Kārtējais reiderisma paveids

Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” saņēmusi informāciju par kārtējo reiderisma izpausmi. Šoreiz, pamatojoties uz   tiesas spriedumu par kopīpašuma izbeigšanu un īpašuma pārdošanu izsolē, pārdošanas rezultātā iegūto naudu sadalot kopīpašnieku starpā proporcionāli katram piederošās domājamās daļas lielumam, visnotaļ iespaidīgu summu cer saņemt kāda kundze, kura nesen īpašumtiesības uz pusi no kopīpašuma ieguvusi visai apšaubamā ceļā.  Pārējiem četriem kopīpašniekiem, kas šajā namā dzīvo jau daudzus gadu desmitus un ieguldījuši tā uzturēšanā un labiekārtošanā ievērojamus līdzekļus, atliks samierināties ar tādu atlikušās izsolē iegūtās summas daļu, par kuru jaunu apdzīvojamo platību iegādāties nav reāli. Faktiski šie cilvēki tiks vienkārši izlikti uz ielas.

Protams, ar šādu LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu cilvēki nav mierā un tiek gatavota kasācijas sūdzība. Ņemot vērā, ka tiesvedība turpinās, savās tiesībās aizskartie iedzīvotāji ar sūdzību griezušies arī Latvijas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā, atturējāmies nosaukt kopīpašuma adresi un lietā iesaistīto personu vārdus.

 

Īsumā lietas apstākļi ir sekojoši

1. ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma kopīpašnieki (viņu pēcinieki, ģimenes locekļi), savu īpašuma daļu kopīpašumā ir ieguvuši no Latvijas valsts VAS ”Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”, personā, kad ticis noslēgts pirkuma līgums, izmantojot Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktās tiesības nopirkt izsolē no valsts par privatizācijas sertifikātiem nekustamā īpašuma daļas atbilstoši viņu īrēto dzīvokļu platībai. Tātad kopīpašums ir izveidots nevis pēc privātas gribas, bet uz likuma pamata, un ½ domājamās daļas kopīpašnieki, iegūstot savā īpašumā šo kopīpašuma daļu ir bijuši pārliecināti par to, ka no dzīvojamo telpu īrniekiem, kļūstot par īpašniekiem viņu un viņu ģimenes locekļu īpašumtiesības uz viņu vienīgo mājokli aizsargā valsts.

 

2. Iegūstot īpašumā īrēto dzīvojamo platību, kopīpašnieku vienīgais mērķis ir bijis kļūt par sava dzīvokļa īpašnieku, tādejādi pilnībā realizējot savas īpašumtiesības, kas ietver arī pienākumu rūpēties par īpašumu, ko viņi līdz šim ir arī darījuši. Līdz ar to kopīpašnieki atbilstoši tiesiskās paļāvības principam, uzskata, ka viņu tiesības valdīt un lietot kopīpašuma daļu, uz kuru viņu īpašumtiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, ir saistītas ar konkrētu dzīvojamo platību kopīpašumā. Savukārt kopīpašniekam – A. J., kurš savas īpašumtiesības uz kopīpašuma daļu nav ieguvis uz likuma, bet civiltiesisku darījumu- dāvinājuma un pēc tam pirkuma līguma pamata, pastāvēja iespēja pie darījumu slēgšanas pieaicināt kopīpašniekus un vienoties par lietošanas kārtību kopīpašumā, tādejādi respektējot nekustamā īpašuma sociālo funkciju un kopīpašnieku kopīgās intereses. Kopīpašnieks A.J., kaut arī tam pieder puse no kopīpašuma, nekad nav piedalījies tā apsaimniekošanā ,labiekārtošanā un uzturēšanā.

 

3. Līdz tiesas sprieduma saņemšanai kopīpašniekiem bija pamats uzskatīt, ka īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu, aizsargā valsts ar tiesību normu sistēmu, respektējot īpašnieka gribu, kā iegūstot īpašumtiesības, tā arī tās izbeidzot tās. Kopīpašniekiem bija pamats uzskatīt, ka viņus aizsargā gan normatīvajā regulējumā nostiprinātais nekustamā īpašuma piederības princips, gan Latvijas Republikas Satversmes 105.pants, kas savukārt aizsargā vienu no galvenajām cilvēka pamattiesībām. Bet tā kā tiesa ir lēmusi, ka apmierināma viena kopīpašnieka prasība par kopīpašuma izbeigšanu, pārdodot visu nekustamo īpašumu izsolē, ignorējot pārējo kopīpašnieku ar Satversmi aizsargātās īpašuma tiesības, tad tiek grauta paļāvība uz samērīguma principa ievērošanu, kuru par būtisku cilvēktiesību aizsardzības kontekstā ir atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, tiek grauta ticība demokrātiskas valsts pamatprincipiem.

