Mantot vai nemantot dzīvokli ar maksājumu parādiem

Mg.iur Barba Girgensone 

 

Var teikt, ka arvien lielāka iedzīvotāju daļa īpaši jau februārī, kad pašvaldības izsūta rēķinus par nekustamā īpašuma nodokli 2017.gadam ar atgādinājumu par iepriekšējo gadu parādiem, ir spiesta izvērtēt savas iespējas nomaksāt vai turpināt uzkrāt maksājumu parādus, kas saistīti ar dzīvokļa pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) izdevumiem. Īpaši problemātiska situācija veidojas gadījumos, kad ir nomiris dzīvokļa īpašnieks, par dzīvokli ir iekrājušies parādi, likumiskie mantinieki (laulātais, bērni) dzīvo dzīvoklī, bet parādus nemaksā.

Kaut arī normatīvie akti [1] dod regulējumu šādai situācijai, nosakot gan mantošanas termiņus, gan kārtību kādā mantiniekiem jāpieņem mantojums, gan mantojuma sastāvu, gan kreditoru tiesības, tomēr tiesu prakse norāda, ka iesaistītās personas dažādu iemeslu dēļ ignorē normatīvo aktu prasības un faktiski nedara neko.

Uz šo jautājumu var skatīties no vairākiem aspektiem: 1) no tāda mantinieka interešu viedokļa, kas kopā ar mantojuma atstājēju ir dzīvojis un turpina dzīvot dzīvoklī, ar maksājumu parādiem (tātad mantinieks par tiem ir zinājis), 2) no tāda mantinieka interešu viedokļa, kas kopā ar mantojuma atstājēju nav dzīvojis dzīvoklī, ar maksājumu parādiem, bet pēc mantojuma atstājēja nāves ir sācis dzīvot dzīvoklī un maksā pārvaldīšanas maksājumus ar brīdi, kad ievācies dzīvoklī. Abos gadījumos tiek uzskatīts, ka mantinieks mantojumu faktiski ir pieņēmis, kaut neveic nekādas darbības, lai apstiprinātos mantojuma tiesībās.

Savukārt, ja mantinieks nav dzīvojis un arī nedzīvo dzīvoklī, kam ir maksājumu parādi, bet gada laikā pēc mantojuma atstājēja nāves piesakās pie notāra par mantinieku, tad ar brīdi, kad viņš saņem mantojuma apliecību un reģistrē to zemesgrāmatā, viņš kļūst par dzīvokļa īpašnieku. Tomēr, kamēr šāds mantinieks ir tikai pieteicies, bet mantojuma apliecību neizņem, viņš nemaksā ne notāra izdevumus, ne zemesgrāmatu nodevu, ne arī pārvaldīšanas izdevumu parādu un neveic ar dzīvokļa uzturēšanu saistītos maksājumus.

Tātad, kamēr mantinieks domā mantot vai nemantot dzīvokli ar maksājumu parādiem un parādi turpina pieaugt, vienīgā persona, kurai šajā situācijā ir aktīvi un operatīvi jārīkojas, ir pārvaldnieks. Ja mantojuma atstājējam bija noslēgts pārvaldīšanas līgums, uz kura pamata veicami pārvaldīšanas maksājumi, tad šo maksājumu neveikšanas gadījumā pārvaldnieks attiecībā pret mantojuma atstājēju ir atzīstams par kreditoru, un kā tādam viņam ir gan tiesības, gan pienākums iesniegt pretenziju mantojuma lietā likumā noteiktajā termiņā.

Nedaudz atsauces uz normatīvajiem aktiem:

1) Notariāta likuma 293.pants nosaka, ka mantojuma atklāšanos izsludina zvērināts notārs pēc ieinteresēto personu (arī kreditora) lūguma vai pēc sava ieskata, un sludinājumā zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai citādi ir kādas tiesības uz mantojumu.

Uzaicinājuma termiņš nosakāms pēc zvērināta notāra ieskatiem, bet tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas.

