VISPASAULES NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU DIENA

Šodien, 27. februārī  tiek svinēta Vispasaules nevalstisko organizāciju (NVO) diena. Nevalstiskā sektora oficiāla atzīšana notika pirms sešdesmit astoņiem gadiem, kad ANO rezolūcijā tika ieviesta definīcija ‘’starptautiskā nevalstiskā organizācija’’. Latvijā Vispasaules NVO dienas iniciatīvu 2009. gadā aizsāka biedrība ‘’Latvijas Pilsoniskā alianse’’.

 Atsaucoties „Latvijas Pilsoniskās alianses” aicinājumam ikvienai NVO un tās pārstāvim uzslavēt sevi par paveikto un pastāstīt plašāk par saviem sasniegumiem, biedrība „Par taisnīgumu un atklātību’’ ar gandarījumu  atskatās uz savas darbības nu jau vairāk, kā trīs gadiem.

 Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” nodibināta 2014.gada 12. septembrī. Saskaņā ar statūtiem biedrības mērķi ir cīņa ar juridisku un fizisku personu pretlikumīgu darbību visās tās izpausmēs; līdzdalība normatīvo aktu sakārtošanā un problēmu atspoguļošanas organizēšana masu saziņas līdzekļos.

 Biedrība aktīvi iesaistās sabiedriskās norisēs, tā sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kuras biedre tā ir, un SIA ‘’Tēls’’ piedalījusies vairāku  reiderisma problēmām veltītu konferenču sagatavošanā. Biedrība producējusi reiderisma problēmai veltītu dokumentālu filmu, kuru savulaik pārraidīja vairāki Latvijas teleoperatori.

 Biedrība aktīvi iesaistījusies arī vairāku fizisko personu problēmu risināšanā. Biedrības mājaslapu www.bpta.lv regulāri skatās ne tikai Latvijā, bet arī vairākās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā, Austrālijā.

 Izveidojusies cieša sadarbība ar portālu „Procesi Latvijā” kurā bieži tiek atspoguļotas arī biedrības aktivitātes.

 Sevišķi jāatzīmē sadarbība ar Rīgas aktīvo pensionāru aliansi RASA, ar kuru noslēgts sadarbības līgums. RASA savā laikā inicēja Latvijas Senioru kopienu apvienības izveidošanu, viena no šīs apvienības dibinātājām ir arī biedrība „Par taisnīgumu un atklātību’’.

 No 2017.gada apriļa biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” ir reģionālā nedēļas  laikraksta ‘’Ventspilnieks.lv” izdevēja.

 Šī gada 31. janvārī biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” parakstījusi NVO un Ministru kabineta sadarbības īstenošanas memorandu.

  Ar prieku pieņemam LR Kultūras ministres D.Melbārdes sveicienu NVO: „ Ticību saviem spēkiem, stipru motivāciju īstenot savus mērķus un visiem mums smelties enerģiju kopā būšanas priekā un kopā radīšanas priekā”.

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                               Astrīda Babāne

IGAUNIJAI – 100!

Tere tulemast Eesti rahvaste pühale!

Ventspils mazākuma deputāti norāda uz prezidentu un ministres nekonsekvenci!

     Konsekvences trūkums. Tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos. Pārsteidz ne tik daudz fakts, ka valsts prezidents Raimonds Vējonis, ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola prasību atkāpties ir izteikuši vēl pirms Latvijas bankas prezidentam ir celta apsūdzība, bet galvenokārt tas, ka līdzīgās situācijās iepriekš tik neizlēmīgās un pielaidīgās amatpersonas, valsts reputācijas vārdā, tieši šajā reizē parāda uzstājīgumu un rīcības pazīmes.

