Mēnesis: 2015. gada decembris
Finanču ministrija un VID pieņēma saprātīgu lēmumu.
- decembrī notika Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda Padomēs sēde , kurā es pārstāvēju Latvijas juristu apvienību.
Ar nedalītu sajūsmu Memoranda padomes locekļi uzņēma Finanču ministrijas pārstāvja paziņojumu par atteikšanos virzīt tālāk tik lielu NVO pārstāvju pretreakciju izraisījušos grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā.
Secinājums – nevalstiskās organizācijas pierādījušas savu spēju ietekmēt nepamatotu normatīvo aktu un to grozījumu virzību un pieņemšanu.
Astrīda Babāne
Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” valdes priekšsēdētāja,
Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece
Iespējama biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ierobežošana.
Piektdien, 11.decembrī, Finanšu ministrijā notika tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai turpinātu diskusijas par Valsts ieņēmuma dienesta virzītajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, kuri paredz ierobežot biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību.
Zināmu izbrīnu radīja fakts, ka nevalstiskajām organizācijām ļoti būtiska jautājuma apspriešanai izvēlēta nelielā Finanšu ministrijas zāle un jau pie iepriekšējās dalībnieku pieteikšanās tika izteikti priekšlikumi nepiedalīties, jo nebūšot vietas kur sēdēt! Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” tomēr piedalījās, arī sēdvieta atradās…
VID sagatavoto grozījumu mērķis ir likvidēt tās negodprātīgās biedrības un nodibinājumus, kuri faktiski veic komercdarbību, tādējādi izvairoties no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas. Saskaņā ar grozījumu projektu, izbeidzama to biedrību darbība, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir 75% vai vairāk no kopējiem ieņēmumiem taksācijas gada laikā vai jebkurā 12 mēnešu periodā, vai arī tās ieņēmumi no saimnieciskās darbības taksācijas gada laikā ir lielāki par normatīvajos aktos notiktajām 500 minimālajām mēnešalgām. VID ieskatā šobrīd konstatēt un pierādīt to, ka biedrība veic saimniecisko darbību un gūst no tās peļņu, var tikai veicot kontroles pasākumus biedrībā, bet līdz tam var pastāvēt konkurences izkropļojums.
Diemžēl neviena biedrība vai nodibinājums, kas atbilstu minētajiem kritērijiem, netika nosaukta.
Savukārt nevalstiskās organizācijas norāda, ka šādu grozījumu pieņemšana nozīmētu visa nevalstiskā sektora, īpaši kultūras organizāciju darba efektivitātes mazināšanu, kā arī daudzu sabiedriski nozīmīgu biedrību un nodibinājumu likvidāciju. Trīsdesmit sešu Latvijas kultūras organizāciju parakstītā vēstulē MK un NVO Memoranda padomei uzsvērts, ka Ministru kabineta 2014. gada 10. novembrī pieņemtais lēmums uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot priekšlikumus likuma grozījumiem bijis nepārdomāts, jo nav ņemts vērā fakts, ka daudzas biedrības un nodibinājumi saimniecisko darbību veic līdzekļu iegūšanai organizācijas mērķu sasniegšanai, kā arī tās attīstībai..
Biedrības “Ascendum” valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce uzsvēra, ka Finanšu ministrijas un VID piedāvātie grozījumi Biedrību un nodibinājuma likumā vissmagāk skars kultūras jomas organizācijas, kuras jau šobrīd cīnās ar nemitīgu līdzekļu piesaistīšanu, lai nodrošinātu kultūras jaunradi un daudzveidību, kā arī šo procesu kvalitāti. Tas noteikti ietekmēs kvalitatīvas kultūras pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tieši nevalstiskās organizācijas nodrošina koncertus, teātra izrādes, kinofilmu seansus, izstādes un daudzas citas kultūras aktivitātes vietās, kur uzņēmējiem mazā iedzīvotāju skaita dēļ tās organizēt nav izdevīgi.
Arī ar kultūras jomu nesaistītas biedrības uzskata, ka VID rosinātie grozījumi ir pretrunā ar biedrību darbības principiem, un piedāvātās likuma izmaiņas ir konkrēts piemērs tam, ka grozījumi likumā tiek radīti nevis tāpēc, lai kaut ko attīstītu, bet tāpēc, lai varētu iekasēt vairāk nodokļus. Biedrības vienmēr pārstāv kādu sociālu grupu intereses, un jebkurus ieņēmumus novirza savu definēto mērķu sasniegšanai. Ja minētie Biedrību un nodibinājuma likuma grozījumi tiks pieņemti, tie būtiski ietekmēs daudzas aktīvas kultūras biedrības un fondus, kas lielu daļu savu ienākumu darbības nodrošināšanai gūst no saimnieciskās darbības ienākumiem, un mazinās to iespējas veiksmīgi darboties un attīstīties.
