MUN režīma likvidēšana draud ar nabadzības risku un ir pretrunā priekšvēlēšanu solījumiem

Līdz ar Saeimas lēmumu par Mikrouzņēmuma nodokļa režīma likvidēšanu sākot no 2019. gada, mikrouzņēmumu darbībai Latvijā praktiski ir pārvilkta svītra. Likuma grozījumi paredz, ka sākot ar 2017. gada 1. janvāri sociālais nodoklis 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās alga būs jāmaksā par katru darbinieku, neatkarīgi no tā, cik pilnu darba slodzi viņš strādā, bet 2018. gadā – VSAOI būs jāmaksā no visas valstī noteiktās minimālās algas, pat ja darba samaksa būs mazāka. Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018. gada 31. decembra, līdz 2018. gada 15. decembrim būs reģistrējas par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju. 2019. gadā no MUN režīma vispār plānots atteikties.

MUN maksātāji – mazie uzņēmēji ir pārliecināti, ka līdz ar šādām izmaiņām mazo uzņēmumu darbība Latvijā praktiski tiek iznīcināta. Pēc mazo uzņēmēju teiktā nodokļu sloga paaugstināšana pārvelk svītru neskaitāmu mazo uzņēmumu darbībai, kuri jau šodien atrodas uz izdzīvošanas robežas. Tikmēr valdība apgalvo, ka šāda nodokļu režīma pastāvēšana kaitē valsts budžeta ieņēmumiem. Pēc labklājības ministra Jāņa Reira teiktā daļa darba ņēmēju esot piespiesti kļūt par mikrouzņēmējiem, un “ja mēs uzskatām, ka tas ir tik labs režīms, tad pārejam visi uz šo režīmu, un valsts ir bankrotējusi jau nākamajā mēnesī. Mums pašvaldību ieņēmumi samazināsies par 80 procentiem, un sociālais budžets uzsprāgst”. Savukārt pēc Finanšu ministrijas aplēsēm 2014. gadā mikrouzņēmumu subsidēšana valstij izmaksājusi vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Valdība MUN režīma likvidēšanu pozicionē kā darbošanos darba ņēmēju interesēs. Proti, tā kā turpmāk arī par nepilnu slodzi strādājošajiem tiks maksāts sociālais nodoklis, tad nākotnē šiem cilvēkiem būšot iespējas saņemt normālas pensijas.  Ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens saka: “Jāvirzās uz to, ka katram darba mūža laikā par sevi ir jāparūpējas un pārējiem nav viņi jāuztur,” tomēr pēc MUN režīma likvidēšanas var sanākt, ka liela daļa no strādājošajiem, kuri līdz šim bija nodarbināti mikrouzņēmumos, vispār paliek bez darba. Uzņēmēji neslēpj, ka sociālā nodokļa maksājumi arī par nepilnu laiku nodarbinātajiem darbiniekiem viņiem būs nepaceļama nasta, un šos cilvēkus nāksies atlaist.

Tā kā Latvijā 36% no uzņēmumiem ir tieši mikrouzņēmumi, pēc šo likuma normu stāšanās spēkā valstī var ievērojami palielināties bezdarbnieku skaits. Taču arī te valsts atradusi atbildi, nosakot stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai. Šobrīd tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. No nākamā gada bezdarbnieka pabalsta tiesību iegūšanai sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic ilgāku laiku, proti, 12 mēnešus 16 mēnešu laikā. Tas, savukārt, var nozīmēt, ka palielināsies nabadzības riskam pakļauto personu skaits. Ja mikrouzņēmējiem nāksies atlaist uz nepilnu slodzi strādājošos darbiniekus tādēļ, ka uzņēmēji nespēs maksāt par viņiem jaunajās likuma prasībās noteikto sociālā nodokļa apmēru, par kādu termiņa pagarināšanu bezdarbnieka pabalsta saņemšanai var būt runa?

Uzmanīgus dara arī ekonomikas ministra teiktais, ka  2017. gada 1. jūnijam plānots veikt revīziju par visiem esošajiem modeļiem – patentmaksājumiem, pašnodarbināto statusu u.c. Tas liecina, ka arī šajā jomā Latvijas iedzīvotājus jau pārskatāmā nākotnē var sagaidīt pārsteigumi, un, visticamāk, tie nebūs patīkami.

Par MUN režīma atcelšanu iestājās valdošā koalīcija – Zaļo un zemnieku savienība, Vienotība un Visu Latvijai – TB/LNNK. Paskatīsimies, ko šīs partijas uzņēmējdarbības atbalstam solīja savās priekšvēlēšanu programmās?