     Protams, mēs, Ventspils domes deputāti, Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis, līdzīgi kā daudzi, par I.Rimšēviča nodarīto vai viņa apmelošanu varam spriest tikai no publiski izskanējušajiem faktiem, bankas prezidenta paša teiktā, kā arī tiesībaizsardzības institūciju rīcības un paziņojumiem pēdējo dienu dramatisma pilno notikumu gaitā. Tomēr būdami Ventspils pilsētas domes mazākuma deputāti, mēs varam ar pārliecību apgalvot, ka neesam manījuši ne valsts prezidenta, ne ministru prezidenta, ne finanšu ministres bažas par jebkādiem valsts reputācijas riskiem brīžos, kad šīs augstās amatpersonas bez mazākiem aizspriedumiem pretimnākoši sadarbojas ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, kuram tiesa liegusi ieņemt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, kurš to ir prettiesiski sagrābis, kuram jau ilgus gadus ir celta apsūdzība par milzīga apjoma finanšu un ietekmes noziegumiem. Mēs uzskatām, ka šādi dubultie standarti, šāds konsekvences trūkums ir ne mazāks kaitējums valsts reputācijai, tās pārvaldībai un tiesiskumam, kā Latvijas bankas prezidenta mēģinājumi saglabāt amatu, lai paātrinātu patiesības noskaidrošanu.

     Mēs vēlamies atgādināt, ka ZZS, Zaļā partija un partija Latvijai un Ventspilij daudzus gadus ne tikai iztop smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam, ne tikai laipni sēdina šo politiķi pie valdības koalīcijas galda, bet arī vairākkārt viņu ir izvirzījusi par savu ministru prezidenta kandidātu! Visās neskaitāmajās reizēs, kad pašmāju veselīgi domājošā sabiedrība un citvalstu politikas eksperti ir aizrādījuši, ka šāda apšaubāma izvēle met ēnu uz valsti, sēj šaubas par tās tiesiskumu, stiprina korupciju, A.Lembergu atbalstošie spēki un partijas ir bijušas nedzirdīgas, ir attaisnojušas, ir aizbildinājušās ar baltiem diegiem šūtām atrunām par nevainīguma prezumpciju. Šāda politiskā bezatbildība ir turpinājusies gadiem, taču tā divkosīgi tikusi piemirsta jau pirmajās stundās, ja runa ir par Latvijas valsts bankas prezidentu!?… Tātad runa ir par valsts augstāko amatpersonu konsekvenci, arī par godaprātu. Pareizāk sakot par tā trūkumu, ja valsts un pārvaldes reputāciju vienā gadījumā ir svarīga, bet citā ir paslaukāma zem tepiķa, tiek pakārtota un upurēta prettiesiski ievēlētā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja ietekmes saglabāšanai un interešu uzturēšanai.

     Mēs neuzskatām, ka Valsts prezidentam Vējonim, ministru prezidentam Kučinskim, finanšu ministrei Reizniecei-Ozolai un citiem politiķiem attiecībā pret Latvijas bankas prezidentu I.Rimšēviču, viņa darbību vajadzētu būt pielaidīgākiem nekā citkārt. Tomēr mēs ceram, ka izvirzot prioritāšu priekšplānā valsts reputāciju, valsts vara sāks cienīt sevi pati un nepakļausies spēkiem, kas dažu dienu laikā cenšas panākt nekavējošu izrēķināšanos ar Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Mēs sagaidām, ka valsts augstākās amatpersonas, tiesībaizsardzības iestādes, patiesās rūpēs par valsts reputāciju, parādīs gribu un pievērsīsies arī prettiesiskajai Ventspils pārvaldes situācijai, neatstās to autoritāras un prettiesiskas vietējās pārvaldes ziņā, kuras karogu, prettiesiski sagrābis, pašapzinīgi un lepni tur smagos noziegumos gadiem ilgi apsūdzēta un iztiesāšanas procesā esoša persona – Aivars Lembergs.

Ventspils pilsētas domes deputāti

Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna, Aivis Landmanis, Ivars Landmanis

21.02.2017.

Pārpublicēts no „Ventspilnieks.lv” Nr.8 (51) no 23.02.2018.g.

Lietuvai – 100!

Foto: LT-100

Sielas sveikinimas Lietuvos žmonėms šimtame amžiuje!

Ministru kabinets ignorē likumu !

  Pagājušā gada vasarā Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja 1991. gada barikāžu dalībnieku statusa likumu. Likums paredz, ka Ministru kabinets līdz 2017. gada 31. decembrim izdos noteikumus, kuros noteiks apliecības paraugu, kā arī tās izsniegšanas un reģistrācijas kārtību. Apliecības dalīs 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība. Tātad, lai izdotu attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, valdībai laika bija gandrīz vesels pusgads. Diemžēl jau iestājies 2018. gads, bet nekas nav darīts.