Nevalstisko organizāciju pārstāvju asā pretreakcija un ar konkrētiem piemēriem argumentētie iebildumi panāca, ka Finanšu ministrijas un VID pārstāvji vienojās par darba grupas izveidi, lai turpinātu darbu pie šiem grozījumiem. Atliek cerēt, ka darba grupā tiks pieaicināti arī NVO pārstāvji .
Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”
Valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.
Ir jautājumi, atbildes no SIA „ Rīgas namu pārvaldnieks” nav…
Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” vairākkārt saņēmusi iedzīvotāju lūgumus pēc palīdzības daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumos un, savu iespēju robežās, centusies palīdzēt šos jautājumus risināt.
Tā arī šodien esam saņēmuši vēstuli no daudzzīvokļu mājas Rīgā, Brīvības ielā dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes un, par cik vēstulē skartie jautājumi ir aktuāli arī visiem pārējiem SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” klientiem, publicējam šo vēstuli nesaīsinātu.
“Internetā ieguvām informāciju par biedrību „Par taisnīgumu un atklātību” un , spriežot pēc Jūsu mājaslapā ievietotā materiāla, arī jautājums par māju apsaimniekošanu ir bijis Jūsu redzeslokā. Tādēļ griežamies pie Jums, kā nevalstiskas organizācijas, cerot saņemt konsultāciju un atbalstu, lai tālāk risinātu jautājumu par mūsu dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, ar ko patlaban nodarbojas Rīgas pilsētas pašvaldības uznēmums SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.
Cik zināms, tad Latvijas Republikā joprojām ir spēkā Informācijas atklātības likums, kurš nosaka vienotu kārtību, kādā ikviens ir tiesīgs pieprasīt, saņemt un izmantot informāciju, kas ir valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu rīcībā un attiecas uz to īstenotajiem pienākumiem. Ņemot vērā, ka “Rīgas namu pārvaldnieks” iedzīvotāju tiesības iegūt no uzņēma informāciju un skaidrojumu par tā darbībām acīmredzami ignorē, uzskatām par nepieciešamu lūgt nevalstiskās organizācijas līdzdarbību namu apsaimniekošanas maksu veidojošo komponenšu noskaidrošanā un izlietošanā, kā arī RNP lomu zemes piespiedu nomas maksas noteikšanā.
Kad nodibinājās pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” , tika minēta gan administratīvo un pakalpojumu izmaksu samazināšana pēc namu pārvaldīšanas uzņēmumu apvienošanas, gan pakalpojumu kvalitātes uzlabošana. Tomēr izmaksas nesamazinājās, bet pakalpojumi kļūst arvien nekvalitatīvāki.
Jā, patiešām pēc SIA ‘’Rīgas namu pārvaldnieks” dibināšanas 2011. gadā apsaimniekošanas maksa 2012.gadā samazinājās no Ls 0,3367 līdz Ls 0,3123 (t.i. 0,4443 EUR) . Toties sākot ar 2014. gadu, pārejot uz eiropas valūtu, maksa palielinājas un sastādīja jau 0,46360 EUR, bet 2016.gadā plānots jau 0,46669 EUR !
Tas pats notiek arī ar plānotiem nākamo periodu remontdarbu izdevumiem, kurus iedzīvotāji regulāri uzkrāj savas mājas remontiem, sākot ar 2012. gadu, kad bija noteikta iekrājuma maksa par m3 0,0439, 2013.gadā – 0,10580, 2014.g.- 0,2278, bet 2016.gada plānā jau 0,2478, ar ko vēl palielinājas maksājuma slogs uz iedzīvotājem.
Dzīvokļa īpašnieki tomēr veic uzkrājumus remontiem, saprotot, ka tā ir nepieciešama lieta, lai uzturētu mūsu māju daudz maz normālā stāvoklī. Bet, ja paskatīsimies uz to līdzekļu izlietošanu, tad lieta ir bēdīga. 2014.gadā pirmo reizi bija ieplānoti remontu darbi 6 942 EUR apmērā, bet izpildījums sastādīja tikai 85 EUR. Vai patiešam mājai, kura uzbūvēta 1985. gadā, nav nepieciešami remontu darbi?
Līdz 2015. gada sākumam tika uzkrāta jumta remontam nepieciešama summa, bet namu apsaimniekotājs neuzņēmās rīkot iepirkumu un nodrošināt jumta remontu darbus. Mājas iedzīvotāji uzņēmās organizēt visus nepieciešamos pasākumus, lai jumta remonts tika veikts līdz lietus un sniega sezonai: meklēt remonta izpildītāju, savākt dzīvokļa īpašnieku parakstus (kas nav tik vienkārši, jo daudzi īpašnieki iznomā ekspluatācijā ļoti dārgus dzīvokļus, daži dzīvo ārzemēs un tml.), noslēgt trīspusēju līgumu, un nodrošināt darba fronti remontu izpildītājam. Vai tiešām tas viss bija jādara mājas iedzīvotājiem pašiem?