Zaļo un Zemnieku savienība solīja:

“Vēlamies, lai Latvija būtu pārtikusi, zaļa un par sevi lepna valsts, kurā ikviens vēlas dzīvot, strādāt, veidot ģimeni, pavadīt mierīgas vecumdienas. Esam izvirzījuši trīs galvenos mērķus – drošība par valsts un ģimenes nākotni, harmoniska reģionu attīstība, izglītota sabiedrība.

Rūpēsimies par darba vietu radīšanu reģionos. Mazināsim jauniešu bezdarbu.

Nodrošināsim uzņēmējiem stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu un ES fondu atbalstu. Iestāsimies pret mikrouzņēmuma nodokļu palielināšanu.”

Vienotība solīja:

“Stabila un prognozējama visas Latvijas izaugsme, labklājīga, izglītota un saliedēta sabiedrība – mūsu vīzija par Latviju ceļā uz tās simtgadi. Lai to sasniegtu apņemamies:

Nodrošināt apstākļus produktivitātes, inovāciju un eksporta izaugsmei, lai uzņēmēji radītu jaunas un labāk apmaksātas darba vietas.

Sabiedrībai nozīmīgus lēmumus ikvienā rīcībpolitikas īstenošanā pieņemt tikai pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem, paredzot pietiekamu pārejas period izmaiņu ieviešanai.

Veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā.”

Nacionālā apvienība solīja:

“Nacionālā Apvienība ir un būs uzticīga Satversmē ierakstītajam Latvijas valsts mērķim: garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

Līdzsvaroti tiek attīstīti dabiski izveidojušies reģionālie centri

Īpašu atbalstu ekonomiski mazattīstītākos reģionos saņem ražojošie uzņēmumi.”

Var prognozēt, ka līdz ar MUN režīma atcelšanu un stingrāku prasību noteikšanu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai, valdošās koalīcijas partijas būs iešāvušas pašas sev kājā. Mikrouzņēmumu darbības beigas pienāks 2018. gada decembrī, bet šā paša gada 6.oktobrī vēlētājiem būs jādodas pie balsošanas urnām, lai vēlētu 13.Saeimu. Cik daudzi velētāji gribēs balsot par politiķiem, kuri būtībā viņiem atņēmuši cerības uz normālu iespēju godīgi nopelnīt dzīvei nepieciešamos līdzekļus tepat Latvijā?

Rita Krasta

publiciste

L A T V I J A

Te labākā vieta, kur apcerēt dzīvi

Un saprast, cik zaudēts vai gūts.

Te labākā vieta, kur apjaust var brīvi

Cik pasaule liela, cik cilvēciņš mazs.

 

                                         /Z.Stungure/

 

Valdes priekšsēdētāja     Astrīda Babāne

 

Valdes loceklis                 Valerijs Markuns

Saeimas komisijas skata jautājumu par izmaiņām sociālajā nodoklī.

 

15.novembrī notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas un arī Sociālo un darba lietu komisijas sēdes.

Abu komisiju sēdēs bija plaša diskusija saistībā ar no nākamā gada noteikto minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni.

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, pārstāvot Latvijas juristu apvienību un biedrību „Par taisnīgumu un atklātību” piedalījās Astrīda Babāne.

Sākotnēji no Finanšu ministrijas un Labklājības ministriju pārstāvju puses atskanēja pārmetumi, ka 2015.gadā darba grupa izstrādāja grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, tie stāsies spēkā ar 2017.gada 1. janvāri un tikai divus mēnešus pirms šī termiņa sākusies plaša uzņēmēju un nevalstisko organizāciju ofensīva pret šiem grozījumiem. Tika nosauktas ministrijas un virkne organizāciju, kuru pārstāvji bija šajā darba grupā, tostarp arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Atzīts, ka nevalstiskās organizācijas šajā darba grupā nebija iekļautas. LTRK pārstāve pasvītroja, ka darba grupā viņu kategoriskos iebildumus vispār neņēma vēra un ir nekorekti atsaukties uz LTRK kā organizāciju, kas grozījumiem piekritusi. Savukārt gan Latvijas pilsoniskās alianses direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga, gan MK un NVO sadarbības memoranda padomes priekšsēdētāja Zaiga Pūce akcentēja faktu, ka nevalstiskās organizācijas, kuras šie grozījumi skar visai būtiski, apspriešanā vispār netika pieaicinātas. Arī Astrīda Babāne Latvijas Juristu apvienības, kā Memoranda padomes locekles, vārdā izteica varbūtību, ka tiks iesniegti pieteikumi Satversmes tiesā, lai panāktu šo likuma grozījumu atcelšanu.