  Šo jautājumu 13. februārī skatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Deputāti vienbalsīgi pauda sašutumu par šādu valdības attieksmi. Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) klātesošajiem Valsts kancelejas darbiniekiem norādīja, ka likums ir pieņemts un jums tas jāpilda tāpat, kā visiem pārējiem. „Vienotības” frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri ierosināja vērsties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ar vēstuli ar aicinājumu nodrošināt, lai likumā dotie uzdevumi tiktu izpildīti mēneša laikā.

  1991.gada barikāžu biedrību pārstāvēja arī tās valdes loceklis Valerijs Markuns (BPTA valdes loceklis). Uz Tieslietu ministrijas darbinieku iebildumiem, ka vēl nav noteikta institūcija, kurā varētu pārsūdzēt apliecības piešķiršanu vai nepiešķiršanu, V.Markuns ieteica piemērot to pašu kārtību, kāda noteikta piešķirot represētās personas statusa apliecību.

  Pagaidām barikāžu dalībnieka apliecību sabiedriskā kārtā piešķirs 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība. Šīs apliecības apmainīs pret oficiālajām apliecībām tiklīdz Ministru kabinets būs izdevis attiecīgos noteikumus.

 Jāatzīmē, ka sabiedrības domas dalās, nebūt ne visi  atbalsta šo likumu uzskatot, ka var pieteikties personas, kas patiesībā 1991. gada notikumos nemaz nepiedalījās. Likums gan neparedz nekādu pensiju vai citus sociālos labumus, bet, cerot uz tādiem labumiem nākotnē, barikāžu dalībnieka apliecību var iekārot arī personas, kas barikāžu aizstāvēšanā nepiedalījās, kas nebūtu pieļaujami.

  Atgādinām, ka Latvija ir parlamentāra valsts, kurā arī valdībai likumi ir jāpilda !

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                                Astrīda Babāne

Kaimiņvalsts Lietuva svin savu simtgadi

 

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas savai simtgadei, jau šo piektdien, 16. februārī  savu simto dzimšanas dienu svinēs mūsu kaimiņvalsts Lietuva, bet vēl pēc nedēļas – Igaunija.

Kā jubilejas reizē pienākas, uz dzimšanas dienas svinībām tiek lūgti tuvi un tāli viesi. Un tā ielūgumu piedalīties Lietuvas valsts simtgadei veltītajā  internacionālajā festivālā “Live and prosper, the Baltics” saņēma Latvijas Senioru kopienu apvienība LSKA kopā ar Rīgas aktīvo senioru aliansi RASA. Festivāls 11. februārī  notika Marijampolē, kas ir septītā lielākā Lietuvas pilsēta.

Var saskatīt dažas līdzības starp Lietuvas pilsētu Marijampoli ar tās apmēram 50 tūkstošiem iedzīvotāju un Latvijas pilsētu Ventspili, kas ir mūsu valsts sestā lielākā pilsēta ar apmēram 41 tūkstoti iedzīvotāju. Abas pilsētas divās daļās dala upes – Lietuvā Šešupe, Latvijā – Venta. Abas pilsētas izskatās skaisti sakoptas, bet iedzīvotāju ikdienas rūpes ir vienas un tās pašas, galvenokārt, iespējas strādāt un nopelnīt ģimenei iztiku. Ar to gan līdzība arī beidzas, Marijampolei ostas nav, nav arī lielu rūpniecības uzņēmumu, toties ir sava cukura ražošanas rūpnīca, kuru no likvidācijas nosargājuši visai ekstrēmā veidā, pat aplencot ar smago tehniku !

Internacionālā festivāla organizētāja ir Trešās paaudzes Marijampoles universitāte un tās ilggadējā vadītāja Ona Sakalauskiene. Jāpaskaidro, ka Lietuvā šādi – par trešās paaudzes universitāti, sauc senioru aktivitāšu centru, kurš senioriem dod iespēju apgūt jaunas zināšanas, piedalīties visdažādākās interešu grupās, kuras sauc par fakultātēm. Savulaik ar līdzīgu trešās paaudzes universitāti iepazināmies Palangā.

