Konflikta risināšanā iesaistās jaunas institūcijas

 

 

Par samilzušo situāciju strīdā starp mednieku un makšķernieku kolektīviem „Pērkons” un „Zaube” Amatas novada Zaubes pagastā rakstījām 15.februārī  „Reiderisms mednieku kolektīvā”.

Strīdus situācijas risināšanā iesaistās arvien jaunas institūcijas. Nenoliedzami, konflikts pāraudzis tikai divu nevalstisko organizāciju – mednieku kolektīvu  – interešu sadursmi. Tā dziļāka analīze atklāj jau visai sabiedrībai būtiskus likuma pārkāpumus.

Tā kā izveidojusies situācija, kad tikušas aizskartas nevalstiskās organizācijas – MMK „Pērkons” konstitucionālās tiesības un tiek likti šķēršļi tās tiesību realizācijai, Latvijas juristu apvienība un biedrība „Par taisnīgumu un atklātību”  nolēma jautājumu virzīt izskatīšanai Ministru kabineta un NVO sadarbības Memoranda padomes sēdē, kas notika 30. martā.

Situācijas pārliecinošā prezentācijā LJA valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka pasvītroja vairāku valsts institūciju klaji nevērīgo attieksmi pret savu dienesta pienākumu pildīšanu, kas liek domāt par interešu konflikta un iespējamas korumpētības klātbūtni. Kā  izskaidrojams, ka Valsts Mežu dienesta darbinieki – mežziņi, izmantojot dienesta stāvokli un tā dotās iespējas, piespiež meža zemju īpašniekus parakstīt medību līgumus? Kā izskaidrojams, ka Valsts policija atsaka uzsākt kriminālprocesu, ja ir neapstrīdami pierādījumi personas dzīvības apdraudējumam, un, visbeidzot, ar ko izskaidrojama kādas strīdus situācijā iejauktas amatpersonas visatļautības apziņa, kas izpaudusies publiskā pret pastāvošo valsts iekārtu vērstā paziņojumā?

Memoranda padomei uzrādīti arī vairāki viltoti medību līgumi.  Izteikts priekšlikums grozīt normatīvos aktus, kas regulē medību noteikumus, jo patreizējā situācijā apmēram 1/3 medību platību stāvokli neviens nekontrolē.

Kultūras ministrijas pārstāve atzīmēja, ka nepieciešams runāt arī par ētiku nevalstisko organizāciju darbībā, par ko neapšaubāmi liecināja arī izskatāmais jautājums.

Paredzēta zemkopības ministra J.Dūklava un MMK „Pērkons” valdes locekļu tikšanās šī gada 5.aprilī. Par tikšanās rezultētiem Memoranda padomei tiks paziņots.

Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve Rasma Pīpiķe  visai pamatoti atzīmēja, ka izveidojusies dīvaina situācija, kurā nepieciešama NVO Memoranda padomes iejaukšanās, lai valsts institūcijas sāktu risināt savus pienākumus…   Biedrība “Par taisnīgumu un atklātību” turpinās sekot situācijas attīstībai, un informēsim par to arī sabiedrību.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                           Astrīda Babāne

Tikšanās Ogres novada domē

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” un Latvijas juristu apvienības pārstāvji 22. martā tikās ar Ogres novada domes vadību – domes priekšsēdētāju Artūru Manguli, vietniekiem Egilu Helmani un Intu Tamani, izpilddirektoru Pēteri Dimantu.

Tikšanās izvērtās par visai interesantu viedokļu apmaiņu dažādos ar pašvaldību darbību saistītos aspektos. Ogres domniekus ieinteresēja Juristu apvienības valdes priekšsēdētāja Riharda Bunkas stāstījums par līdzdalību Jūrmalas pilsētas Nevalstisko organizāciju Padomes darbā, jo Ogres novadā šādas Padomes nav. Vienlaicīgi tika sniegta informācija par darbu Ministru kabineta un  NVO Memoranda padomē, kurā arī nereti risina jautājumus ,kas tieši attiecas uz vietējo pašvaldību darbību. Domnieki ar atsaucību uzņēma LJA priekšlikumu sarīkot Juristu apvienības un Ogres novada nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanos.

