldībās vai tādās, kurās ilgstoši vara koncentrēta vienās rokās, jo vēlēšanu komisijas sastāvu izraugās domes vairākums, Ventspils gadījumā partija “Latvijai un Ventspilij” un tās neviennozīmīgais priekšsēdētājs. Pat padomju laikos vēlēšanas organizēja vieni, urnas uzraudzīja milicija. Par to, ka urnu saturs varētu tikts mainīts, brīdina Ventspils pašvaldību vēlēšanu deputāta kandidāts Aivis Landmanis, kurš pie šādas atziņas nonācis ņemot dalību iepriekšējās vēlēšanās, organizējot to novērošanu, izvērtējot esošo likumdošanu, analizējot Ventspils varas partijai pakļauto atsevišķu domes darbinieku dīvainās rīcības.  Viņš arī norāda, ka vēlēšanu plusiņu sistēma ir pretrunā ar Satversmē noteikto principu, ka katram pilsonim ir viena balss, jo, pievelkot plusiņu, faktiski vēlētājs nodod divas balsis par konkrēto kandidātu.

Kā izpētījis Landmanis, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 12.pants nosaka, ka Domes vēlēšanas sagatavo un sarīko republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas. Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1. un 5. pants nosaka, ka vēlēšanu sagatavošanai katrā pašvaldībā ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu tiek izveidota vēlēšanu komisija, kura savukārt izveido vēlēšanu iecirkņu komisijas. Likuma 12.pants nosaka, ka vēlēšanu komisijas pirmo sēdi sasauc attiecīgās domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, bet pārējie likuma panti definē vēlēšanu organizēšanas kārtību.

Tas faktiski paredz, ka visu vēlēšanu norisi kontrolē un uzrauga pašreiz pie varas esošie un nevienam no malas tur piedalīties nav iespējams, jo, piemēram, Ventspilī neviens cits bez domes uzticības personām vēlēšanu komisijā nav iekļuvis, pat tad, kad citu partiju deleģēti vai neatkarīgi pilsoņi ir pieteikušies darboties vēlēšanu komisijā, norāda Ventspils domes deputātu kandidāts.

Un tieši tas, ka varai pietuvinātie kontrolē visu vēlēšanu norisi arī pieļauj iespēju manipulēt ar rezultātiem, uzskata Landmanis. Tā kā vēlēšanu novērotājiem ir atļauts tikai no malas vērot vēlēšanu norisi un komisijas darbu, komisijas locekļi var gan savilkt vajadzīgajiem kandidātiem plusiņus, gan pat, veikli darbojoties, samainīt vēlēšanu biļetenus. Turklāt viens no bīstamākajiem posmiem, ko neviens no malas pat attālināti nekontrolē, ir vēlēšanu komisiju došanās pie iedzīvotājiem uz mājām. Neviens nevar izkontrolēt, vai tiešām mājās balsojušais ielika aploksnē tieši to sarakstu un vai plusiņi tajā nav parādījušies ar vēlēšanu komisijas darbinieka roku.

Tāpat iespējams manipulēt ar tiem balsojumiem, kas nodoti priekšvēlēšanu kārtā, respektīvi, tajās dažās dienās, kurās vēlēšanu iecirkņi darbojas pirms vēlēšanu dienas un ļauj pilsoņiem nobalsot, ja viņi kādu iemeslu dēļ nevar ierasties vēlēšanu dienā, norāda Landmanis.

Tā kā šajās dienās pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas neviens neuzrauga balsojumu urnas, tajās var nomainīt vēlētāju nodotās vēlēšanu zīmes ar “vajadzīgo” kandidātu sarakstu.

Landmanis novērojis, ka priekšvēlēšanu laikā Ventspilī pie urnām dodas aptuveni 20% vēlētāju, un tieši ar viņu balsojumiem ārkārtīgi vienkārši iespējams manipulēt, nodrošinot, ka vara jau vairāk nekā 20 gadus Ventspilī atrodas faktiski viena cilvēka rokās.

Tāpat absolūti nedemokrātisks, pēc viņa domām, ir plusiņu likšanas princips, jo, skaitot balsis, plusiņi tiek skaitīti kā vēl viena balss.

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 29. pants nosaka, ka «vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi «+», neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.

 

41. Pants nosaka, ka «katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi «+».(…) Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu.”

