Tikšanās Rīgas aktīvo senioru alianses RASA mītnē

Tiekoties triju nevalstisko organizāciju : biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”,Latvijas juristu apvienības un Rīgas aktīvo senioru alianses vadītājiem 16.oktobrī tika nolemts uzsāktās sarunas par iespējamo sdarbību turpināt 29.oktobrī.

Uz šo tikšanos laipni aicināja Rīgas aktīvo senioru alianses vadība , piedāvājot arī tuvāk iepazīties ar RASA darbību. Tikšanās noritēja visai neformālā gaisotnē. Mums, šī pasākuma viesiem – Latvijas juristu apvienības pārstāvjiem Rihardam Bunkam, Barbai Girgensonei un Dainim Šaicānam, kā arī man – biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” vadītājai, izrādīja alianses mītni Šarlotes ielā 1b, iepazīstināja ar praktisko ikdienas darbu. Visai iespaidīga senioru apmācībai darbam ar datoru ierīkota telpa ar modernu aprīkojumu. Šeit projekta  „Pieslēdzies Latvija !” ietvaros izveidota datorskola Mācies pats. Interesanti, ka seniorus datorprasmē  apmāca jaunieši.  Senioriem ir iespēja apmeklēt biblioteku, pie dežūrējošās medmāsas pārbaudīt asinsspiedienu un ne tikai, bet saņemt arī  konsultācijas veselības jautājumos. Senioriem iepējas mācīties svešvalodas, apmeklēt fitnesa un deju nodarbības, ar vienu vārdu sakot, justies integrētiem sabiedrībā. Atsevišķi jāpiemin  izveidotā Vecmāmiņu kontaktbirža, kur īpaši apmācītas un sertificētas seniores sniedz pakalpojumus bērnu īslaicīgai pieskatīšanai un pat sunīšu izvešanai pastaigā. Pieprasījums pēc šīm vecmāmiņām esot ļoti liels. Vienlaicīgi tā ir iespēja seniorēm arī nopelnīt.

Par alianses sabiedriskajām aktivitātēm ,mērķiem un uzdevumiem izsmeļošu informāciju sniedz Rīgas aktīvo senioru alianses visai pārdomāti izveidotā mājaslapa http://www.biedribarasa.lv

Vakara neformālā daļa beidzās un mēs turpinājām sarunas par turpmāko sadarbību vienojoties par viedokļu iepriekšēju saskaņošanu pirms NVO un Ministru kabineta memoranda padomes sēdēm, kā arī  savstarpēju atbalstu sabiedriski nozīmīgu jautājumu risināšanā. Parakstīta Vienošanās par sadarbību.

Biedrības Par taisnīgumu un atklātību

Valdes priekšsēdētāja                           Astrīda Babāne

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta Sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

 

Pārstāvot  biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” sadarbības partneri –  Latvijas juristu apvienību, valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne 28. oktobrī piedalījās  padomes sēdē.

Viens no Padomes darba kārtības jautājumiem bija par nevalstisko organizāciju sadarbības iespējām un risinājumi   bēgļu uzņemšanas jautājumu koordinēšanai Latvijā 2015. gadā.

Priekšlikumi : izveidot starpnozaru komisiju bēgļu uzņemšanas plāna kontrolei un koordinēšanai, izveidot sekretariātu, kas nodarbotos ar migrācijas jautājumiem. Jāveido t.s. pakalpojumu grozs – kas un kā var atbalstīt ar saviem resursiem. Piedāvāts apzināt, kas jau šodien notiek veselības aizsardzības jomā ar tiem, kas jau Latvijā ieradušies, it sevišķi ar bērniem. Sevišķa vērība jāveltī sabiedrības izglītošanai un jāidentificē tajā valdošās negatīvas attieksmes un baiļu cēloņi.

