Notiks Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības Memoranda īstenošanas padomes sēde

NVO  un MK sadarbības Memoranda īstenošanas padomes sēde notiks 25. maijā. Dienaskārtības galvenais jautājums – Padomes darba organizācija. Jāatzīmē, šī būs ļoti būtiska sēde, kurā izvērtēs līdzšinējo padomes darba organizāciju un risinās  turpmākās darba organizācijas jautājumus. Memorandu parakstījušas nevalstiskās organizācijas Padomē pārstāv astoņi aizklātā balsošanā ievēlēti Padomes locekļi, viens no kuriem ir Latvijas juristu apvienība, ar kuru biedrībai „Par taisnīgumu un atklātību” noslēgts sadarbības līgums, kas dod iespēju biedrībai aktuālos jautājumus  deleģēt izskatīšanai visos LJA pārstāvniecības līmeņos, kā arī tieši piedalīties šo jautājumu izskatīšanā kopā ar  LJA pārstāvjiem.

Biedrības mājas lapā veiksmīgā sadarbība ar Latvijas juristu apvienību atspoguļota vairākkārt.  Šādas sadarbības ietvaros arī notika  Latvijas juristu apvienības organizētā tikšanās ar Ministru prezidenta padomnieci juridiskajos jautājumos Evu Upīti, kur man bija iespēja sniegt informāciju par dažiem biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” darbības aspektiem un valsts tautsaimniecībai aktuālu problēmu būvniecības nozarē saistībā ar biedrības rīcībā esošo informāciju.

Par šo jautājumu biedrības mājas lapā  informācija  sniegta 20. maijā.

Savukārt šīs tikšanās galvenais mērķis bija informēt padomnieces kundzi par Latvijas juristu apvienības viedokli par Memoranda padomes darba organizāciju.

Viedokli prezentēja LJA valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka.

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību” vārdā visnotaļ atbalstīju LJA viedokli par nepieciešamību pēc katras reālās pārstāvības deleģētajam pārstāvim atskaitīties tuvākajā Memoranda padomes sēdē, ieviešot darba kārtībā pastāvīgu pozīciju – Memoranda padomes pārstāvju ziņojumi par pārstāvības gaitu. Attiecībā uz pašas Memoranda padomes sēžu satura uzlabošanu LJA piedāvā iekļaut katrā sēdē tematisko jautājumu par stāvokli konkrētās nozares NVO, šāda informācija būtu ļoti noderīga ministriju valsts sekretāriem.

Tikšanās laikā izskatīts arī jautājums par pārmetumiem LJA, ka pārāk daudz Memoranda padomes pārstāvji ir tieši no Latvijas juristu apvienības. Šie pārstāvji ir pieteikti vispārējā kārtība un tiem nav bijušas nekādas izvirzīšanas priekšrocības attiecībā pret citām organizācijām. Protams, kā pasvītroja Bunkas kungs,  LJA  labprātīgi atsauks jebkuru savu pārstāvi, ja jaunpiedāvātā kandidatūra kompetences līmenī izrādīsies augstāka.

Atbalstāms arī LJA priekšlikums attiecībā uz Memoranda padomes pārstāvjiem citās institūcijās – aizklātās vēlēšanās šos pārstāvjus ievēlēt uz diviem gadiem.

Padomnieces kundze pateicās par sniegto informāciju.

Kā konkrēti risināsies  jautājumi par Memoranda padomes darba organizāciju, uzzināsim 25. maijā.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                  Astrīda Babāne

Tikšanās ar Ministru prezidenta padomnieci juridiskajos jautājumos Evu Upīti

 Šodien, 20.maijā, tikos ar Ministru prezidenta padomnieci juridiskajos jautājumos Evu Upītes kundzi. Izvērtās visnotaļ interesanta un lietderīga diskusija par vairāku ar valsts labas pārvaldības jautājumiem saistītu problēmu tiesisko risinājumu, tostarp nesamērīgi lielo valsts ierēdņu nodarbinātību dažādu informatīvu datu pieprasīšanā, apstrādē un tālākvirzīšanā, faktiski neatrodot laiku un iespējas izskatīt valsts iedzīvotājiem tiešām būtiskas problēmas. Piemērs – dažādu ES regulu piemērošana tautsaimniecības nozarēs, tās nevajadzīgi pastiprinot un radot problēmas šo regulu praktiskā pielietojumā.