Kopīpašnieki pamatoti uzskata, ka ar šādu tiesas spriedumu tiek apdraudētas tiesiskas valsts pamatvērtības, tiek atbalstīta visatļautība, burta kalpība, reiderisms. Šāds tiesas spriedums neatbilst izpratnei par taisnīgumu,.

 

4. Kopīpašnieki uzskata, ka Civillikuma 1055.panta kontekstā nav viennozīmīgi vērtējams fakts, ka tiesvedības laikā A. J. sev piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma, slēdzot divus darījumus, dāvinājuma un pēc tam pārdošanas līgumus, ir atsavinājis citai personai, kuru tiesa 2009.gada 17.martā ir atzinusi par A. J. tiesību pārņēmēju.

 

5. Šie līgumi būtu atzīstami par spēkā neesošiem, pamatojoties uz Civillikuma 1415.pantu, jo cita starpā ir vērsti uz kopīpašnieku likumīgo pirmpirkuma tiesību apiešanu, īpašuma sociālās funkcijas mazināšanu, kopīpašnieku interešu kopuma ignorēšanu. Un tā kā prettiesiski nodibinātas saistības nevar radīt paliekošas tiesiskās sekas, tad arī izvērtējama pirkuma līguma, kas noslēgts 2008.gada 9.decembrī, spēkā esamība.

 

6. Kopīpašnieki pamatoti uzskata, ka tiesas konstatējums, ka – nav būtiskas nozīmes apstāklim, kādā apmērā katrs no kopīpašniekiem ir piedalījies kopīpašuma uzturēšanā un apsaimniekošanā, grauj un degradē sabiedrības izpratni par to cik lielā mērā īpašnieks pats ir atbildīgs par savu īpašumu neatkarīgi no tā vai viņš ir tā valdītājs.

Atliek vien cerēt, ka LR Ģenerālprokuratūra noprotestēs minēto tiesas spriedumu kā likumam neatbilstošu. Pretējā gadījumā, ja stāsies spēkā tiesas spriedums par piespiedu izsoli, tas radīs precedentu šādai kopīpašumu dalīšanas formai, faktiski akceptējot vēl vienu reiderisma paveidu!

Turpināsim sekot lietas virzībai un informēsim mūsu lasītājus.

 

Pateicamies Mag. Iur Barbai Girgensonei par saturīgu analīzi no tiesiskuma viedokļa.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes priekšsēdētāja                                        Astrīda Babāne

Vai ziniet, kas notiek jūsu bankas kontā?

 informatīvs foto

Situācija ar 88 gadus veco pensionāri, kurai banka “Citadele” pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu  līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas likuma prasībām, slēdza bankas kontu, apliecina, ka pensionāri viegli  var kļūt par negodprātīgu radinieku, paziņu vai krāpnieku upuriem. Neviena kredītiestāde neslēgs klienta kontu, ja tajā ik mēnesi ienāks tikai legāli saņemtā alga, pensija vai citi saprotami ienākumi. Tā notiek tikai gadījumos, kad naudas plūsma klienta kontā atbilst kādai no Ministru Kabineta noteikumos definētajām neparasta darījuma pazīmēm, un bankas veiktajā pārbaudē aizdomas apstiprinās.

Pensionāre, kura jau divus mēnešus nav saņēmusi viņas kontā ieskaitīto pensiju, vēstulē bankai raksta: “Pašlaik paziņojat, ka esmu nodarbojusies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Lūdzu sniegt skaidrojumu, kā es – godīga, visu mūžu Latvijas labā strādājoša, tagad pensionāre un invalīde, esmu piedalījusies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā?”  No vēstules noprotams, ka “Citadeles” bankas pakalpojumus viņa izmanto tādēļ, ka tās filiāle atrodas tuvu pie sievietes mājām. Tas ļauj secināt, ka internetbanku kundze neizmanto, un tātad arī nevar kontrolēt, kas viņas kontā īsti notiek. Ir skaidrs, ka saņemot tikai pensiju un, iespējams, arī kādu finansiālu palīdzību no bērniem, šāda situācija rasties nevarētu.

Ministru kabineta noteikumos par neparasta darījuma pazīmju sarakstu ir skaidri formulēts, kādos gadījumos bankai klienta darījumiem jāpievērš īpaša uzmanība. Attiecībā uz kredītiestādēm neparasts ir darījums, kurš atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

• darījums, kurā izmantota skaidra nauda, kuras summa ir 60 000 euro un vairāk (izņemot algu, pensiju un sociālo pabalstu izmaksu, kredītus, starpbanku norēķinus);
• darījums 2 000 euro apmērā un vairāk, kurā monētas vai banknotes ar mazu nominālu apmainītas pret banknotēm ar lielāku nominālu (vai otrādi) vai pret citām banknotēm ar tādu pašu nominālu;
• klients, izmantojot kredītkartes vai citas norēķinu kartes, mēneša laikā izņem skaidrā naudā 60 000 euro un vairāk;
• klients, kuram nav konta attiecīgajā kredītiestādē, pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā par summu, kuras ekvivalents ir 8000 euro un vairāk.