Savukārt par dažādām reiderisma izpausmēm domniekus informēja Astrīda Babāne. Zināms, ka viens no Ogres domes darbiniekiem arī iesaistīts strīdīgā situācijā ar izteiktām reiderisma pazīmēm. Protams, kamēr norisinās tiesvedība saistībā ar šo gadījumu, nekādi tuvāki skaidrojumi netika sniegti. Kā noskaidrojās, domes vadība jau par šo gadījumu bija informēta. Par strīdus situāciju, kurā iesaistīta arī šī amatpersona, informācija ir biedrības mājas lapā 15.02.16. Reiderisms mednieku kolektīvā.

Tikšanās rezultātā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību ar Ogres novada domi.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                            Astrīda Babāne

Neatkarīga profesionāla namu apsaimniekotāja skaidrojums

Atbildot uz 7.03.2016. mūsu mājas lapā publicēto iedzīvotāju lūgumu noskaidrot, cik bieži nama apsaimniekotājam jāveic ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums, kā arī par atskaitīšanos dzīvokļu īpašniekiem , sniedzam neatkarīga profesionāla namu apsaimniekotāja skaidrojumu.

Tehniskā stāvokļa novērtējums pārvaldniekam ir jāveic saskaņā ar 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”. Šajos noteikumos ir noteikts, ka apsekošana,  piemēram, apkures sistēmai, ūdensapgādes sistēmai u.c. jāveic reizi mēnesī, bet pamatkonstrukciju apsekošana reizi gadā.

Par apsaimniekotāja atskaišu sniegšanu ir jābūt atrunātam pārvaldīšanas līgumā. Vispārējs pienākums nodrošināt pārvaldīšanas darba plānu un pārskatu par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi ir noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 15.pantā. Pārvaldnieka pienākums reizi gadā iepazīstināt īpašniekus ar atskati un plānu, bet gada pārskata iesniegšanas kārtība (piemēram, kad jāiesniedz) ir atstāta līdzēju ziņā. Pārvaldniekam atskaitē ir jānorāda nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu, atsevišķi norādot dzīvojamās mājas īpašnieku kopējo parādu par katru attiecīgo dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu, kā arī kopējo parādu par citām no pārvaldīšanas līguma izrietošajām saistībām; datus par maksājumu saistību izpildi iepriekšējā gadā. Tāpat atskaitīšanās pienākums izriet no Civillikuma pantiem, kur pilnvaras ņēmējam ir jāsniedz detalizēta atskaite par sevis veiktajiem pienākumiem.

Šo minēto noteikumu 19.punktā ir noteikts, ja vizuālajā pārbaudē, vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti apstākļi, kas var radīt bojājumu rašanos, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic nepieciešamos pasākumus minēto apstākļu novēršanai.

Par kārtību, kā tas notiek, ir jābūt atrunātam pārvaldīšanas līgumā, bet jāatzīmē, ka dzīvojamās mājas īpašniekiem ir pienākums, nodrošināt nepieciešamo finansējumu pārvaldīšanas uzdevuma veikšanai (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pants). Ja līgumā ir paredzēts, ka tiek veidots uzkrājums, tad avārijas situācijā pārvaldnieks šos līdzekļus var ieguldīt mājā, kā arī, var būt, ka  jau apsaimniekošanas maksā ir iekļauti kaut kādi izdevumi, kas tiek novirzīti tieši remontdarbiem. Tas ir atkarīgs no noslēgtajiem līgumiem un tāmēm. Faktiski pilnvaras ņēmējam, kas ir pārvaldnieks, nav pienākums  ieguldīt savus personisko naudas līdzekļus, bet viņam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai kopība nekavējoties pieņemtu rīcības plānu, un sāktu organizēt nepieciešamo naudas līdzekļu vākšanu, kā arī veikt pirmos nepieciešamos pasākumus situācijas tālākai virzībai.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. un 6. pantu Īpašnieka pienākums, dzīvojamai mājai, kā vides objektam, ir izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana, un kārtējo remontu darbu veikšana, pārvaldnieks darbojas tikai sev dotā uzdevuma ietvaros, tāpēc ļoti svarīgi, kas ir atrunāts līgumā .