Kā konkrētu piemēru minēju uzņēmēju, kurš biedrību  „Par taisnīgumu un atklātību” informēja par savām peripetijām A1 sertifikāta saņemšanā šeit Latvijā, kur pārmērīgi birokrātiskas pieejas dēļ, sertifikāta saņēmšana ieilgtu vairāku mēņešu garumā, bet uzņēmējs līdz ar to zaudētu izdevīgo līgumu ārzemēs. Rezultātā uzņēmējs bija spiests savu firmu reģistrēt Igaunijā, kur A1 sertifikāta saņemšanai bija nepieciešamas tikai dažas dienas un kļūt  par  Igaunijas nodokļu maksātāju.

Šī informācija  Upītes kundzi zināmā mērā šokēja un viņa nolēma pieprasīt skaidrojumu no sertifikāta A1 izsniedzēja –  VSAA  par Latvijā pastāvošo kārtību  minētā sertifikāta izsniegšanā.

Līdztekus minētajām problēmām pārrunātas arī Latvijas juristu apvienības inicētās tēmas, kā par EM Būvniecības padomi, par prasībām biedrību, kurām deleģētas vairākas valsts pārvaldes funkcijas, valdes locekļiem pārvaldīt valsts valodu un dažām citām sabiedriski nozīmīgām problēmām, tostarp Nevalstisko organizāciju un MK sadarbības Memoranda  padomes darbību.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                         Astrīda Babāne

 

Pieskatīs amatpersonas un ātrāk identificēs nodokļu nemaksātājus

2016.gada pavasaris atnesis vairākus nozīmīgus grozījumus likumdošanas aktos, kuri ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju un ikvienu banku klientu. Vieni no nozīmīgākajiem ir grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, saskaņā ar kuriem ir paplašināts politiski nozīmīgi personu loks. Kredītiestādes jau atzinušas, ka jaunās normas attieksies uz diezgan daudziem Latvijas iedzīvotājiem, un bankām, visticamāk, būs nepieciešami papildus līdzekļi šo klientu monitorēšanai. Tomēr jāpiebilst, ka par sevis kā politiski nozīmīgas personas identificēšanu ir atbildīgs pats klients. Respektīvi, viņam šīs ziņas būs jāsniedz ar kredītiestāžu speciāli izstrādātu anketēšanu.

Ja iepriekš bankām bija pienākums pievērst pastiprinātu uzmanību politiski nozīmīgām personām, t.i. ministriem, deputātiem, augsta līmeņa amatpersonām utml. no citām valstīm – tā saucamajiem nerezidentiem, tad tagad zem lupas nokļuvušas arī visas Latvijas valsts amatpersonas – ministri, Saeimas deputāti, pašvaldību vadītāji, jebkura līmeņa tiesas tiesneši, valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļi u.c. Līdztekus šīm personām bankas pastiprināti pārbaudīs arī viņu laulātos, brāļus, māsas, vecākus, vecvecākus un mazbērnus. Likuma mērķis ir ierobežot korupcijas risku un raudzīties, vai amatpersonas prettiesiski nesaņem kādu labumu, izmantojot sava amata sniegtās iespējas, un vai caur radinieku kontiem nenotiek “netīrās” naudas legalizācija. Cita starpā tiks vētīti arī tādu personu darījumi, kurus ar šīm politiski nozīmīgajām personām saista “citas ciešas attiecības”. Diemžēl likumā nav detalizēti noteikts, ko īsti šīs “citas ciešās attiecības” nozīmē – vai tās ir darījumu attiecības, kādreizējo studiju biedru attiecības, draudzība vai intīmas attiecības. Visticamāk, likuma piemērošanas prakse visu noliks savās vietās, taču pagaidām šīs ļoti plaši interpretējamās normas dēļ nav izslēgti dažādi kāzusi.

1. aprīlī stājās spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, saskaņā ar kuriem kredītiestādēm būs jāziņo VID par visiem fizisko un juridisko personu veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem nodokļu jomā. Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai informāciju par aizdomīgiem darījumiem saņemtu ne tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, bet tā nekavējoties nonāktu arī VID.