 

Likums, kurš dažiem vēlētājam dod tiesības par vienu kandidātu atdot divas balsis apliecina, ka vēlēšanas nav uzskatāmas par vienlīdzīgām, tiešām, aizklātām un proporcionālām. Proti – personām, kuras atbalsta konkrēto kandidātu ir tiesības balsot par sarakstu un par kandidātu, tādējādi atdodot par kandidātu divas balsis. Attiecīgi tām personām, kuras nevēlas doto kandidātu nav dotas tiesības to izsvītrot divreiz tāpat, kā divreiz netiek skaitītas neatzīmēto kandidātu balsis. To, ka likumdošanā pretēji izsludinātajam vienlīdzīgām vēlēšanām faktiski tiek nodrošinātas nevienlīdzīgas, vēlētāju gribu neatspoguļojošas vēlēšanas norāda Ventspilī līdz šim notikušo vēlēšanu rezultāts. Proti: Ventspils domes vēlēšanās faktiski visi partijas “Latvijai un Ventspilij” kandidāti ir saņēmuši vairāk balsu nekā tika atdots par viņu sarakstu. Tā, 2013.gada vēlēšanās, par partijas līderi Lembergu tika atdotas 10 730 balsis, bet par viņa pārstāvēto sarakstu attiecīgi 7 214 balsis. Absurdi, bet iznāk, ka par Lembergu ir nobalsojuši 104,7% no velēšanās piedalījušo pilsoņu kopskaita.

Ja par personu izdarījušo «+» balsojošo balsis nebūtu skaitītas divreiz, deputātu personālijas Ventspils pilsētas domē būtiski atšķirtos no pašreiz ievēlētajām. Pašreizējais domes priekšsēdētājs Lembergs un viņa vietnieks Blumbergs domē vispār nebūtu ievēlēti.  Partijas Latvijai un Ventspilij vēlētāji svītrojot Lembergu nepārprotami ir pauduši neuzticību negodīgiem, apsūdzētiem politiķiem, bet pateicoties likuma ačgārnībām atkal saņēma negribēto.

 

            Lai gan par iespēju nozagt vēlēšanu rezultātus un Satversmei pretrunā esošo plusiņu sistēmu Landmanis brīdināja jau pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, tomēr pie varas esošās Lembergam pietuvinātās partijas pat nedomāja tajā ieklausīties un arī šajās vēlēšanās šīs pretrunas un manipulācijas iespējas nav izslēgtas.

            Kā viens no risinājumiem, kā mazināt risku “nozagt” vēlēšanas, ir vēlētāju atteikšanās no balsošanas priekšvēlēšanu kārtā, savu izvēli izdarot vēlēšanu dienā. Šāda vēlētāju rīcība vismaz liegtu negotprātīgiem cilvēkiem veikt manipulācijas ar priekšvēlēšanu urnu saturu.

Publikācija no laikraksta

Ventspilnieks.lv 2017.g.12.05.

7. ikgadējā konference ‘’ĒNU EKONOMIKA LATVIJĀ’’

   Biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgspējīga biznesa centru un Finanšu ministriju jau septīto gadu pēc kārtas 10. maijā organizēja konferenci, kas veltīta ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā. Tradicionāli konference tiek rīkota kā trīspusējas sadarbības forums starp uzņēmējiem, akadēmisko vidi un valsts pārstāvjiem ar mērķi informēt, uzklausīt, diskutēt un izdarīt secinājumus, kas ļautu efektīvi cīnīties ar ēnu ekonomiku, lai veicinātu labklājīgas un konkurētspējīgas valsts attīstību.

     Konferences atklāšanā piedalījās arī Ministru prezidents Māris  Kučinskis.

     Premjers atzina, ka ēnu ekonomikas procents Latvijā joprojām ir augsts, tas negatīvi ietekmē valsts attīstību kopumā. Valdības akceptētās nodokļu politikas pamatnostādnes ir izaicinājuma solis, valdība pilnībā apzinās savu atbildību. Paredzētie pasākumi jāievieš nekavējoties un uzņēmējiem jābūt gataviem valsti atbalstīt. Izveidotā nodokļu sistēmas programma ir vienlaicīgi arī ēnu ekonomikas apkarošanas programma.

    LTRK prezidents Aigars Rostovskis secināja, ka ēnu ekonomiku lielā mērā veicina arī fakts, ka cilvēki redz, kā ar nodokļu naudu rīkojas valdība un pašvaldības un tas rada nevēlēšanos maksāt nodokļus.