2) Kreditoram savu pretenziju pieteikšanai jāievēro tāds pats termiņš kā mantiniekam, mantojuma pieņemšanai.

3) Personas, kas uzaicinājuma termiņā nebūs pieteikušas savas tiesības vai prasības uz atstāto mantojumu, atzīst par tādām, kas zaudējušas šīs tiesības.

4) Civillikuma 701.pantā noteikts, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku (veidojot mantojuma masu).

Šīs tiesības un saistības ietilpst mantojuma masā un ir norādāmas vispirms mantošanas iesniegumā pēc tam matojuma apliecībā. Ja mantojuma apliecībā nav norādīts pārvaldīšanas maksājumu parāds kā mantojuma atstājēja saistība, jo pārvaldnieks nav pieteicis savu pretenziju noteiktajā termiņā, tad pārvaldniekam nav tiesiska pamata šo parādu pieprasīt no mantinieka.

5) MK noteikumu 107.punktā teikts, ka zvērināta notāra izsniegtā mantojuma apliecība apliecina mantinieka mantošanas tiesības.

6) Civillikuma 707.pants noteic, ka mantojuma atstājēja kreditoriem jāgriežas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāmaksā parādi no savas paša mantas. Tomēr šīs darbības jāveic mantošanas procesa ietvaros.

7) Civillikuma 708.pants paredz, ka no pienākuma – atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu, mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, – divus mēnešu laikā pēc mantojuma atklāšanās sastāda visa mantojuma inventāru (sarakstu).

8) Civillikuma 710.pantā teikts – kamēr mantinieks sastāda inventāra sarakstu, kreditori nevar vērst pret viņu savus prasījumus,  un viņu prasību noilguma tecējums pa visu uzaicinājumā noteikto termiņu apstājas.

Viss iepriekš minētais liek domāt, ka mantiniekam pieņemt lēmumu mantot vai nemantot dzīvokli ar parādiem nav viegli. Savukārt pārvaldnieks nedrīkst paļauties uz to, ka no mantinieka varēs atgūt parādus, neiesaistoties mantošanas procesā.

Tiesu prakse, skaidri norāda uz to, ka tikai tad, ja pārvaldnieks kā kreditors ir iesniedzis pretenziju mantojuma lietā notāra noteiktajā termiņā, tiesā tiek skatīts jautājums par prasījuma apmierināšanu. Tāpat tiesu spriedumos ir norādīts, ka kreditoram (pārvaldniekam) nav tiesību prasīt, lai tiesa uzliek par pienākumu mantiniekam apstiprināties mantošanas tiesībās un nostiprināt savas īpašumtiesības zemesgrāmatā uz mantoto dzīvokli.

Kā jau norādīts, ja dzīvoklī nedzīvo neviens mantinieks, tas nav izīrēts vai mantinieku starpā pastāv strīds, parādi turpina pieaugt, un vienīgā persona, kurai šajā situācijā ir aktīvi un operatīvi jārīkojas, ir pārvaldnieks. Tā kā Civillikuma 659.panta 5.punkts un 660.pants uzliek par pienākumu notāram rūpēties par mantojuma apsardzību un aizgādnību, bet šis regulējums satur atrunu, ka minētās darbības notārs veic pēc ieinteresēto personu lūguma, tad pārvaldnieks būtu atzīstams par ieinteresēto personu (kreditoru) un pēc viņa lūguma notāram ir jārosina iecelt mantojumam aizgādni. Šāda aizgādņa iecelšana, ko veic bāriņtiesa, nodrošina to, ka dzīvoklis tiek uzturēts un maksāti pārvaldīšanas maksājumi, atvelkot tos no mantojuma masas pie galīgā norēķina.

