Migrantu problēma nav vienkārša

                              Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” birojā 24. novembrī, biedrības un Latvijas juristu apvienības aicināts , ar visai interesantu priekšlasījumu uzstājās PhD LVU profesors Taivāns.

  Analizējot pašreizējo situāciju Eiropā, kad terorisma draudi kļuvuši visaptveroši, prof. Taivāns pakavējās pie vēstures faktiem, kas liecina par šādu „tautu staigāšanu” jau sirmā senatnē. Bēgļu transportēšana pāri Vidusjūrai ir bezgala sena, jau no vergu tirgotāju laikiem. Neviena valsts nekad nav varējusi šo procesu apspiest.

Jāatzīst, ka izveidojusies jauna Vidusjūras mafija, kam bēgļu un arī ekonomisko migrantu plūsmas organizēšana un transportēšana pāri Vidusjūrai ir visai ienesīgs rūpals. Sakarā ar Lībijas valstiskuma sagraušanu šis process vēl vairāk aktivizējās. Jāatzīmē, ka Tuvajos Austrumos valstiskums un valdība bāzējas uz pavisam citiem principiem, valdības politiku nosaka cilšu vadoņi un to apvienības. Patlaban vismaz tik daudz ir panākts, ka Lībijas robeža tiek kontrolēta.

Patlaban Eiropā no terorisma draudiem vairāk vai mazāk drošas ir tikai Čehija, Polija un trīs Baltijas valstis, kurās nav spēcīgas musulmāņu kopienas. Terorisma aktiem vajadzīga droša aizmugure – mitekļi, līdzzinātāji u.t.t. Terorisma vēsture norāda, ka tā pamatā ir ideoloģija.

Lai joprojām nodrošinātu Latvijas, kā drošas valsts statusu, nepieciešams ar likumu aizliegt visas šīs ideoloģijas radikālās izpausmes, kā ir aizliegta fašisma un arī komunisma ideoloģijas sludināšana. Te jāņem vērā austrumu un rietumu cilvēku dažādās  pasaules uztveres īpatnības. Pierunāšana un pārliecināšana austrumu cilvēkam liek domāt par vājumu un mazdūšību.

Pēc prof. Taivāna domām nekāda migrantu integrācija vispār nav iespējama. Par to liecina arī Parīzes terorakti, kur izpildītāji bija jau otrajā paaudzē Francijā dzīvojošie migranti. Lielas musulmāņu noslēgtas kopienas ir arī Briselē, Berlīnē, Birmingemā. Francijā ir vislielākā musulmāņu kopiena, kas sasniedz jau vienu piektdaļu no Francijas iedzīvotāju kopskaita. Politkorektums un uzstādījums, ka tie visi esot francūži, radīja augsni nesenajiem notikumiem. Vienlaicīgi sākas pamatiedzīvotāju pretestība, jo imigrācijas piesātinājums ir sasniedzis robežu. Musulmāņu kopienās , salīdzinoši ar pamatiedzīvotājiem ,dzimstība ir ļoti augsta. Populārtākais zēnu vārds ir Muhameds.

Runājot par Latviju, vajadzētu uzsvērt, ka tā ir ES drošā zona un kā tādu to arī vajadzētu atstāt.

Prof. Teivāns atbildēja uz daudziem klātesošo jautājumiem, par vairākiem problēmas aspektiem izvērtās diskusijas.

Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” un LJA pateicas prof. Taivānam par sniegto migrantu problēmas analīzi un uzskata, ka ir nepieciešama plašāka sabiedrības informēšana un arī aktīvāka NVO iesaistīšanās ar bēgļu uzņemšanu Latvijā praktisko jautājumu risināšanā.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” valdes priekšsēdētāja     Astrīda Babāne

Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs                           Rihards Bunka

Trešā tematiskā antireiderisma konference

Foto pārpublicēts no http://www.saeima.lv

Trešo tematisko antireiderisma konferenci 20. novembrī organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)  sadarbībā ar portālu reiderisms.com.  Konferences tēma „Kā nosargāt savu uzņēmumu un biznesu”.

Ar īsu ievadrunu konferenci atklāja  LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uzrunājot konferences dalībniekus ,Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa Egnere atzīmēja, ka uzņēmumu prettiesiska pārņemšana nereti ir iespējama nevis likumu nepilnības dēļ, bet gan tādēļ, ka likuma normas tiek nepareizi interpretētas un piemērotas. Latvijā ir daudz darāmā, lai celtu tiesu sistēmas efektivitāti un juristu profesionalitāti.

Ja pirmajā antireiderisma konferencē runāja par reiderisma konstatēšanu un kriminalizēšanu, tad tagad jārunā par specializāciju reiderisma apkarošanas jomā. Īsti vietā latīņu teiciens – Likumi dažkārt „iemieg”, bet nekad nenomirst.  Konference parāda, ka problēma ir ļoti dziļa un likumiem nedrīkst ļaut „iemigt” vai arī tie jāuzmodina.

Kā būtisks aspekts atzīmēta arī  tieslietu sistēmā strādājošo juristu profesionālā sagatavotība. Lībiņa Egnere citēja ģenerālprokurora teikto, ka Latvijas augstskolas juristus nevis gatavo, bet „štancē” un atzīmēja, ka valstī plānots ieviest vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kas sekmēs juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos.