No likuma Par nodokļiem un nodevām grozījumu anotācijas izriet, ka VID vēlas saņemt no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan gadījumos, kad attiecīgā persona nodokļu jomā veikusi administratīvi sodāmu likumpārkāpumu, gan gadījumos, kad persona pastrādājusi jau krimināli sodāmu noziedzīgu nodarījumu. Tomēr šādas VID vēlmes īstenošana varētu būt visai problemātiska. Proti, atbilstoši likuma grozījumiem kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā tikai gadījumā, ja attiecīgais darījums būs atzīstams par aizdomīgu arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē. Savukārt NILLTFN likums par aizdomīgiem atzīst darījumus, kuri rada aizdomas, ka tajos iesaistītie līdzekļi ir iegūti krimināli sodāma nodarījuma rezultātā. Tātad būtībā VID saņems ziņojumus tikai par tādiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, attiecībā uz kuriem kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs radušās aizdomas par krimināli sodāmu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt izvairīšanās no nodokļu nomaksas būs krimināli sodāma tikai tad, ja tā valstij vai pašvaldībai būs radījusi zaudējumus vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmērā.

Vērtējot, kuri darījumi ir aizdomīgi, kuri ne, kredītiestādēm būs jāvadās pēc 18 likumā noteiktajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Tās ir šādas:

1) privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi;

2) šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms;

3) ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām;

4) nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu;

5) darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību);

6) darījumā izmantots viltots dokuments;

7) aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu;

8) nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas;

9) privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 euro vai vairāk;

10) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

11) uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.);

12) klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits;

13) konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām;

14) konts ir tālu no klienta rezidences;

15) klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam;

16) darījums ir klientam netipisks;

17) klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa);

18) neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme.

Jāatzīmē, ka vairākas no šīm pazīmēm ir subjektīvi traktējamas, un tātad, ja viena kredītiestāde saskatīs aizdomīguma pazīmi apstāklī, ka juridiskā persona ir reģistrēta, teiksim, Latvijā, bet konts tai ir Igaunijā, tad citai kredītiestādei tā var šķist saprotama lieta.

No portāla www.procesilatvija.lv

„Apsolītā zeme ‘’ uzņēmējiem – Igaunija

Mēs jau rakstījām par uzņēmēju, kas, lai saņemtu A 1 sertifikātu ,Latvijas iestāžu birokrātijas dēļ  nevēlēdamies zaudēt izdevīgus pasūtījumus Zviedrijā un Somijā, bija spiests savu uzņēmumu reģistrēt Igaunijā, kur šo sertifikātu saņēma pāra dienu laikā un kļuva par nodokļu maksātāju mūsu kaimiņzemē.

Latvijas uzņēmēji Igauniju savā ziņā uzskata par ko līdzīgu “apsolītajai zemei”. Mūsu kaimiņvalstī ir ievērojami mazāka birokrātija, labvēlīga attieksme pret uzņēmējiem (netiek a priori pieņemts, ka visi ir blēži un shēmotāji), un pats galvenais, šī valsts ir pievilcīga ar savu diezgan vienkāršo un saprotamo nodokļu sistēmu. Igaunijas nodokļu sistēmas pamats ir vienotais ienākuma nodoklis ar likmi 21% no neto ienākumiem. Kopš 2000. gada uzņēmumu ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli tikai tad, ja tiek izņemta peļņa. Kopš 2010. gada uzņēmējsabiedrību Igaunijā var nodibināt apmēram stundas laikā, bet kopš 2011. gada iespējams nodibināt arī uzņēmumu, kura pamatkapitāls ir tikai viens eiro. Kopš 2014. gada Igaunija piedāvā ikvienam pasaules iedzīvotājam iegūt e-identifikācijas kartes un kļūt par šis valsts e-rezidentu.

Ar šo iniciatīvu Igaunijai saistīti ambiciozi mērķi – tā cer kļūt par e-komercijas lielvaru, un līdz 2025. gadam piesaistīt valstij 10 miljonus “digitālo igauņu”. Ko Igaunija viņiem var piedāvāt? Atbilde ir vienkārša – tā ir iespēja piekļūt daudzajiem Igaunijas valdības un privātā sektora e-pakalpojumiem, kas ļauj samazināt uzņēmējdarbības administratīvās izmaksas.