Visas bankas Latvijā pievērš pastiprinātu uzmanību summām, kas klientu kontos ienāk ārpus ierastās naudas plūsmas un kurām nav loģiska izskaidrojuma. Tātad ja cilvēks katru mēnesi saņēmis tikai pensiju, bet pēkšņi viņa kontā sāk apgrozīties neskaidras izcelsmes lielas naudas summas, banka šai situācijai noteikti pievērsīs uzmanību. Jo īpaši gadījumos, kad minētās summas būs ieskaitītas cilvēka kontā ar bankomāta starpniecību.

Pensionāriem jābūt uzmanīgiem arī attiecībā uz bērnu, mazbērnu, paziņu lūgumiem ļaut viņu kontu izmantot kādiem saviem darījumiem. Diemžēl nav retas situācijas, kad cilvēku aizdomīgos darījumos, viņam pašama neapzinoties, iesaista tieši radinieki vai paziņas. Tāpat ikvienam jāņem vērā, ka savus datus par internetbanku, tās paroles, maksājumu kartes PIN kodu vai maksājumu karti nekādā gadījumā nedrīkst nodot citām personām, jo tas var tikt izmantots ļaunprātīgi. Latvijā nav mazums gadījumu, kad cilvēki, jo īpaši veci un vientuļi, pašiem nezinot kļuvuši par dažādu firmu-viendienīšu direktoriem, un pat šķietami parakstījuši ar PVN atmazgāšanu vai citām nelikumīgām darbībām saistītus dokumentus. Jāatceras, ka krāpnieki sākotnēji par savu upuri ievāc visu iespējamo informāciju, tajā skaitā arī par viņa paradumiem internetbankas lietošanā. Cilvēks, kurš internetbanku nelieto, parasti nespēj arī izkontrolēt naudas plūsmu savā kontā. Tāpēc šādos gadījumos ieteicams reizi mēnesī no kredītiestādes palūgt sava konta izrakstu.

Ja nu tomēr klienta kontā tiešām notikuši darījumi, kuri atbilst MK noteikumos noteiktajām aizdomīga pazīmēm, un aizdomas apstiprinās, bankas sadarbība ar klientiem tiek pārtraukta. Likums nosaka, ka klientiem, ar ko banka nolemj pārtraukt sadarbību, saglabājas iespēja izņemt savus līdzekļus vai pārskaitīt uz citu banku.

No portāla procesilatvija.lv

Prettiesiskas darbības Amatas novadā

Savā 31. marta rakstā biedrība „Par taisnīgumu un atklātību” solīja turpināt sekot  konflikta situācijas starp diviem mednieku kolektīviem Amatas novadā attīstībai un informēt par to arī sabiedrību. Par strīdus starp mednieku un makšķernieku biedrībām “Pērkons” un „Zaube” būtību rakstījām jau šī gada 15. februārī rakstā “Reiderisms mednieku kolektīvā”.

Risinājuma strīdus situācijai joprojām nav, tajā tiek iesaistītas arvien jaunas institūcijas, turpinās tiesvedība.

Arī Amatas novada dome turpina konfliktēt ar MMK „Pērkons” vadītāju, vienlaicīgi arī novadā plaši pazīstamu uzņēmēja SIA „FOREST FOX”  valdes locekli Kasparu Boktu. Ir pamatots pieņēmums, ka minētā konflikta pamatā ir domstarpības divu mednieku kolektīvu starpā, kā arī viennozīmīgi jau sākotnēji negatīvā attieksme pret K. Boktu kā Meža dienestā, tālāk arī Amatas novada domē.

Turpinās arī vienas strīdā iesaistītās puses – Kaspara Boktas  saimnieciskās darbības pretlikumīga ierobežošana, kurā visai aktīvi iesaistījusies Amatas novada dome.   Konflikts no mednieku problēmu risināšanas nu paplašinājies arī uz Kaspara Boktas saimniecisko  darbību.

Amatas novadā Kasparam Boktam piederošā SIA „FOREST FOX” apsaimnieko vairāk kā 600 ha lauksaimniecības zemes, tajā skaitā arī 18 pašvaldībai piederošu dažādu platību, par kuru izmantošanu 2014.gadā ar Amatas novada domi noslēgti zemes nomas līgumi. Visas platības kopā veido vienotu ar meliorācijas sistēmu saistītu veselumu. Līgumi ar Amatas novada pašvaldību uzliek nomniekam par pienākumu iekopt un uzturēt labā kārtībā iznomāto zemi, kuras statuss līgumu slēgšanas brīdī bija lauksaimniecībā izmantojama zeme. Kā jau gadiem nekopta, tā daļēji aizaugusi ar krūmiem un apaugusi kokiem. Par nogabaliem, kurus K.Bokta vēl nav paspējis iekopt, tiek ieturēts paaugstināts nodoklis.