Lībiņa Egnere atzinīgi novērtēja portāla reiderisms.com darbu un līdzdalību konferences sarīkošanā, kas ir labs formāts, kā pacelt jautājumus un tos risināt.

Tieslietu ministra padomnieks Edgars Stafeckis informēja par paveikto tieslietu sistēmā komercvides sakārtošanā, pievēršoties arī alternatīvajām strīdu risināšanas metodēm.

Prudentia partneris Kārlis Krastiņš detalizēti pakavējās pie reiderisma pazīmēm, dalot to melnajā, pelēkajā un baltajā reiderismā ar to raksturojošām darbībām mērķa sasniegšanai.

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” praktiskajā darbībā, sniedzot konsultācijas ar  reiderisma problēmām skartām personām, lieti noderēs Komerccentra Dati grupa    vadītāja Alda Gulbja  prezentācija par digitālo reiderismu, par informācijas aprites drošību un piekļuves tiesībām.

Konferences debatēs izteicās arī vairāki pazīstami advokāti un biznesa pārstāvji.

Jācer, ka šādas konferences tiks rīkotas arī turpmāk un visnotaļ sekmēs likumu „uzmodināšanu”.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes prieksšēdētāja                                      Astrīda Babāne

Starppilsētu NVO pieredzes apmaiņas konference Jūrmalā

                                     Sestdien, 14.novembrī, LR Kultūras ministrija, Jūrmalas pilsētas dome un Latvijas Pilsoniskā alianse Jūrmalas pilsētas muzeja telpās rīkoja starppilsētu nevalstisko organizāciju (NVO) pieredzes apmaiņas konferenci. Konferencē piedalījās NVO pārstāvji arī no Rīgas, Ogres un Saldus.

  NVO sektoram ir liela nozīme pilsoniskās sabiedrības veidošanā, valsts un tautas ilgspējīgā attīstībā.

2006.gada 30.martā Saeima pieņēma deklarāciju par sadarbību ar NVO, līdztekus ikdienas sadarbībai par ikgadēju tradīciju kļuvusi Saeimas un NVO pārstāvju tikšanās – forums, kurā tiek izvērtēti līdzšinējās sadarbības rezultāti un noteiktas turpmākās sadarbības programmas.

Sekmīgi darbojas LR Ministru kabineta un NVO sadarbības memorandu parakstījušo NVO Padome.

Uz 2015.gada 11. novembri kopējais biedrību un nodibinājumu (NVO) skaits Latvijā ir 20 454, no tām uzņēmēju un profesionālās orientācijas 10%, likumdošana, interešu aizstāvība 15%. Tikai Jūrmalā vien reģistrētas 507 NVO.

Kā biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” pārstāvei man īpašu interesi raisīja referāts par Jūrmalas pašvaldības un Jūrmalas Sabiedriskās padomes (NVO apvienības) sadarbības modeli. Referēja Gunta Liepiņa –Jūrmalas Domes deputāte un Karina Palkova – Jūrmalas Sabiedriskās padomes vadītāja.

Visai saturīgs bija Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāvju referāts par aktualitātēm NVO jomā.

Pēc pusdienu pauzes sekoja darbs diskusiju grupās – diskusija NVO pārstāvjiem ar TV24 un LV radio žurnālistu Ansi Bogustovu par tēmu NVO un mēdiju savstarpējā komunikācija, PR;

Diskusija, praktiskā nodarbība NVO pārstāvjiem ar Biedrības Latvijas Platforma attīstības sadarbībai direktori Inesi Vaivari  par tēmu „ NVO darba organizācija”;

Diskusija pašvaldību administrācijas pārstāvjiem, deputātiem. Diskusijas vadītāja Jūrmalas pilsētas domes deputāte Dace Riņķe. Tēma „Pašvaldības un NVO sadarbība”. No Latvijas juristu apvienības šajā diskusijā piedalījās valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                        Astrīda Babāne

Par būvniecības nozares normatīvo aktu regulējumu

Turpinot pētijumu par iespējamo reiderismu, kad SIA „Skonto būve” piederošs īpašums pagaidu būves,  prettiesiski nodotas lietošanā VVD izvēlēta komersanta vajadzībām, biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” sadarbībā ar Latvijas juristu apvienību, izmantojot tās rīcībā nodoto dokumentu kopijas, sastādīja visu šī notikuma hronoloģiju un nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešamība precizēt LR normatīvo aktu regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu būvju nojaukšanu, kā arī par nepilnību novēršanu valsts un pašvaldību institūcijās spēkā esošā būvniecības nozares regulējuma pielietošanā.