     Sabiedrība redz, arī ka nepastāv godīga konkurence starp privāto sektoru un publisko sektoru, kas kropļo tirgu. Jārisina publiskā sektora nepielaišana tur, kur var strādāt privātais sektors.

     Konferences mērķis dot priekšnosacījumus tādai sabiedrībai, kas būtu lepna maksāt nodokļus.

  Pētījumu „Ēnu ekonomikas Baltijas valstīs 2009-2016.’’ prezentēja SSE Riga Ilgspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka.  Konstatēts, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars 2016.gadā samazinājies par 1 procentpunktu attiecībā pret IKP. Kā galvenos faktorus, kas sekmē uzņēmēju iesaistīšanos ēnu ekonomikā dr. Sauka nosauca neapmierinātību ar  valdības nodokļu politiku, biznesa likumdošanas nesakārtotību un nodokļu likmes lielumu nenoteiktību. Tas izsauc vēlmi reāli strādājošu uzņēmumu , kas sniedz pakalpojumus, nereģistrēt, piemēram, auto apkope, frizieru un kosmetologu pakalpojumi. Latvijā šādi strādā apmēram 5,3% nosaukto uzņēmumu.  Protams, šiem uzņēmumiem jābaidās tikt pieķertiem, bet sodiem tomēr jābūt adekvātiem. Dr. Sauka atzina, ka nodokļu reforma ir labi sagatavota, jāpanāk tās ieviešana.

      Lielu interesi izraisīja VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules ziņojums par VID īstenotiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanā, kā arī precīzs ēnu ekonomikas ‘’seju’’ raksturojums. Tie ir nedeklarēti darījumi, nelegāla nodarbinātība, kontrabanda. Jāizstrādā metodes, kā strādāt ar aplokšņu algu saņēmējiem. Prioritāte – VID analītiskās kapacitātes stiprināšana – kā izmantot VID datubāzes. Alga aploksnē ir paša cilvēka apkrāpšana. VID analizēs uzņēmuma rādītājus salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem nozarē. Nodokļu sistēmas reforma paredz sabiedrības iesaisti un VID uzraudzību, pie kam jāiesaistās arī nevalstiskajām organizācijām un masu medijiem.

     Konferences paneļdiskusijā tika spriests par jau paveikto un vēl darāmo ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                           Astrīda Babāne

Svinēsim Latvijas otro dzimšanas dienu !

   Valsts svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā Latvijas valsts simtgades atklāšanā satiksies cilvēku rokas un gara spēks, apskaujot Latviju, klājot baltus galdautus un godinot drosmīgos valstsvīrus, kas pirms simts gadiem apvienoja Latvijas tautu ceļā uz neatkarīgu valsti.

  Akcija „Apskauj Latviju” vērsta uz Latvijas tautas vienotības un piederības sajūtas stiprināšanu, veicot simbolisku rīcību – iestādot ozolus Latvijas robežpilsētās, pagastos un pierobežas teritorijās. 2017.gada 4. Maijā pie Latvijas robežas esošo 45 pašvaldību teritorijās stādīsim ozolu, kam būs pievienota īpaša norāde, kas apliecinās, ka tas ir Latvijas simtgadei veltīts ozols.

  Simtgades ozolus stādīs sabiedrībā zināmi cilvēki.

  Savukārt Baltā galdauta svētkus aicināts veidot ikviens – savā ģimenē, pagalmā, draugu lokā vai darba vietā – kopīgi klājot galdu, svinot mūsu Brīvību. Šajos svētkos baltais galdauts ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, svētku būtība ir kopā būšana un sarunas.

  Lai gaiša un svinīga Latvijas otrā dzimšanas diena pieminot 1990.gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma lēmumu , kas atjaunoja Latvijas suverenitāti !

OKEĀNA SAVIĻŅOTIE

                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                    Biedrības “Par taisnīgumu un atklātību’’ sadarbības partneris Sandijs Semjonovs prezentē viņa vadītās SIA “SKUBA TV production” uzņemto filmu.

 

Šī filma būs stāsts par izaicinājumiem un uzdrīkstēšanos. Par iziešanu ārpus komforta zonas, ārpus ierastā. Par to labo, kas mīt visos no mums. Arī to, kas ved cilvēkus uz priekšu – uz jauniem mērķiem un jauniem sasniegumiem. Par to nesamierināmo dziņu atklāt pasauli no jauna.