Pat gadījumā, ja notārs atsakās rosināt bāriņtiesu iecelt mantojumam, kura masā ietilpst dzīvoklis ar parādiem, aizgādni, pārvaldnieks būs rīkojies savas kompetences ietvaros kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, un dzīvokļu īpašnieku kopība varēs lemt par tālāko rīcību parādu atgūšanas sakarā. Tomēr jāsecina, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta regulējums, kas nosaka pārvaldnieka kompetenci, tostarp 4³.punkta norāde uz pārvaldnieka rīcību dzīvokļa īpašnieka nāves gadījumā, praksē nedod pārvaldniekam ne tiesības nedz arī uzliek pienākumu risināt jautājumu par parādu pieauguma pārtraukšanu.

            Ja pārvaldnieks neinformē dzīvokļu īpašniekus par šādām situācijām attiecīgajā mājā, tad dzīvokļu īpašnieki ir spiesti maksāt ārpakalpojumu sniedzējiem un arī pārvaldniekam mantojuma atstājēja parādus. Nevar noliegt, ka šādi gadījumi kļūst arvien biežāki, un vienīgais risinājums ir dzīvokļu īpašnieku aktīva sadarbība ar pārvaldnieku jeb dzīvokļu īpašnieku biedrību dibināšana, kas līdzīgi DZĪKS varētu daudz operatīvāk risināt situācijas mantošanas procesa ietvaros.

[1] Civillikums, MK noteikumi „Par mantojuma reģistru un mantojuma lietu vešanu”, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums,  Dzīvokļu īpašuma likums

 

Reiderisms Latvijā zeļ un plaukst – turpinājums.

Savā 2017.gada 9.janvāra apskatā par notikumiem biedrībā „Ozolaines nami” rakstījām par klasiskām reiderisma metodēm atbilstošām darbībām, kuru rezultātā ,lai gan uz neilgu laiku, namu pārņēma jaunizveidota valde, par kuras priekšsēdētāju kļuva Renārs Kadžulis. Savā iepriekšējā aprakstā gan šo kungu vēl vārdā nesaucām, bet nu jau ziņas par viņa aktivitātēm guvušas plašu atspoguļojumu vairākos masu medijos, tā ka arī biedrība „Par taisnīgumu un atklātību”’ uzskata par iespējamu personas identificēšanu.

Tātad, kas kopš janvāra mēneša noticis.

Biedrības biedriem aktīvi rīkojoties jau 2017.gada 17.janvārī notika leģitīma un visiem iepriekš izziņota biedrības biedru kopsapulce, kurā piedalījās jau 56 no 68 biedrības biedriem un kopsapulces rezultātā paši biedri ievēlēja jaunu valdi 7 cilvēku sastāvā. Uzņēmumu reģistrs 2017.gada 23.janvārī šo lēmumu apstiprināja un kopš tā brīža nama iedzīvotāji ir atguvuši kontroli pār biedrību. Pēc 2017.gada 23.janvārī saņemtā UR lēmuma par valdes maiņu, jaunā biedrības valde iegāja telpās, kur iepriekš glabājās biedrības dokumentācija, kā arī dažādas privātās mantas, tika secināts, ka lielākā daļa biedrības dokumentācija ir pazudusi, bija pazudušas arī privātās mantas. saistībā ar to tika izsaukta policija un tika uzsākts kriminālprocess.

 Laikā, kamēr Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēta biedrības valde ar Renāru Kadžuli kā valdes priekšsēdētāju, tika paveiktas sekojošas darbības:

1. Renārs Kadžulis darbojoties kā biedrības valdes priekšsēdētājs ir iejaucies pret sevi vērstā civillietā (C16068515/0056/17) par parādu piedziņu biedrības labā. Tiesas sēde norisinājās 2017.gada 23.janvārī un tās rezultātā Renārs Kadžulis, kurš pārstāvēja tiesā abas puses, noslēdza pats ar sevi izlīgumu, atbrīvojot savi no maksājumiem par apkuri un apsaimniekošanu ne tikai par pagātni, bet arī uz priekšu, līdz ar to nodarot būtisku materiālu kaitējumu biedrībai. Izlīgumā, kurš tika noslēgts, puses vienojās, ka Renāram Kadžulim, nav jāmaksā apsaimniekošanas maksa un apkures rēķini par daļu no viņam piederošajām telpām. Šāds izlīgums ir pretrunā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 13.pantu un virkni citu LR tiesību aktu. Jaunā biedrības valde Jēkabpils tiesā, protams, ir iesnieguši blakus sūdzību. Kopumā R.Kadžuļa parāds biedrībai 2016. gada beigās bija aptuveni 6000 Eur.
2. Renārs Kadžulis, pārstāvot biedrību tiesas sēdē 2017.gada 23.janvārī (civillietā nr. C16068515/0056/17), ir jau zinājis, ka 2017.gada 17.janvārī ir notikusi biedrības valdes pārvēlēšana, un tika ievēlēta jauna valde, kuras sastāvā nebija Renārs Kadžulis. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu kopsapulces lēmums bija saistošs iepriekšējai valdei jau kopš kopsapulces norises brīža, tas ir 2017.gada 17.jnvāra. Kopsapulcē piedalījās arī Renārs Kadžulis, līdz ar to bija informēts par šādu savu pilnvaru beigšanos jau no 2017. gada 17.janvāra. Līdz ar to Renārs Kadžulis piedalījās tiesas sēdē, jau apzinoties, ka viņam nav likumīgas tiesības pārstāvēt biedrību.
3. Tā kā iepriekšējai biedrības valdei bija aizdomas par nelikumīgu pārbūvi, kas tika veikta Renāram Kadžulim piederošajās telpās – Patversmes iela 30/2-601, Rīgā, tika iesniegts iesniegums Rīgas būvvaldē, lai izvērtētu būvdarbu likumību un iespējamo apdraudējumu šādu darbību rezultātā. Izmantojot nelikumīgā veidā iegūtās pilnvaras pārstāvēt biedrību, Renārs Kadžulis atsauca iepriekš iesniegto iesniegumu, lai iespējams slēptu nelikumīgo būvniecību, par ko viņam draudētu likumā noteiktā atbildība.

Arī šobrīd vēl turpinās vērienīgi būvdarbi Renāram Kadžulim piederošajās telpās, no kurām jau ir izvesti 6-8 konteineri ar dažādiem betona, dolomīta un grunts atkritumiem un nama iedzīvotāji ir nobažījušies par drošību, jo būvdarbu laikā ir jūtamas stipras vibrācijas visā mājā un iespējams tiek demontētas nama nesošās konstrukcijas. Daudz no nama iedzīvotājiem jau ir vērsušies Rīgas būvvaldē, lai tā izvērtētu būvniecības likumību un noskaidrotu, vai pastāv kāda bīstamība nama iedzīvotājiem. Pagaidām gan neviens nav saņēmis nekādu atbildi no Būvvaldes, bet būvdarbi turpinās….

4. Renārs Kadžulis laikā, kad bija pārņēmis biedrības valdi ir veicis iespējams nepamatotus maksājumus, līdz ar to ir nodarīts iespējams finansiāls kaitējums biedrības biedriem un dzīvokļu, nedzīvojamo telpu īpašniekiem kopumā un šobrīd nepieciešams veikt šo maksājumu pamatotības pārbaudi.
5. Biedrības pazudusī dokumentācija joprojām nav atdota biedrības rīcība, arī pazudušās privātās mantas joprojām nav atdotas… Kriminālprocess turpinās.

Visnotaļ interesanta notikumu attīstība. Saistībā ar notikušo iesniegti iesniegumi Valsts policijā, prokuratūrā un citās valsts institūcijās, informējot gan par iespējamo biedrības dokumentu piesavināšanos, kā arī privātpersonu personīgo mantu piesavināšanos.

Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” turpinās sekot notikumu attīstībai kā nevalstiska organizācija, kuras viens no mērķiem ir sabiedrības informēšana par nelikumībām visās tās izpausmēs.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”’

Valdes priekšsēdētāja                                     Astrīda Babāne