Kā vienu no iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus ,Latvijas juristu apvienība ierosinājusi ierīkot bēgļu filtrācija punktu, šim nolūkam izmantojot bijušā Šķirotavas cietuma infrastruktūru ar nepieciešamo pielāgošanu personu izmitināšanai. A.Babāne paskaidroja, ka šai teritorijai noņemts cietuma statuss, telpas nav  kameru tipa, nepieciešams vienīgi remonts. Par šo priekšlikumu nolemts informēt LR Iekšlietu ministriju, kuras pārziņā ir minētā teritorija.

Turpinās Memoranda padomes 2016.gada darba plāna sagatavošanas process. Jāatzīmē, ka Sadarbības memorandu parakstījušas vairāk, kā 400 nevalstiskās organizācijas, būtiska nozīme attīstīt valdības un NVO sadarbības formas.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes loceklis                                       Valerijs Markuns

Biedrība “Par taisnīgumu un atklātību” kopā ar Latvijas Juristu apvienību iestājas par Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu

2015.gada 15.oktobrī Latvijas Juristu apvienība sadarbībā ar biedrību “Par taisnīgumu un atklātību” pauda atbalstu Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanas idejai. Televīzija PBK vēlējās noskaidrot, cik lietderīga un iespējama ir ideja par 2009.gadā likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu.

Ekonomiskās krīzes sākumā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija rīkojumu Nr.442 „Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju” ar 2009.gada 31.decembri tika likvidēta valstī vienīgā augstskola, kura sagatavoja policijas darbiniekus otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās. Ar Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju ne tikai tika apturēta specifisku izglītības programmu īstenošana (Latvijas Universitāte sniedza iespēju programmās studējošajiem iegūt attiecīgo izglītību, bet neturpināja studentu uzņemšanu), bet arī tika gandrīz pilnībā apturēta juridiskās zinātnes attīstība tādās apakšnozarēs kā operatīvais darbs un kriminālistika un policijas tiesības.

Par šī valdības rīkojuma tuvredzību un negatīvajām sekām jau tuvākajā nākotnē ne reizi vien ir izteicies ģenerālprokurors Ē.Kalnmeijers, bijušais Valsts policijas priekšnieks A.Lieljuksis, deputāti A.Loskutovs un A.Judins u.c. Valsts, ieekonomējot dažus miljonus, radīja situāciju, ka tiek pārtraukta policijas darbinieku izglītošana virsniekiem.

Pirmo reizi oficiāli ideja par drošības un tiesību aizsardzības iestāžu kopīgu apmācību iespējas uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes un sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm izskanēja L.Straujumas pirmajā Valdības darbības deklarācijā. Arī pašreizējā, 2014.gada nogalē pieņemtajā Valdības darbības deklarācijā ir iestrādāta ideja: veidojot vienotu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku augstākās izglītības sistēmu, izstrādāsim un ieviesīsim specializētu otrā līmeņa augstākās izglītības programmu tiesībaizsardzības un drošības iestāžu darbiniekiem.

Arī pašlaik izskan doma, ka šāda izglītības iestāde ir nepieciešama un izveidojama. Tieši tāpēc PBK  vēlējās noskaidrot dažādus viedokļus par to, cik reāli ir atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju un kādas būtu izmaksas.

B.Girgensone, Latvijas Juristu apvienības biedre, pauda viedokli, ka valsts nelietderīgi tērē līdzekļus, apmācot policijas darbiniekus, kuru dienesta pienākumi saistīti ar ekonomisko noziegumu izdarīšanu, piemēram, banku sektora vai nevalstisko organizāciju organizētajos kursos. Šādu specifisku izglītību ieguvušie policijas darbinieki ir ļoti pieprasīti tai pašā banku sektorā kā speciālisti. Tā kā bankas iespējas atalgot augsti kvalificētus speciālistus ir lielāka, nekā valsts iespējas, tad šādi darbinieki tiek “pārpirkti”. Ja būtu izglītības iestāde, kura nodarbotos ne tikai ar specifisku formālās izglītības programmu īstenošanu, bet arī organizētu dažādus kursus un tālmācību, valsts ieekonomētu finanšu līdzekļus un būtu iespējams paturēt policijas darbiniekus dienestā, noslēdzot vienošanos par konkrēta laika dienestu Valsts policijā.

Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs R.Bunka skaidroja, ka tādas izglītības iestādes, kura sagatavotu policijas darbiniekus otrā līmeņa profesionālās izglītības programmās ar dažādām specialitātēm (krimināltiesības, kriminālprocess, operatīvais darbs u.c.) uz esošās Valsts policijas koledžas bāzes būtu nepieciešami ik gadus aptuveni 3 miljoni euro.

K.Bite Latvijas Juristu apvienības biedre skaidroja, ka finanšu aspekts ir tikai viena daļa no problēmām, ar kurām būs jāsastopas. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka pašlaik nav iespējams īstenot nevienu no bijušajām Latvijas Policijas akadēmijas studiju programmām, jo Valsts policija nav izstrādājusi nevienu profesijas standartu policijas darbiniekiem.

Lai varētu licenzēt studiju programmu/virzienu (pirms studenti uzsāk studijas un pirms notiek programmu/virzienu akreditācija), nepieciešams izstrādāt profesijas standartu, kurā iekļautas tās kompetences, kurs izglītības iestādei jānodrošina jaunā speciālista sagatavošanā. Pretējā gadījumā veidojas situācija, ka ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne nozares ministrija (šajā gadījumā Iekšlietu ministrija), ne iestāde – Valsts policija – nav definējusi, kādām zināšanām, prasmēm un iemaņām ir jāpiemīt personām, kuras attiecīgo studiju programmu apgūst.

Ja arī tiktu izstrādāti profesijas standarti, vēl problemātisks varētu būt jautājums par akadēmiskā personāla atlasi. Saskaņā ar valstī noteikto kārtību, lai augstākās izglītības iestādi varētu licenzēt un akreditēt, vismaz 50% no kopīgā akadēmiskā personāla jābūt ievēlētam pamatdarbā attiecīgajā augstākās izglītības iestādē un tam jābūt ar doktora grādu attiecīgajā zinātnes nozarē. Ņemot vērā policijas darbinieku izglītības specifiku, akadēmiskajam personālam arī būs jābūt ar studiju virziena specifisku izglītību, zinātnisko grādu un zināšanām. Pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas toreizējais akadēmiskais personāls savu karjeru turpināja dažādi: kas atgriezās Valsts policijas dienestā, kas turpināja akadēmisko darbu citā augstākās izglītības iestādē, kas izmantoja iespēju doties paātrinātā izdienas pensijā. K.Bite uzskata, ka izpildīt šo prasību par atbilstošu speciālistu ievēlēšanu augstākās izglītības iestādes akadēmiskajā amatā kā pamatdarbā nebūs iespējams.

Visi tikšanās dalībnieki, neskatoties uz iespējamām grūtībām, pauda atbalstu augstākās izglītības iestādes izveidošanai, kas sagatavotu drošības iestāžu darbiniekus otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītība programmās.

Juridisko zinātņu doktore Kitija Bite

Par turpmāko sadarbību

    

Par ļoti interesantu  izvērtās 16.oktobrī notikusī triju nevalstisko organizāciju – Rīgas aktīvo senioru alianses, kuru kopā ar dažiem biedriem pārstāvēja valdes priekšsēdētāja Terezija Mackare, biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”valdes priekšsēdētājas  Astrīdas  Babānes   un Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētāja Riharda Bunkas  tikšanās.

Katra no minētajām nevalstiskajām organizācijām aktīvi darbojas savu mērķu un uzdevumu realizēšanā, bet vienojošs faktors ir cilvēktiesību un individa tiesību un interešu aizsardzība, iesaistīšanās demokrātiski aktīvos sabiedrības procesos.