      Dokumentālās filmas “Okeāna saviļņotie” galvenie varoņi ir divi latvieši, kuri kļuvuši par pirmo komandu pasaulē, kura airu laivā šķērsojusi Atlantijas okeāna dienvidu daļu. Abi entuziasti nav burātāji, jūrnieki vai profesionāli airētāji, gluži pretēji – šo piedzīvojumu sāk gatavot no nulles internetpārlūkā ierakstot “how to row an ocean?”. Saskaroties ar neparedzētām veselības problēmām, virpuļstraumēm, pretvēju un sānviļņiem plānoto 100 dienu vietā okeānā tiek pavadītas 142 dienas. Filmā ietverts ceļš no paša sākuma – treniņiem, veiksmēm un neveiksmēm līdz maģiskajam brīdim – krasta sasniegšanai saviem spēkiem, neizmantojot motorizēto transpotu. Filmas autoru mērķis ir parādīt, kā gandrīz neiespējamais kļūst iespējams. Kā ar prieku darot var sasniegt pat šādus, prātam neaptveramus apvāršņus. Viņu piedzīvojums ļauj iepazīt gan okeāna varenību, neaprakstāmo skaistumu un nepiesārņotību, kā arī to cik okeāns var būt nežēlīgs un bīstams. Filmā tiek atspoguļota viņu ikdiena, milzīgais prieks, kad viņi no garāmbraucošiem kravas kuģiem iegūst svaigu pārtiku un zāles. Redzēsim cik garšīgs un sulīgs var būt ābols pēc divu mēnešu airēšanas okeānā, vai cik neticami var šķist vēlme tikt pie maizes, siera un sviesta okeāna vidū kā arī par pārdzīvojumiem, nedrošību un bezcerību, kas dažkārt viņus pārņēma.

     Mēs esam tik mazi, salīdzinot ar to cik plašs un varens ir okeāns. Un tieši beidzamais posms Kārļa un Ginta ceļojumā lika viņiem saņemt visus fiziskos un garīgos spēkus, lai piecas reizes ejot pretī krastam, taču netiekot līdz tam, spētu saglabāt pacietību, iekšējo spēku, mieru un cilvēcību vienam pret otru. Un tieši emocionāli zemākajā punktā, okeāns tiem ļāva izairēt krastā. Šie notikumi padara šo piedzīvojumu par unikālu filmu, kur tiks parādītas patiesas un nesamākslotas emocijas no okeāna caur šo divu latviešu skatu punkta, stāstiem, pārdzīvojumiem, apbrīnu un sajūsmu.

     Tāds labais piemērs kalpos kā mācību stunda Latvijas skolās, kur tiks demonstrēta filma, kuras filmas varonis Kārlis iknedēļu apciemo visā Latvijā. Ne tikai jauniešiem, bet arī pārējai sabiedrībai šis nepadošanās stāsts būs apliecinājums cilvēka spējām, ja tām notic! Šī filma noteikti uzrunās tos, kuri dzīvē meklē piedzīvojumus kā arī tos, kuri meklē iedvesmu pamēģināt ko jaunu un nepieredzētu. Filmas mērķis ir uzrunāt un iedrošināt jauniešus iet un darīt, meklēt, piedzīvot, sekot saviem sapņiem un mērķiem, jo ir tikai jāpieliek nedaudz pūles, lai saprastu, ka katra diena uz šīs planētas var pavērt kaut ko jaunu, kaut ko iedvesmojošu un skaistu un ka visas grūtības ir tikai tādēļ, lai padarītu mūs stiprākus, gudrākus un pieredzējušākus. Tieši šāds neparasts ceļojums liek paskatīties ārpus savām robežām un pavērt jaunus skatu punktus. Sapņus ir iespējams realizēt, bet to jāsāk darīt jau šobrīd, šai mirklī un mēs varam būt liecinieki kā Kārļa un Ginta sapnis realizējas, kaut tas daudziem šķita nereāli un neiespējami.

Filmu paredzēts demonstrēt Latvijas skolās, galvaspilsētas kinoteātros, sociālajos tīklos (vimeo, facebook, youtube) un Latvijas Televīzijā. Tāpat izdot DVD un caur visam šīm aktivitātēm popularizēt filmas atbalstītājus.

  Filmas iznākšana paredzēta valsts svētkos 4.maijā, jo tieši šajā dienā pirms gada Kārlis Bardelis un Gints Barkovskis startēja no Āfrikas uz Brazīliju.