Lai varētu uzsākt iznomātās zemes lauksaimniecisku izmantošanu, “FOREST FOX” divos iznomātajos nogabalos, nesaskaņojot ar īpašnieku – Amatas novada domi un Meža dienestu izcirtis krūmus un kokus, iegūstot ap 500 kubikmetrus koksnes. Jāatzīmē, ka Mežu likums jau gadu ļauj uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes kokus izcirst bez saskaņošanas ar mežu dienestu, bet nomas līgumi ar Amatas novada domi paredz iznomātās  lauksaimniecības zemes iekopšanu un uzturēšanu labā kārtība. Uzņēmējs K.Bokta uzskata, ka rīkojies saskaņā ar Meža likumu un noslēgtajiem zemes nomas līgumiem, savukārt Amatas novada dome  viņa darbības uzskata par nelikumīgām.

Šajā gadījumā aktuāls ir jautājums – vai Amata novada dome rūpējas par likuma normu ievērošanu, kuras kā jau minējām, nav pārkāptas, vai arī domes amatpersonu motīvus nosaka subjektīva attieksme pret uzņēmēju? Jāpiebilst, ka tieši Amatas novada domes negatīvā attieksme pret Kasparu Boktu augšminēto „mednieku karu”’ sakarā liedz jautājumu atrisināt civilizētā sabiedrībā pieņemtā un likumos paredzētā kārtībā. Tagad uzsākts jauns „aukstais karš”, – šoreiz starp Amatas novada domi un SIA “FOREST FOX”. Tomēr izvērtējot lietas apstākļus sīkāk, rodas iespaids, ka konkrētajā gadījumā domes administratīvais resurss ticis tērēts savdabīgai “attiecību kārtošanai”. Proti, biedrības “Par taisnīgumu un atklātību” rīcībā nonākusi informācija, ka no domes puses skandālu uztur pašvaldības deputāti un amatpersonas, kuras aktīvi darbojas ar K.Boktas MMK „Pērkons” konkurējošā mednieku kolektīvā „Zaube”.

Dome nobloķējusi ceļu ar pieeju baļķu krautnei un ierosinājusi uz tiem izsoli. Ierosināta krimināllieta par meža ļaunprātīgu izciršanu. Masu medijos Kaspars Bokta tiek dēvēts par negodīgu komersantu. Savukārt domes sēdes, kurās vajadzētu izskatīt jautājumu par noslēgto zemes nomas līgumu grozījumu, noteiktajā laikā nenotiek, vai arī dome nebrīdinot “FOREST FOX”, rīko izbraukuma sēdi. Vislielāko izbrīnu rada “FOREST FOX” adresētajā  Amatas novada domes 26.05.2016.g. vēstulē “Par zemes līgumiem ietvertā informācija, ka SIA “FOREST FOX” pārstāvjiem ir tiesības piedalīties domes sēdē, pirms sēdes reģistrējoties pie darbinieka, kurš protokolē sēdes, bet nav tiesības piedalīties debatēs! Īsta demokrātijas izpausme Amatas novada domes izpratnē…

SIA “FOREST FOX” savu interešu aizstāvībai vērsusies  pie KNAB, Pašvaldību savienības, Zemnieku Saeimas, Latvijas Republikas Valsts kontroles. Jau saņemta atbilde no Valsts kontroles, kura 20. jūnija vēstulē Kasparam Boktam sniegusi atbildi ar atzinumu, ka kapitālsabiedrība par pašvaldības prettiesisku rīcību ir pamatoti vērsusies KNAB un aicina par Amatas novada pašvaldības prettiesisku rīcību ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī pateicas par informāciju.

Latvijā ir daudzi tūkstoši hektāru šādu nekoptu, aizaugušu pašvaldībām piederošu zemju, kurās tās savus līdzekļus neiegulda, bet cenšas iznomāt. Šādas konfliktsituācijas iespējamas arī citos novados.

Savukārt situācija Amatas novada Zaubes pagastā kļūst arvien saasinātāka, „mednieku kari” starp MMK „Pērkons” un MMK „Zaube” vēršas plašumā, iesaistot arvien jaunas personas, parādās  informācija par jauniem viltotiem  līgumiem par apmedījamām platībām, kurus it kā noslēguši mežu īpašnieki ar MMK „Zaube”.

Turpināsim sekot arī šīs situācijas attīstībai un informēsim savus lasītājus.

 

Biedrības „Par taisnīgumu un atklātību”

Valdes loceklis                                             Valerijs Markuns