Civillikuma 1084.pats nosaka, ka  katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji attiecīgās varas pieprasījumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgi iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā, vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina

Civillikumā ir iekļauts pants, par to personu atbildību, kuru dēļ tiek nodarīti zaudējumi cilvēkiem, kas pārvietojas gar māju, no kuras uz ielas kaut kas nokrīt, vai izlīst. Saskaņā ar minētā likuma 2358. un 2359. pantu “zaudējumu atlīdzība prasāma nevis no ēkas īpašnieka, bet no tā, kas tajā dzīvo, vai kura rīcībā ir nonākusi lieta, kas tālāk var atprasīt naudu no patiesā vainīgā. Šeit ir būtiski atkal atgriezties pie tā, kas ir noteikts līgumā un, vai pārvaldnieks ir rīkojies, lai mazinātu draudus, ja nē, tad atbildība gulstas uz pārvaldnieku, kuram ir nodotas konkrētas funkcijas.

Biedrība “Par Taisnīgumu un atklātību”  šo skaidrojumu nosūtīs arī iesnieguma autorei.

Iestājoties par likumu ievērošanu namu pārvaldīšanas nozarē, kurā, kā redzams, pretrunas un savstarpējas komunikācijas trūkums starp namu apsaimniekotāju, it sevišķi pašvaldības uzņēmumu ” Rīgas namu pārvaldnieks”  un dzīvokļu īpašniekiem jau kļuvuši par normu. Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” aicina iedzīvotājus vērsties biedrībā, lai kopējiem spēkiem šo samilzušo problēmu censtos risināt.

Valdes loceklis

Valerijs Markuns

Iedzīvotāji lūdz noskaidrot, cik bieži nama apsaimniekotājam jāveic ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums

     “Lūdzu palīdziet noskaidrot, vai ir kāda iespēja panākt, lai pašvaldības uzņēmums  “Rīgas namu pārvaldnieks” pārskatītu viņu pārvaldītajās mājās noteikto apsaimniekošanas maksu, un skaidri un nepārprotami iedzīvotājiem atskaitītos, kur paliek mūsu par apsaimniekošanu maksātā nauda. Tāpat lūdzu noskaidrot, vai apsaimniekotājam jāveic ēkai nepieciešamais remonts, ja mājas iedzīvotāju uzkrātās naudas šim nolūkam nepietiek,” ar šādu iesniegumu pie Biedrības “Par taisnīgumu un atklātību“ vērsās rīdziniece Ludmila O. Jāpiebilst, ka ar līdzīgiem jautājumiem rīdzinieki Biedrībā vērsušies jau vairākkārt.

     Iesnieguma autore uzsver, ka ticība tam, ka Rīgas dome objektīvi izvērtēs RNP valdes līdzšinējo darbību, viņai ir zudusi, un vienīgā cerība ir nevalstiskā sektora palīdzība situācijas noskaidrošanā. “Pēc pagājušā gada rudenī notikušā piketa,  kurā rīdzinieki protestēja pret RNP nolaidīgo darbību, mēs cerējām, ka Rīgas dome ieklausīsies savas pilsētas iedzīvotāju domās, un šis pašvaldības uzņēmums pazeminās apsaimniekošanas maksu vismaz par 20%, kā to prasīja piketētāji. Tas nenotika. Nav arī saprotams, kāpēc nav reakcijas uz Valsts kontroles 2015. gadā revīzijā atklāto, ka šī uzņēmuma noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi. Vēlētos arī noskaidrot, kā veidojas māju uzkrājumi nepieciešamajiem remontdarbiem, un kur tiek ieguldīta attiecīgajai mājai paredzētā nauda, ja remontdarbi tai nav nepieciešami. Vai ir iespējams to ieguldīt citu daudzdzīvokļu māju remontos, kurām remonti ir steidzami nepieciešami?”

     Iesnieguma autore lūdz arī Biedrību noskaidrot, cik bieži un kādā kvalitātē daudzdzīvokļu nama pārvaldniekam jāveic ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums, kā arī, vai pārvaldnieka pienākumos ietilpst remontdarbu veikšana, ja mājas pašas uzkrājums šim nolūkam ir nepietiekams, bet ēkai remonts ir neatliekami nepieciešams.

     Biedrība “Par Taisnīgumu un atklātību” jau tuvākajā laikā par minēto jautājumu vērsīsies pēc skaidrojuma pie neatkarīgiem ekspertiem, un iepazīstinās ar šo skaidrojumu arī iedzīvotājus.

 Valdes loceklis

Valerijs Markuns