Tā kā būvniecības procesu regulējošos normatīvajos aktos nav strikti atrunātas prasības par būvatļaujas nepieciešamību būvniecības procesā izmantoto pagaidu būvju nojaukšanai, praksē radusies situācija, kurā valsts un pašvaldību institūcijas tika radījušas apstākļus, kas rosināja būvdarbu veicējus pārkāpt likumu. Pie šāda secinājuma Latvijas Juristu apvienība nonāca izvērtējot  situāciju par SIA “Skonto būve” piederošo pagaidu būvju – saliekamo konstrukciju demontāžu pēc uzņēmēja līguma ar Valsts Vides dienestu „Vēsturiski piesārņotās vietas „Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” projektēšana un sanācijas darbi” izbeigšanas.

Apvienotā Latvijas juristu apvienības un biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” valdes sēdē š.g.12. novembrī nolemts uzdot Latvijas juristu apvienībai sagatavot motivētu vēstuli LR Ekonomikas ministrijai par nepieciešamību precizēt LR normatīvo aktu regulējumu būvniecības nozarē, izsakot arī gatavību konstruktīvai sadarbībai.

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes loceklis                                        Valerijs Markuns

Vai komersanta īpašuma aizturēšana otrās līgumslēdzējas puses interesēs ir likumīga?

    Biedrība “Par taisnīgumu un atklātību” ir saņēmusi vēstuli no kāda iedzīvotāja, kurā paustas bažas, ka Valsts Vides dienesta rīcībā, neļaujot SIA “Skonto būve” demontēt un izvest no objekta – “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi”, uzņēmumam piederošās pagaidu būves – angārus, iespējams, vērojamas reiderisma pazīmes.

“Kā citādāk kā par reiderismu var vērtēt faktu, ka sākotnēji, pēc manā rīcībā esošās informācijas, Inčukalna novada dome deva atļauju uzņēmumam demontēt pagaidu būves, kuras tika uzstādītas būvdarbu nodrošināšanai, bet trīs dienas pēc tam, kad VVD SIA “Skonto būve” paziņoja, ka sanācijas darbu pabeigšanai tai nepieciešams viss objektā esošais un līdz 2015. gada 18. septembrim neizvestais “Skonto  Būves” īpašums, dome būvatļauju atsauca. Iespējams, būvvalde šādi rīkojās pēc VVD pieprasījuma, lai prettiesiski būtu iespējams izmantot SIA “Skonto Būve” īpašumu VVD izvēlētā komersanta vajadzībām. Visu šo darbību rezultātā vienam komersantam  piederošs īpašums, tiks izmantots cita komersanta interesēs, par kuru visticamāk maksās VVD. Ņemot vērā, ka šādu pagaidu būvju uzstādīšanas izmaksas mērāmas vismaz vairākos desmitos tūkstošos eiro,  ir pamatotas bažas, ka tādējādi tiek kropļota arī godīga konkurence.”

Vēstules autors arī norāda, ka pēc viņa rīcībā esošas informācijas, situācijā ar minēto angāru nojaukšanu gan VVD, gan Inčukalna novada Būvvalde jau vasarā veikusi darbības, kuras var traktēt kā mudinājumu komersantam pārkāpt Būvniecības likuma prasības. “Saskaņā ar Būvniecības likumu ēkas nojaukšanai ir nepieciešama būvatļauja, un darbus drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad būvvalde būvatļaujā  veikusi atzīmi par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi. Tas ir būtiski, jo demontējot būvi bez attiecīga projekta, pastāv nelaimes gadījumu iespējamība. Vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka sākotnēji kā Inčukalna novada būvvalde, tā VVD lika  uzņēmējam demontēt minētos angārus bez saskaņota projekta un spēkā esošas būvatļaujas, jo tā pēc VVD lūguma bija apturēta. Cik man zināms, par šo gadījumu tikusi informēta arī parlamentārā Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija.”

Vēstules autors Biedrībai iesniedzis vairāku ar šo gadījumu saistītu dokumentu kopijas un  lūdz sekmēt šādu jautājumu noskaidrošanu:

“Vai pēc līguma laušanas komersanta īpašuma aizturēšana bez atlīdzības uz laiku otrās līgumslēdzējas puses interesēs un tā nodošana izmantošanā citam, ir likumīga? Kā šāda darbība sasaucas ar Civillikuma 878. pantā noteikto, ka viena un tā pati lieta nevar vienā un tajā pašā laikā atrasties vairāku personu valdījumā tā, ka katra no viņām valda visu šo lietu, un Satversmes 105. pantā noteikto, ka “Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.””

Vēstules autors pauž arī bažas, vai ar minēto gadījumu netiks iedibināts bīstams precedents, pēc kura vadoties līguma laušanas gadījumā Pasūtītāja puse  aizturēs jebkura Izpildītāja īpašumu uz laiku, motivējot, ka tas nepieciešams darbu pabeigšanai. Vai valsts iestādei it tiesības šādi pārdalīt mantu, vienam atņemot un citam to nododot, par to vēl maksājot no valsts budžeta, un cik VVD maksās nākamajam komersantam par SIA “Skonto Būve” mantas izmantošanu?

Jautājums ir sabiedriski nozīmīgs, tādēļ vēstulei pievienoto dokumentu kopijas tiks rūpīgi analizētas un, nepieciešamības gadījumā, Biedrība vērsīsies pie attiecīgajām valsts iestādēm ar lūgumu dot šīs situācijas skaidrojumu.

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                           Astrīda Babāne