Pārrunu gaitā izkristalizējās tās problēmas, pie kuru risināšanas strādā katra no minētajām organizācijām. Apvienojot  spēkus, izstrādajot vienotu viedokli daudzos sabiedriski nozīmīgos jautājumos , panākt pozitīvu risinājumu būtu ievērojami vieglāk.

Nevar nepiekrist Aktīvo senioru alianses valdes priekšsēdētājas Terezijas Mackares viedoklim, ka sabiedrisko organizāciju uzdevums ir palīdzēt valdībai rast problēmu risinājumus, nevis destabilizēt sabiedrību, veidojot politisko un sociālo saspīlējumu. Pie politiķiem ir jāiet, jārunā, jāpārliecina un jāargumentē.

Būtisks savstarpējās sadarbības lietderības  faktors ir gan  Latvijas juristu apvienības, gan Aktīvo senioru alianses vadītāju pārstāvniecība Ministru kabineta un Nevalstisko organizāciju Memoranda padomē. Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību”  līdzdalību šajā padomē realizē ar sadarbības partnera – Latvijas juristu apvienības starpniecību.

Lai vienotos par turpmāko sadarbību  minēto nevalstisko organizāciju vadītāji uzsāktās sarunas turpinās kopējā valdes sēdē 29. oktobrī.

Biedrības ‘’Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes loceklis                                             Valerijs Markuns

Dokumentālas liecības par pēckara gadu represijām

     Likās, ka nu jau gandrīz viss par tālo 1947. līdz 1953. gadu baisajiem notikumiem, kad Latvijas novadu mežos slēpās un pret latviešu tautai uzspiesto padomju varu cīnījās nacionālie partizāni, apzināts un dokumentēts.

Tomēr vēl joprojām atrodamas tā laika liecības, kas ilgus gadus palikušas nepamanītas un tikai tagad celtas dienasgaismā.

Tā Latvijas juristu apvienības un tās sadarbības partnera biedrības ‘’Par taisnīgumu un atklātību” rīcībā nonāca lieliski saglabājusies mape, kuras saturs nespēja atstāt vienaldzīgu nevienu, kas ar to iepazinās.

Kāds, nu jau padzīvojis vīrs 1980. gada jūnijā vērsās toreizējā Valsts drošības komitejā ar iesniegumu, kurā lūdza atzīt viņu par kara veterāna statusam atbilstošu. Iesniegumam ļoti prozaiska pamatojums – kara vetrānam ir iespēja tā saucamajā specveikalā iegādāties tolaik deficītos pārtikas produktus un saņemt vēl dažādus sadzīviskus atvieglojumus.

Lai pamatotu savu atbilstību  kara veterāna statusam, šis vīrietis apbrīnojami skurpulozi aprakstījis savus „varoņdarbus” – kā iznīcinātāju vienības sastāvā vairākos Latvijas un arī Lietuvas novados nogalinājis šos pretošanās kustības dalībniekus. Sīki aprakstīts kad, kur un cik nacionālos partizānus nošāvis… Savam iesniegumam pievienojis arī vairāku liecinieku apstiprinājumus. Tas viss glīti noformēts mašīnrakstā, datēts ar 1980. gada jūniju. Bet mapē atradās arī vairākas dažāda formāta ,nodzeltējušas ar roku aprakstītas papīra lapas, uz kurām veiktie pieraksti par konkrētajām darbībām un nogalināto cilvēku skaitu, visticamāk tapuši tieši 50-to gadu sākumā, kad šie baisie notikumi risinājās.  Tik vienkārši – nošāva, pierakstīja, lai nepiemirstās…

Un pieraksti noderēja – sastādot pārskatu, lai iegūtu tiesības tikt pie labākas desas…

Dokumenti nodoti Totalitārisma seku dokumentēšanas centram un Okupācijas muzejam.

Esam gandarīti, ka radās iespēja atklāt vēl vienu drūmu mūsu tautas vēstures liecību.

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                   Astrīda Babāne

https://www.youtube.com/watch?v=QkLKQ1_Fr3M