Pēc visai asas diskusijas, kurā argumentētu neapmierinātību ar minētajiem grozījumiem izteica gan uzaicinātie uzņēmēju , gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, komisijas deputāti ar 9 balsīm par, vienai atturoties, nolēma pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izveidot darba grupu, lai mēģinātu atrast kompromisa variantu.

 

Astrīda  Babāne

A P S V E I C A M !

  Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” valde apsveic sadarbības partnerus – Latvijas juristu apvienības biedrus Barbu Girgensoni un Jāni Ievīti, publicisti Ilonu Bērziņu ar viņu ieguldījuma Latvijas brīvības atgūšanā novērtēšanu – 10.novembrī LR Saeimas namā viņiem pasniegts Pateicības raksts Par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī-augustā.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                               Astrīda Babāne

 

Valdes loceklis                                                          Valerijs Markuns

Preses konference par pieņemtajiem Grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

 

Kā jau iepriekš rakstījām, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji Latvijā ceļ trauksmi – uz darba devēju un darbinieku rēķina valdība īsteno sociālus eksperimentus, kas veicina iedzīvotāju izceļošanu no valsts un vispārēju tiesisko nihilismu.

Lai aktualizētu problēmu un iesaistītu plašāku sabiedrību, kā nevalstisko organizāciju, tā arī uzņēmēju pārstāvjus un, iespējami ,panāktu dialogu ar likumdevēju, 7.novembrī  Latvijas Pilsoniskās alianses telpās notika preses konference. Diemžēl jāatzīst, ka  masu saziņas līdzekļus šī gan darba devējus, gan darba ņēmējus skarošā problēma nav ieinteresējusi, jo tos konferencē pārstāvēja tikai  LETA .

Preses konferencē piedalījās     Andris Bērziņš –Latvijas samariešu apvienības direktors, Kristīne Zonberga – Latvijas Pilsoniskās Alianses dierektora pienākumu izpildītāja, Eduards Filippovs – Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs, Lilita Bērziņa – LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un Valdis Kudiņš – Latvijas lauku forums padomes loceklis. Latvijas juristu apvienību un biedrību „Par taisnīgumu un atklātību” pārstāvēja Astrīda Babāne.

Visi konferences dalībnieki vienprātīgi atzina, ka stājoties spēkā šīm likuma normām, kas paredz, ka no 2017.gada darba devējiem būs pienākums, kad darbinieks strādā nepilnu darba laiku un saņem algu, mazāku par obligāto minimumu, sociālo nodokli no saviem līdzekļiem maksāt kā par pilnu slodzi.

Stājoties spēkā šīm likuma normām paredzams, ka tiks iznīcināts liels skaits biedrību un nodibinājumu Latvijā, organizāciju pastāvēšana būs apdraudēta neadekvāti pieaugušā nodokļu apjoma dēļ;

Palielināsies bezdarbs un/vai nelegālā nodarbinātība, jo uzņēmēji, nespējot nopelnīt faktiskajam papildus nodokļu slogam, būs spiesti atlaist darbiniekus, kas strādā mazāk par ¾ darba laika.

Nevalstiskās organizācijas, tajā skaitā arī Latvijas juristu apvienība un biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” ir sagatavojušas un nosūtījušas atklātas vēstules valsts augstākajām amatpersonām , Saeimas deputātiem un komisijām ar sagaidāmo problēmu uzskaitījumu un viedokli, kādēļ šie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi – uzlabot personu sociālo nodrošinājumu. Grozījumu rezultātā paredzams, ka darba devēji būs spiesti atlaist darbiniekus, mazie uzņēmumi bankrotēs vai būs spiesti strādāt „ēnu” ekonomikā. Vēlreiz akcentēts, ka izstrādājot šos Grozījumus, ne NVO, nedz arī uzņēmēju pārstāvji netika pieaicināti.

Preses konferences dalībnieki uzskata, ka šāda veida regulējums nav samērīgs un pārceļ valsts atbildību par tās iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu uz darba devēja pleciem , neatbilstoši faktiskajam darbinieka laika ieguldījumam attiecīgajā ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā.

Konferences dalībnieki izteica cerību, ka valsts institūcijām nosūtītās vēstules un pārējās NVO un uzņēmēju aktivitātes pārliecinās likumdevēju šos Grozījumus atcelt, izskanēja arī  varbūtība par nepieciešamību griezties Satversmes tiesā.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” valdes priekšsēdētāja,

Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece                   Astrīda Babāne