Uz Marijampoli devās LSKA un RASA delegācija piecu cilvēku sastāvā, kur LSKA pārstāvēja valdes locekle Astrīda Babāne un RASA valdes priekšsēdētāja Terezija Mackare, kā arī abu organizāciju valdes locekles Saulcerīte Briede, Anna Plauča un Hilda Pudāne. Pateicoties biedrības „Ventspils uzplaukumam” atbalstam varējām izmantot nelielu mikroautobusu, un krietni patālais ceļš nelikās grūts.

Mūs sagaidīja kā vecus, labus draugus un, pēc izvietošanās viesnīcā vakarā piedalījāmies neformālā pasākumā, lai labāk iepazītos arī ar Igaunijas senioru delegācijas pārstāvjiem, arī lai apskatītu Marijampoles trešās paaudzes universitātes telpas. Jāsaka, pārņēma pat neliela skaudība, cik šeit skaistas un plašas telpas, cik senioriem daudz dažādu iespēju darboties un lietderīgi pavadīt laiku. Īpaši aizkustinoši izskatījās milzīgs grozs, piepildīts ar mazmazītiņām Lietuvas karoga krāsās adītām zeķītēm un čībiņām. Tās ar lielu mīlestību adījušas seniores, lai kā dāvaniņu pasniegtu katram jubilejas gadā dzimušajam mazulim.

Universitātes zālē noklausījāmies ļoti skaistu sieviešu vokālā ansambļa koncertu. Vakara noslēguma vakariņās vienojāmies gan kopīgās dziesmās, gan dejās. Pārsteidza nu ļoti jau jestrās igauņu seniores, tā izdejoties var pat ne katrs jaunietis. Centāmies neatpalikt.

Internacionālais festivāls notika Marijampoles Drāmas teātrī. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Lietuvas Seima deputāts Dainius Gaižauskas, sakot emocionālu uzrunu un Lietuvas valdības vārdā sveicot visus internacionālā festivāla dalībniekus.

Skaisti un svinīgi zālē tika ienesti visu trīs Baltijas valstu karogi, atskaņotas šo valstu himnas. Karogus novietoja uz skatuves, bet atsevišķi vēl katras valsts pārstāvji saņēma dāvanā abu kaimiņvalstu karogus, kurus tad varēs izmantot simtgades svinību pasākumos.

Festivālu kuplināja arī koncerts. No Latvijas  tajā piedalījās Jūrmalas senioru deju kolektīvs “Ābelīte”, kā arī neliela muzikantu kapela, kuru vadīja  Latvijā pazīstamā  dziesminiece un dzejniece Rasma Urtāne. Dziedāja Dairis Jansons un Laura Krūze, bet dziesmu pavadījumu izpildīja Reinis Galenieks.

Ļoti skaisti bija arī Lietuvas un Igaunijas senioru sagatavotie priekšnesumi, nerimās skatītāju ovācijas. Zāle bija apmeklētāju pārpildīta.

Pēc priekšnesumiem sekoja delegāciju vadītāju uzrunas un apmaiņa ar suvenīriem. Mūsu delegācija pasniedza speciāli Lietuvai un Igaunijai izgatavotus sienas dekorus ar valstu simtgades simboliku, bet pasākuma dvēselei Onai Sakalauskienei arī Latvijas karogu.

Noslēguma runu teica Marijampoles vicemērs Romualdas Makauskas sirsnīgi pateicoties viesiem par piedalīšanos un novēlot Latvijai un Igaunijai arī turpmāk būt vienotām ar Lietuvu, kā tas bija Baltijas ceļā.

Ļoti izjusti noslēgumā visās trijās valodās izskanēja dziesma „Atdzimst jau Baltija”. Nobeigumā notika kopīga fotografēšanās.

Festivālu translēja arī reģionālā televīzija, zālē bija vairāku laikrakstu korespondenti.

Nu gaidīsim viesus ciemos  pie mums, kad  svinēsim savas valsts simtgadi.

 

Latvijas Senioru kopienu apvienības Valdes locekle

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja  Astrīda Babāne