Saskaņā ar pieejamo informāciju, 2015. gada augustā Valsts kontrole revīzijā secināja, ka RNP noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi, un apsaimniekotāja veiktais aprēķins 2014.gadā nav izsekojams un salīdzināms ar faktiskajiem izdevumiem. No Valsts kontroles atzinuma izriet, ka pārvaldīšanas maksā tikuši iekļauti nepamatoti un nelietderīgi izdevumi, kā arī nelikumīgi un neefektīvi izdevumi. RNP pēc šā atzinuma saņemšanas tā arī nepubliskoja datus par to, kādi ir apsaimniekošanas maksas faktiskie izdevumi, cik liela daļa no tiem tiešām tiek izmantota ēkas apsaimniekošanas reālajām vajadzībām. Pastāv pamatotas aizdomas, ka līdzīga situācija ir arī ar mūsu daudzdzīvokļu namu.
Šī gada 28. oktobrī notika pikets pret RNP nolaidīgo darbību, kurā tika prasīts samazināt apsaimniekošanas maksu vismaz par 20%, nodrošināt ātrāku sūdzību izskatīšanu un reakciju uz tajās minētajiem faktiem, kā arī nepieļaut turpmāku RNP apsaimniekošanā esošo ēku sabrukšanu. Uz iedzīvotāju protestiem, kā arī uz piketa laikā tapušo petīciju, nereaģēja ne SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, ne arī šā uzņēmuma kapitāldaļu vienīgais turētājs – Rīgas dome. Pilsētas mērs, aizbildinoties ar nepieciešamību sagaidīt domes Audita un revīzijas pārvaldes RNP sāktās pārbaudes rezultātus, no konkrētas rīcības izvairījās. Mūsu šaubas par iedzīvotāju maksāto līdzekļu godprātīgu izmantošanu vēl pastiprina 29. novembrī LTV raidījuma “De facto” publiskotā informācija par Rīgas domes Saskaņas centra deputāta nodarbināšanu “Rīgas namu pārvaldniekā”. Deputāts TV sižetā izteicās, ka algu viņam maksājot par to, ka viņš nodrošinot darbiniekiem kancelejas preces, un skatoties, kādi ir darba apstākļi un krēsli!!! Vēlos uzsvērt, ka alga, kuru minētais deputāts saņem par “krēslu apskatīšanu”, arī veidojas no RNP apsaimniekoto ēku iedzīvotāju maksātajām apsaimniekošanas maksām, tajā skaitā no mūsu personīgajiem maksājumiem. Tanī pat laikā Rīgā ir desmitiem RNP pārvaldītu ēku, kuras ir katastrofālā tehniskā stāvoklī, dažas no tām pat uz sabrukšanas robežas.
No nākamā gada 1. jūlija apsaimniekošanas maksai tiks piemērots pievienotās vērtības nodokļa likme 21%, un kopējā dzīvokļu rēķinu ikmēneša maksa pieaugs. PVN tiks piemērots arī zemes nomas maksai. Saskaņā ar likumu, piespiedu nomas maksa nedrīkst būt lielāka par 6% no zemes kadastrālās vērtības. Nomas līgumus, pildot starpnieka funkciju, starp zemes īpašnieku un ēku iedzīvotājiem savās apsaimniekotajās mājās, slēdz “Rīgas Namu pārvaldnieks”. Teorētiski līguma slēgšanas procesā var piedalīties arī kāds no dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi sekojot līdzi, vai dzīvokļu īpašnieku intereses tiek ievērotas. Taču šādam pārstāvim nepieciešams mājas kopsapulces pilnvarojums, bet apsaimniekotājs ar informācijas sniegšanu par gaidāmo nomas līguma slēgšanu un kopsapulces sasaukšanu nesteidzas, kā arī neizskaidro iedzīvotājiem, kādēļ konkrētajai ēkai piemērots tieši tāda piespiedu nomas maksa. Uzskatām, ka šāda RNP pieeja dzīvokļu īpašnieku vitālajām interesēm ir augstākā mērā nosodāma.
Šajā situācijā mēs vēlētos noskaidrot, kādi konkrēti pakalpojumi ietilpst apsaimniekošanas maksā; cik liela daļa no tās aiziet RNP valdes un administratīvā aparāta uzturēšanai; kur iespējams pārliecināties, vai mājai “pierakstītie” darbi patiešām ir veikti, cik labā kvalitātē tas darīts, un cik lielu naudas summu minētie darbi izmaksājuši. Lūdzam Jūsu atbalstu, jo uz mūsu pieprasījumiem izsmeļošu atbildi RNP nesniedz.
Vēstuli parakstījusi Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja.
Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” tuvākajā laikā ar šo vēstuli iepazīstinās attiecīgās Rīgas domes institūcijas, kā arī lūgs sadarbības partnera – Latvijas juristu apvienības viedokli.
Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”
Valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne
bpta.lv 