Šis pakalpojums īpaši pievilcīgs ārvalstu investoriem šķiet tāpēc, ka nav jātērē līdzekļi ceļa izdevumiem, juristu nodevām, kurjeru apmaksai un darba stundām. E-dzīvesvieta ļauj visus administratīvos darbus paveikt internetā. Starp citu, arī igauņi paši savus nodokļus kārto tīmeklī, digitālo parakstu izmantojot visdažādākajos darījumos, sākot no bankas maksājumiem līdz pat līgumu slēgšanai. Igaunijas valsts iedzīvotājiem pašlaik piedāvā 600 pakalpojumus, bet uzņēmējiem pat 2400 pakalpojumus.

E-rezidence ļauj uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem tiešsaistē ātri uzsākt un veikt uzņēmējdarbību neatkarīgi no atrašanās vietas. Piemēram, pieteikties konta atvēršanai bankā un veikt banku pārskaitījumus tiešsaistē; piekļūt starptautiskiem maksājumu pakalpojumu nodrošinātājiem; deklarēt nodokļus tiešsaistē; attālināti parakstīt līgumus; kā arī vieglāk piekļūt ES tirgiem u.c. iespējas.

Igaunija vēlas pasaulē būt atzīta kā vadošā digitālā sabiedrība un e-ekonomika, e-rezidences izveidošana ir nopietns solis šā mērķa sasniegšanai. 2016. gada februārī pasaulē vadošā biržu kompānija Nasdaq (NDAQ) un Igaunija sniedza kopīgu paziņojumu, ka Igaunijas digitālā identifikācijas platforma e-rezidence atbalstīs blokķēdes (“blockchain” ) tehnoloģijā izstrādātu elektroniskās balsošanas sistēmu, kas dos iespēju Nasdaq Tallinn biržā kotēto uzņēmumu akcionāriem piedalīties akcionāru sapulcēs tiešsaistē un balsot elektroniski. Pilotprojektu iecerēts uzsākt jau šogad, un tas ļaus Igaunijas iedzīvotājiem vai e-rezidentiem piedalīties biržas uzņēmumu korporatīvajā pārvaldībā ērtāk un drošāk. Pēc Nasdaq ziņotā, digitālā identifikācijas platforma būtiski paplašina iespēju autentificēt akcionārus e-balsošanas pakalpojumu izmantošanai, kamēr blokķēdes tehnoloģija balsis ļaus ātri un droši piereģistrēt, tādējādi paātrinot balsošanas norisi, kas līdz šim bijis darbietilpīgs un sadrumstalots process.  Šī iniciatīva bija jau otrais Nasdaq īstenotais “blockchain” projekts. Pirmais bija platforma Nasdaq Linq, kurā iespējams emitēt vērtspapīrus, kuri netiek kotēti biržā.

Protams, laikmetā, kad internets tiek izmantots visdažādāko kibernoziegumu veikšanai, ļoti aktuāls ir arī drošības jautājums. Tādēļ Igaunijas valdība uzņēmusies atbildību par e-rezidentu identificēšanu, un šaubu gadījumā šis pakalpojums vienkārši tiek atteikts.

Lai pieteiktos e-dzīvesvietai, potenciālajam “e-igaunim” ir jāpaskaidro sava saistība ar Igauniju vai jāpamato sava interese par digitālo pakalpojumu izmantošanu. Pagaidām potenciālajam Igaunijas digitālajam iedzīvotājam vismaz vienu reizi ir jāierodas Igaunijā, lai sniegtu savus biometriskos datus policijai un robežsardzei, tomēr drīzumā šos e-pakalpojumus varēs saņemt arī caur Igaunijas vēstniecībām visā pasaulē. Jāpiebilst, ka e-dzīvesvietas reģistrēšana Igaunijā citu valstu pilsoņiem nedod iespēju iegūt tiesības uz Igaunijas pilsonību, dzīvot Eiropas Savienībā vai to apmeklēt. E-rezidence negarantē arī automātisku bankas konta atvēršanu – tas notiek tikai pēc banku pašu ieskatiem. Vairāk informācijas: e-resident.gov.ee

Rita Krasta, publiciste